Francijas izglītības ministrs Vensāns Peijons pirmdien parlamentu iepazīstināja ar «sekulārās morāles» vērtību mācīšanas plānu, kas jau izpelnījies salīdzinājumu ar Višī režīma izglītības politiku.
Francijas skolās mācīs «sekulāro morāli»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs uzskata, ka bērniem jau no mazotnes jāieaudzina Francijas Republikas vērtības, tāpēc jau pirmajās klasēs jāievieš «morale laicité» stundas. Tas sabalsojas ar prezidenta Fransuā Olanda priekšvēlēšanu solījumu nostiprināt Republikas vērtības.
«Republikas vērtību mācīšana un izplatīšana ir katras skolas pienākums,» uzsvēra Peijons, kurš iecerējis, ka pamatskolās un vidusskolās sekulārās morāles mācīšanai tiks atvēlēta viena stunda nedēļā.
Tomēr ministrs atteicies no sākotnējās ieceres, ka sekulārā morāle tiks mācīta kā atsevišķs priekšmets, kuru pasniegs īpaši sagatavots skolotājs. Tā vietā paredzēts, ka skolēni Francijas Republikas vērtības apgūs debašu veidā.
Skolotājiem tiks rīkoti īpaši kursi debašu vadīšanā par jautājumiem, kuros reliģijai ir citāda nostādne nekā Francijas sekulārajai valstij, bet skolēni tiks vērtēti individuāli, pamatojoties uz to zināšanām un uzvedību.
Iepriekš Pejons izteicies, ka sekulārā morāle kalpo tam, lai «izprastu, kas ir pareizi, un nošķirtu labo no ļaunā».
Sekulārismam jeb, pareizāk, tā franciskajai versijai «laicité» Francijā tiek piešķirta ļoti liela nozīme, īpaši izglītības sistēmā. Nesen tiesa izpelnījās visa politiskā spektra deputātu asu nosodījumu, atceļot zemākās instances taisīto spriedumu, ar kuru par pamatotu tika atzīta kādas bērnudārza audzinātājas atlaišana par parandžas valkāšanu darba laikā.
Lai gan jau tagad skolās tiek pasniegta pilsoniskā morāle, Peijons vēlas, lai stundu saturs kļūtu strukturētāks.
«Sekulārisms rada vērtību hierarhiju, kas kopīgo labumu, vienādas tiesības un cieņu pret katru personu izvirza augstāk par specifiskām kultūrām un tradīcijām, lai kādas tās būtu,» norādījis ministrs.
Ja parlaments Peijona plānu apstiprinās, sekulārās morāles mācīšana tiks sākta no 2015.gada septembra.
Taču viņa iniciatīva izraisījusi pretrunīgu reakciju no skolotāju puses.
«Mēs dotu priekšroku atsevišķam priekšmetam, kas iekļauts stundu sarakstā,» sarunā ar radiostaciju «Europe1«atzinis Nacionālās liceju un koledžu apvienības (SNALC) prezidents Fransuā Porcers.
Viņš uzskata, ka bez konkrētas piesaistes mācību programmai priekšmeta pasniegšana tiks «atšķaidīta».
Tikmēr skolotāju arodbiedrības SNUIPP vadītājs Sebastjans Sīrs atbalsta ideju sekulāro morāli nemācīt tradicionālā veidā.
«Tā vietā, lai skolotājs tikai uz tāfeles uzrakstītu vērtības, kas jāiemācās no galvas, skolēniem būs iespēja debatēt par atsevišķiem jautājumiem un padomāt par kopīgām vērtībām un par Francijas Republikas vērtībām,» intervijā interneta izdevumam «The Local» norādījis Sīrs.
Taču ne visi piekrīt Peijona un Olanda vēlmei stiprināt Republikas vērtības.
Kad ministrs pagājušajā gadā pirmo reizi paziņoja par savu ieceri, viņa priekštecis Luks Šatls, kurš pārstāv konservatīvo Tautas kustības savienību (UMP), norādīja, ka tā atgādinot Maršala Petēna vadītā Višī režīma politiku.
Šatls norādīja, ka Peijona ideja īstenot Francijas jaunatnes «intelektuālo un morālo pārskološanu» vārds vārdā atkārto Maršala Petēna 1940.gada 25.jūnija aicinājumu atbrīvot Franciju no «morālās dekadences».
Peijona ieceri kritiski vērtē arī filozofs Anrī Penja-Ruiss.
«Mēs nevaram vienkārši aizstāt kristīgo mācību ar republikānisko mācību, jo nav jēgas reliģisko indoktrināciju aizstāt ar sekulāro indoktrināciju,» intervijā nedēļas laikrakstam «Le Journal du Dimanche» uzsvēris Penja-Ruiss.