Latvijas Pedagogu dome un vairākas skolotāju profesionālās asociācijas nav apmierinātas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem.
Pedagogi nosūtījuši vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārei Sandai Liepiņai un Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Pedagogu domes valdes (LPD) priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, pedagogu profesionālās asociācijas un biedrības atzīst, ka projekta veidotāji mēģinājuši daļēji ņemt vērā izteiktos iebildumus, taču arī pašreizējā redakcijā izmaiņas ir līdz galam nepārdomātas un var izraisīt skolēnu izglītības līmeņa pazemināšanos, kā arī veicināt zināšanu un prasmju apguves nevienlīdzību skolēnu starpā.
«Projekts faktiski pieļauj mācīt vairākus mācību priekšmetus (ķīmiju, fiziku, bioloģiju, dabas zinības, ģeogrāfiju, literatūru, mūziku, vizuālo mākslu, mājturību un tehnoloģijas) ar ievērojami mazāku stundu skaitu nekā līdz šim. Vienlaikus visām skolām (un mācību priekšmetiem) paliek spēkā līdzšinējās standarta prasības pie jebkura mācību stundu skaita. Uzskatām, ka šāds piedāvājums nostāda skolas sarežģītā situācijā. Ja kāda skola riskētu izmainīt esošo stundu sadalījumu starp mācību priekšmetiem, pieaug iespējamība standarta prasības neizpildīt. Skolēniem, dažādās skolās mācoties vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, pastāv risks neiegūt pilnvērtīgu pamatizglītību, kā arī rada nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem,» klāsta pedagogi. Viņi arī norāda, ka līdz šim IZM nav pamatojusi piedāvātās izmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem.
Latvijas Pedagogu dome uzskata, ka līdz šim esošā pamatizglītības paraugprogramma nav izsaukusi dažādu mācību priekšmetu pedagogu vidū pretenzijas. «Tās priekšrocības faktiski atzīst arī projekta veidotāji, iekļaujot MK grozījumu projektā patlaban esošo paraugprogrammu ar nelieliem papildinājumiem kā otro iespējamo Pamatizglītības programmas variantu,» uzskata skolotāji.
Pedagogi rosina šogad apstiprināt MK noteikumus, iekļaujot tikai un vienīgi otro jeb līdzšinējo pamatizglītības paraugprogrammas variantu ar izmaiņām, kas skar angļu valodu un vēsturi, bet pirmo variantu atstāt turpmākai pilnveidei.
Tāpat arī ieteikts turpināt darbu pie pamatizglītības reformas visu nākamo mācību gadu, pārskatot mācību saturu un papildinot, ja nepieciešams, ar inovatīvām pieejām un jaunām prasībām. Viņuprāt, tikai pēc mācību satura analīzes un pilnveides loģiski ir veidot jaunu pamatizglītības paraugprogrammas variantu. «Iespējamais kompromisa risinājums, kas palielinātu skolu autonomiju, bet vienlaikus tik ļoti nesamazinātu katram mācību priekšmetam veltīto mācību laiku, ir: mainīt mācību stundu uzskaites kārtību nevis nedēļas, bet gada griezumā,» uzskata pedagogi.
Kā norāda Mūrnieks, skolu autonomijas un radošas profilēšanās ideju iespējams īstenot citādi, piemēram, vienā skolā iespējamas vairākas izglītības programmas - vispārējās pamatizglītības un interešu izglītības programmas. Viņš klāsta, ka dzīvē tas varētu būt tā, ka no rīta skola īsteno obligāto, daudzpusīgo un visās skolās samērā vienādo pamatizglītības programmu, bet pēcpusdienā skolēniem tiek piedāvātas papildu radošās darbības prasmju attīstīšanas iespējas dažādās interešu izglītības formās. «Līdz ar to skolēni būtu nodarbināti līdz darbadienas beigām un turpat skolā sagatavotu arī mājasdarbus. Vecākiem nebūtu rūpju par savu bērnu gaitām starp stundu beigām un vakara cēlienu,» uzskata pedagogu biedrības.
«Uzskatām, ka pamatizglītībai jāpiedāvā vienots pamats, lai skolēni saņemtu vispusīgu izglītību, apjēgtu, kurā virzienā viņiem ir spējas un intereses un iegūtu izpratni par vērtībām, kas veicina saliedētību mūsu etniski un sociāli tik neviendabīgajā sabiedrībā. Īstenojot ļoti atšķirīgas pamatizglītības programmas, kā to pieļauj minētais projekts, kopīgais pamats tiks izjaukts,» akcentē skolotāji.
Pedagogi šo un citu valdības deklarācijā iezīmēto reformu virzienu īstenošanā piedāvā pedagogu organizāciju palīdzību un intelektuālos resursus, tāpat arī aicina izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un IZM pārstāvjus uz konstruktīvu dialogu.
Vēstuli parakstījusi Latvija Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone, Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētaja Anita Vanaga, Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis, Kultūras vēstures pedagogu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Hadkevics, Latvijas Vispārējas izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ruta Kanteruka un Ētikas pedagogu asociācijas priekšsēdētaja Inese Augškalne.
Jau ziņots, ka izglītības iestādes izvēlei tiks piedāvāti divi mācību priekšmetu un stundu plāna varianti - līdzšinējais un alternatīvais, kas paplašina skolas izvēles iespējas organizēt mācību procesu atbilstoši savām attīstības plāna prioritātēm, to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais noteikumu projekts par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kuru 28.martā atkārti izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, lai panāktu konceptuālu vienošanos par tā turpmāku virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā
Tajā tiek piedāvātas izglītības iestāžu autonomijas iespējas, lai izglītības iestādes varētu izvēlēties, kuram no mācību priekšmetiem piedāvāt lielāku stundu skaitu atkarībā no skolas izvēlētā virziena un skolēnu vajadzībām. Noteikumu projekta pielikumos pievienotajos izglītības programmu paraugos ir noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.
Mācību priekšmetu un mācību stundu plāna pirmais variants nosaka katra mācību priekšmeta un mācību stundu plāna optimālo mācību stundu skaitu. Mācību stundu skaitu papildina katra izglītības iestāde pati, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā, izņemot 3., 6. un 9.klasi, kur noteikts nemainīgs stundu skaits. Kā skaidro IZM, izglītības iestāde, kas īsteno humanitārā vai sociālā virziena pamatizglītības programmu, var noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no šīs jomas mācību priekšmetiem.
Savukārt, izvēloties mācību priekšmetu un mācību stundu plānu 2.variantu, izglītības iestāde turpina īstenot šobrīd lietoto izglītības programmu, kuras paraugu apstiprinājusi IZM.
Ministrija akcentē, ka principi, kuri tika ņemti vērā, nosakot noteikumu projekta pielikumos ietvertos mācību stundu plāna variantus, ir izglītības iestādes autonomijas saglabāšana un patstāvīga mācību procesa plānošanas atbalstīšana izglītības iestādē. Tas nepieciešams, lai izglītības iestādēm dotu izvēles iespēju turpināt līdzšinējo mācību procesu vai arī veidot savu mācību priekšmetu un mācību stundu plānu ar atšķirīgu mācību stundu skaitu nedēļā.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka no 2014./2015.mācību gada pirmo svešvalodu bērni sāk apgūt no 1.klases. Šobrīd svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
