Vairāki pedagoģijas un citu jomu speciālisti sākuši veidot programmu Latvijas lauku skolu glābšanai, mudinot arī citus izteikt savus ierosinājumus, kā to finansiāli varētu īstenot, aģentūru LETA informēja viena no projekta iniciatorēm, privātās vidusskolas «Patnis» valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.
Projekta īstenotājus vada pārliecība, ka arī ar samazinātu finansējumu izglītības sistēmai lauku skolas var pastāvēt, tikai jāmaina to pārvaldības sistēma. «Šobrīd mūsu skatījumā viss ir pārāk reglamentēts un strukturēts, bet pašiem pedagoģiskā procesa veicējiem — skolotājiem un direktoriem — netiek dota liela atbildība,» stāstīja Ozola.
Pēc viņas domām, lauku skolās ir nevis pārāk maz skolēnu attiecībā pret vienu skolotāju, bet otrādi — pārāk daudz pedagogu strādā ar nelielu skolēnu skaitu un to darbu, ko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolā jāveic, piemēram, 14 skolēniem, kvalitatīvi var paveikt arī pieci skolotāji.
Tādēļ viens no priekšlikumiem ir izmaksu optimizācijas nolūkā ļaut katram skolas direktoram pašam lemt par pedagoģiskā procesa organizāciju, nevis būt atkarīgam no dažādiem normatīviem, vadlīnijām un instrukcijām.
Tiek ierosināts arī nelielām skolām, kurās strādā līdz desmit skolotājiem, nelikt veidot atsevišķu grāmatvedību, to kārtojot centralizēti un administratīvā ziņā mazās skolas veidojot kā lielo skolu filiāles.
Projekta autori arī rosina attīstīt trīs galvenos virzienus finansējuma stabilizēšanai, līdz ar «nauda seko skolēnam» modeļa ieviešanu naudu sadalot tieši skolām, nevis novadiem, attīstot mājskolu principu, kam pamatā ir dažāda līmeņa skolēnu vienlaicīga apmācība, kā arī saīsinot vasaras brīvlaiku.
Valdība tiek aicināta arī veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas pašreiz precīzi definē, kādā veidā jāveic pedagoģiskais process konkrētā klasē, konkrētā mācību priekšmetā, un sadarbībā ar augstskolām veidot studiju un pārkvalifikācijas programmas pedagogiem, kā arī veidot precīzu pedagogu reģistru.
Šāds reģistrs nepieciešams, lai varētu precīzi plānot, kurā gadā pedagogi pensionēsies, cik un kādu speciālistu trūkst, cik pedagogiem jāpārkvalificējas, norādīja Ozola, uzsverot, ka pedagogu skaitu un kvalifikāciju ir īpaši būtiski plānot tagad, lai izvairītos no strauja un katastrofāla bezdarba. «Latvijā ir 30% skolotāju pensijas vai pirmspensijas vecumā,» viņa norāda, «ir jāļauj šiem skolotājiem pensionēties, bet pārējiem nepieciešams nodrošināt pārkvalifikāciju.»
Projekta iniciatori arī atbalsta apvienoto klašu izveidošanu skolās ar nelielu bērnu skaitu, kā arī izmaksu samazināšanas nolūkā klases telpu izvietošanu citās pašvaldības ēkās, kur iespējams nodrošināt pietiekami plašu telpu un minimālās nepieciešamās higiēnas prasības.
«Tas, ka cilvēki tiek turēti bailēs, ka ir tik maz naudas, ka noteikti jāslēdz ciet skolas, ir absurds,» norāda Ozola, «cilvēki redz problēmas, bet tikai daži meklē risinājumus, bet ir jāapzinās, cik daudz ir naudas un cik — skolu, un jādomā, ko ar šo naudas apmēru var iesākt.»
«Premjers ir pateicis, ka neļaus apturēt reformu izglītībā, un visiem ir iedvesta doma, ka neko nevar izdarīt, jo viss ir pārāk sarežģīti, bet, ja ļausim aizslēgt skolas, iznīks arī lauki,» viņa uzsver.
Starp projekta veidotājiem ir «Providus» pētniece Linda Austere, privātās vidusskolas «Patnis» direktora vietniece Nelda Irbe, Montesori centra «Mārīte ABC» Lielvārdē dibinātāja Elita Kalniņa, privātās vidusskolas «Patnis» Ādažu pirmsskolas vadītāja Maija Kokare, advokātu biroja «Kabuce, Punka un partneri» jurists Jānis Ozols, Latvijas Universitātes asociētā profesore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa universitātes lektors un Latvijas Antropologu biedrības valdes priekšsēdētājs Klāvs Selenieks, Latvijas Psihoterapeitu asociācijas prezidente Tija Vanaga un privātās vidusskolas «Patnis» pirmsskolas direktore Inguna Vārtiņa.
Iniciatīvas grupa arī izveidojusi mājaslapu «laukuskolas.wikidot.com», kurā iespējams pieteikt savu dalību projektā.
