Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina par dramatisku nevienlīdzību vienas likmes atalgojumā pedagogiem, šodien, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomi, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Viņa norādīja, ka viens no galvenajiem uzstādījumiem sadarbības memorandā ir tas, ka vēlamies vienādu samaksu par kvalitatīvu darbu.
Valsts izglītības informācijas sistēmā, kurā informāciju savada skolu un pašvaldību pārstāvji, parāda, ka zemākā likme pa novadiem ir 287 lati, bet augstākā likme novada līmenī - 432 lati. Tikmēr Ministru kabineta noteikumos noteiktā zemākā likme - 280 lati - nav nekur.
«Nevienlīdzība sistēmā ir būtībā nepieļaujama par vienādas kvalitātes darbu. Mums ir 66% atšķirība tajā, kāda ir noteikta minimālās likmes apmaksa,» uzsvēra Liepiņa.
Viņa norādīja, ka tā ir viena no problēmām, kas būtu jārisina. Liepiņa klāstīja, ja pie esošās sistēmas pie mazākās likmes pieliks visiem, tad lielākie ieguvēji šajā situācijā būs tie, kas jau tagad saņem visvairāk. Tādējādi nepieciešams jauns aprēķināšanas veids.
Viņa arī norādīja, ka kopumā samazinās bērnu skaits un vidusskolā tas notiek stipri straujākā nekā pirmskolā, kur pirmajās klasēs paredzams pat kāpums. Tikmēr skolotāju skaits paliek nemainīgs. Tādējādi sanāk, ka skolēnu skaits ir mazāks un mazāks ir finansējums, bet pieejamais finansējums novados ir jāsadala uz lielāku pedagogu skaitu.
Pedagogu 40 stundu darba nedēļu plānots ieviest 2014.gada 1.septembrī. Ministrija jau veikusi iestrādes, un ir definēts pedagogu darba laiks un darba pienākumu sadalījums 40 stundu nedēļā, veikti aprēķini par to, cik valstī būtu nepieciešami pedagogi, ieviešot 40 stundu darba nedēļu, un kādu atalgojumu pedagogi varētu saņemt esošā budžeta ietvaros, kāds papildu finansējums nepieciešams, lai par zemāko pakāpi pedagogs saņemtu ne mazāk kā 500 latus.
40 stundu darba nedēļas ieviešanas gaitā IZM risina vairākus saistītus sistēmiskus jautājumus, piemēram, skolēnu attiecības pret pedagoģisko likmi, izglītības programmu koeficientu pārskatīšanu.
Jau vēstīts, ka LIZDA padome šodien nolēma vēl neprasīt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju, taču ministrijai līdz nākamajai tikšanās reizei 8.maijā būs jāsagatavo konkrētas atbildes par sadarbības memoranda izpildes gaitu. Tad arī LIZDA plāno atkārtoti izskatīt jautājumu par ministra demisijas pieprasīšanu.
IZM tikšanās laikā arī atgādināja, ka pērn augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā - 6 505 393 latu, 2014.gadā -14 404 463 latu, 2015.gadā - 14 404 463 latu apjomā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz Sadarbības memorands.
Savukārt šā gada 5.martā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016.gadam par 501 900 latiem ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados.
Pedagogu motivācijas programma ietver sevī vairāku nozīmīgu sistēmisku jauninājumu jeb jauno politikas iniciatīvu izstrādi - pedagogu 40 stundu darba nedēļas ieviešanu, kas ir principiāli jauna pieeja pedagogu darba samaksai, nodrošinot samaksu par definētiem darba pienākumiem.
Tāpat arī iecerēta pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešana, pilnībā uzsākot darba samaksas diferenciāciju atbilstīgi darba kvalitātei, kā arī samaksas par likmi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem izlīdzināšana, gada darba slodzi no 840 stundām samazinot uz 756 stundām, sākot ar 2013.gada 1.septembri. Vēl viens no pasākumiem ir efektīvas tālākizglītības un profesionālās pilnveides sistēmas izstrāde, tāpat arī finanšu nodrošinājums pedagoga metodiskajam darbam modernā mācību vidē un priekšlikumu izstrāde sociālā atbalsta pasākumu ieviešanai pedagogiem.
