Nedēļas laikā Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji tiksies atsevišķi ar sešu Rīgas mazākumtautības skolu vadību, lai runātu par šo izglītības iestāžu tālāko likteni.
Par katras Rīgas mazākumtautības skolas likteni spriedīs atsevišķi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien Rīgas pilī notikušajā Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošajā Mazākumtautību padomes sēdē nolemts, ka tikšanos laikā tiks spriests par katras skolas tālāko darbību pēc principa «nauda seko skolēnam» ieviešanas un meklēti situācijas risinājumi, sacīja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Šodien uz padomes sēdi Rīgas pilī bija ieradies Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kā arī Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas, Rīgas Lietuviešu vidusskolas un Rīgas Igauņu vidusskolas direktori.
Kopumā galvaspilsētā ir sešas mazākumtautību skolas. Bez jau minētajām Rīgā strādā arī Rīgas Ukraiņu vidusskola, Rīgas Baltkrievu pamatskola un Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.
Kā ziņots, principu «nauda seko skolēnam» paredzēts ieviest no šā gada 1.septembra. Šo principu nav iespējams attiecināt uz mazākumtautību skolām, tādēļ tās šādā gadījumā nāktos slēgt.
LETA jau ziņoja, ka arī iepriekš Valsts prezidents uzsvēris nepieciešamību radīt mehānismu, kā valstij palīdzēt mazajām nacionālajām (igauņu, lietuviešu, ebreju, baltkrievu, ukraiņu un poļu) skolām, lai tās spētu izdzīvot arī pēc finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešanas.
Prezidents akcentēja nepieciešamību pēc skaidra politiska atbalsta problēmas risināšanai, jo mazākumtautību skolas nevar konkurēt ar citām skolām izmaksu efektivitātes ziņā.