Viens no galvenajiem augstākās izglītības reformas uzdevumiem ir veicināt tautsaimniecībai nozīmīgu jomu speciālistu sagatavošanu, lai Latvija būtu gana spēcīga starptautisko aizdevumu atmaksāšanai.
Ķīlis: augstākā izglītība jāreformē, lai Latvija spētu atmaksāt aizdevumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To trešdien, prezentējot ekonomikas ministra Arta Kampara («Jaunais laiks») un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (Zaļo un zemnieku savienība) vadītās augstākās izglītības reformu darba grupas izstrādāto informatīvo ziņojumu, pauda tās pārstāvis sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Skatot scenārijus par augstākās izglītības attīstību un makroekonomiskos scenārijus līdz 2015.gadam, darba grupā atzīts, ka līdz šim laikam Latvijā atjaunosies ekonomiskā izaugsme, taču nodarbinātība dažādu iemeslu dēļ nespēs atjaunoties 2008.gada līmenī. Tas nozīmē, ka starptautiskie aizdevumi, ko valsts saņem, būs jāatdod mazākam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam.
Līdz ar to, visticamāk, finansiālā spriedze nesamazināsies, kas nozīmē, ka augstākajai izglītībai un zinātnei jo īpaši vajadzēs spēt nodrošināt jaunu speciālistu sagatavošanu tautsaimniecībai svarīgās nozarēs, lai samazinātu radīto spriedzi.
«Augstākās izglītības efektivitātes loma pieaugs, tāpēc tas jāparedz un jāargumentē jau tagad,» sacīja Ķīlis.
Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 125 tūkstoši studentu, taču saskaņā ar prognozēm laikā no 2015. līdz 2017.gadam studentu skaits valstī samazināsies uz pusi. Lai izglītību padarītu pieejamu maksimāli daudziem studētgribētājiem Latvijā, jānodrošina tās pieejamība visā Latvijas teritorijā. Pašlaik 44 no 60 augstākās izglītības institūcijām atrodas Rīgā, piebilda Ķīlis.
Darba grupa arī norāda, ka nākotnē jāveicina augstākās izglītības eksportspēja, kas izvirzīta arī par vienu no Izglītības un zinātnes ministrijas 2010.gada prioritātēm.
Savukārt izglītības ministre uzsvēra, ka darba grupā gatavojamie risinājumi, ko tā sagatavos līdz 1.novembrim, būs vairāki iespējamie scenāriji, nevis viens iespējamais variants.
«Es būtu par to, ka nav jānāk ar vienu variantu, bet dažādiem scenārijiem, ko izskatīt tālāk valdībā,» teica Koķe un piebilda, ka valdības rīcībā tiks nodots konkrēts rīcības plāns un vairāki ilgtermiņa projekti, kas īstenojami vairākos gados. «Orientieriem ilgtermiņā ir jābūt,» viņa sacīja.
Diskusijā vairākkārt izskanēja aicinājumi finansējumu augstākajai izglītībai samazināt, taču Koķe skaidroja, ka citas izglītības nozares, tostarp augstākā izglītība, budžeta samazināšanas apstākļos nākamgad cietīs vairāk, lai nevajadzētu vairs samazināt skolotāju algas, kas pašlaik ir 250 latu par likmi. Līdz ar to ar plānoto samazinājumu 31% apmērā jāsamierinās arī augstākajai izglītībai.
Tomēr viņa centās kliedēt bažas, ka nākamgad nebūs valsts finansētu budžeta vietu - tās nākamajā studiju gadā būs, taču mazākā skaitā, atzina Koķe.
Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim («Jaunais laiks») rosinājusi Latvijas Universitātē (LU) iekļaut visas valsts dibinātās augstskolas. Padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra vēstulē Ministru prezidentam, skaidrojot reformas būtību, ierosināja paplašināt LU jēdzienu, «tajā ietverot visas valsts dibinātās augstskolas, kas realizē zinātnē sakņotas studiju un pētnieciskās programmas». Pašlaik ir 19 valsts dibinātu augstskolu.
Tā kā asi pret šādu ieceri iebilda citas augstskolas, nozares asociācijas un biedrības, strukturālo reformu plānu uzdeva izveidot īpašai darba grupai ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) vadībā. Tai 1.novembrī valdībā arī jāziņo par plānotajām reformām augstākajā izglītībā.
Savukārt saskaņā ar Valsts prezidenta Valda Zatlera septembra vidū sasauktajā valdības ārkārtas sēdē nolemto Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2010.gada 1.februārim valdībā jāiesniedz augstākās izglītības darbības optimizācijas programma.