Izglītības valsts inspekcija vēlas uzlabot darbu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai nodrošinātu un pilnveidotu Izglītības valsts inspekcijas (IVI) labas un efektīvas pārvaldības principus, kā arī novērstu iespējamos interešu konfliktus inspektoru darbā, Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Aivars Stankevičs izstrādājis koncepciju, saskaņā ar kuru tiek plānots pārveidot iestādes struktūru, padarot to atvērtu un sabiedrībai pieejamu. Viena inspektora ilgstošas piesaistes konkrētam reģionam novēršanas nolūkā, objektivitātes veicināšanai un efektīvai normatīvo aktu noteikto funkciju veikšanai ir paredzēts atteikties no reģionālā sadalījuma principa.
Šī brīža IVI struktūrā ietilpst piecas reģionālās daļas (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales). Atsakoties no reģionu sadalījuma principa, varēs samazināt interešu konflikta iespējas vai subjektivitāti. Inspektoru darbībā tiks ieviests «nejaušības princips»- personu iesniegumu un sūdzību izskatīšana nebūs saistīta ar konkrētu inspektoru, bet notiks izvēloties profesionālākos, zinošākos un kompetentākos speciālistus, tā izslēdzot varbūtību, ka ilgstoši un vienpersoniski tiek pārbaudīta kāda izglītības iestāde.
IVI vadītājs A.Stankevičs uzskata, ka ieviešot darbā «nejaušības principu», sūdzību izskatīšanā iespējams paaugstināt objektivitāti, neieinteresētību un veicināt inspektoru profesionalitāti, maksimāli samazinot subjektīvisma risku. Šāda sistēma arī uzlabotu darba kvalitāti.
IVI uzsāks jaunas personāla politikas veidošanu, piesaistot jaunus, augsti kvalificētus, profesionālus kadrus. Tādējādi optimizējot komunikācijas procesus un nodrošinot karjeras izaugsmes iespējas, kas ir būtisks faktors iestādes attīstībā un valsts ierēdņu motivācijā.
Vienlaicīgi IVI ir izveidota struktūra, kuras uzdevums ir regulāra sabiedrības informēšana par IVI darbību un aktualitātēm.