Kā studenti pelna naudu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Studiju gados naudu pelnīju, stāvot tirgū aiz gaļas letes. Katru no lekcijām brīvo dienu apkalpoju pircējus un laipni piedāvāju to vai šito karbonādi, pleciņu, lāpstiņu u. tml. Ļoti apskaudu tos, kam ir iespēja pelnīt iztiku daudz patīkamākā veidā. Īsti balta skaudība mani pārņēma tad, ja kāds no vienaudžiem pelnīja ar savu hobiju. Joprojām ir daudz tādu, kas savu iztiku pelna salīdzinoši vieglākā un patīkamākā veidā nekā tie, kas stāv aiz letes vai tirgo avīzes vilcienā.
Ģitāras stundas līdz nelabumam
Maija pašlaik studē Latvijas Universitātes juristos un meklē darbu radniecīgā jomā, bet pirms četriem gadiem, kad mācījās 12. klasē, kabatas naudu pelnīja, mācot spēlēt ģitāru. Pirms uzsākt ienesīgo biznesu, viņa pamanījusi daudzus sludinājumus, kuros tiek meklēts ģitārspēles skolotājs. Nolēmusi iemācīties spēlēt, lai varētu pelnīt.
Maija: «Kad iemācījos spēlēt, visos sludinājumu portālos ieliku ziņu, ka mācu ģitārspēli. Pieprasījums bija liels, par brīnumu, vairākus tiešām iemācīju. Pēc pāris mēnešiem pie manis nedēļā nāca vairāk kā desmit studenti. Stundas notika pie manis mājās, vecāki pat sāka protestēt, ka tik daudz apmeklētāju.» Ģitārspēles skolotāja atzīst, ka grūtākais bijis sestdienu rītos, kad uz stundām nācis kāds ļoti neatlaidīgs students, kam strinkšķināšana ne visai padevusies.
Pavisam grūtas šīs sestdienas stundas Maijai bija tādēļ, ka tolaik gandrīz visus piektdienu vakarus pavadījusi Vecrīgā kopā ar draugiem. Maija: «Tie bija ļoti labi ienākumi, tomēr ar laiku regulārās stundas apnika, turklāt arī pašai nemitīgi vajadzēja iemācīties kaut ko jaunu. Pamazām atraidīju visus skolēnus. Tagad ik pa laikam uzrodas kāds, kas uzzina, ka spēlēju ģitāru, un mēģina pierunāt, lai iemācu, tomēr atsaku, jo gribu strādāt jurisprudencē.»
Izgatavo suvenīrus — riteņus
Astoņpadsmitgadīgais Kaspars pašlaik mācās Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas metāla izstrādājumu dizaina nodaļas 3. kursā. Pašlaik par viņa iztiku rūpējas mamma. Puiša vaļasprieks ir riteņbraukšana un, lai varētu nopirkt jaunu riteni, viņš nolēmis veidot suvenīrus. Kaspars: «Izgatavoju riteņu siluetus, rotorus, firmas zīmes no sudraba. Šos suvenīrus var iekārt ķēdītē uz kakla. Diemžēl pagaidām neesmu nopelnījis tik, lai varētu nopirkt riteni, turklāt visu līdz šim saņemto esmu iztērējis skolā nepieciešamajiem materiāliem.»
Sit bungas
Latvijas Mūzikas akadēmijas sitamo instrumentu grupas 2. kursa students Mārtiņš Miļevskis iztiku pelna, spēlējot bungas: «Mans pamatdarbs un sirdslieta ir grupa «h2o». Nākotni saistu ar šo grupu. Kad ir iespējams, spēlēju dažādos citos sastāvos un piedalos dažādos projektos, visbiežāk privātās ballītēs. Piepelnos tikai tad, ja man patīk mūzika, kas jāspēlē.»
Mārtiņš atzīst, ka mūziķiem Latvijā nav viegli nopelnīt. Lai gan kādreiz spēlēja arī dažādos orķestros, šodien viņš teic, ka tas ir pārāk smags darbs par nelielu samaksu. Arī spēlēšana privātos pasākumos ne vienmēr ir ienesīgs darbs — iespējamie ienākumi ir no 15 līdz 100 latiem vienā vakarā.
Mārtiņš: «Ir mēneši, kad naudas ir vairāk, piemēram, ap Ziemassvētkiem, kad jāspēlē ļoti daudz, toties pēc tam ir vairāki mēneši, kad nenopelnu gandrīz neko.» Lai arī šķiet, ka studijas, kas ir no rīta, ar darbu, kas visbiežāk ir vakarā, ir viegli apvienot, Mārtiņš apgalvo, ka tas ir grūti tieši tādēļ, ka augstskolā jāstudē klasiskā mūzika, bet vakaros viņš spēlē estrādes mūziku.