Izglītības reforma. Veiksmes un neveiksmes

Kā skolēni un skolotāji vērtē tās rezultātus? Kādas bija lielākās grūtības, kādu palīdzību reformas ieviešanā gaida skolas? Par to runājām ar skolēniem un skolotājiem no Zolitūdes ģimnāzijas. Tā ir skola ar krievu mācību valodu.

lrina Alutina un Gļebs Ivanovskis tikko beiguši 10. klasi; Marija Ivanova un Aleksandrs Sazonovs — ģimnāzijas 12. klasi.

– Kāds jums, 10. klasei, bijis šis mācību gads, salīdzinot ar iepriekšējiem?

Irina: — Grūts. Tiesa, gada beigās mācīties kļuva mazliet vieglāk. Tomēr kopumā gāja grūtāk nekā mācoties 9. klasē, kad vēl izglītības reforma mūs neskāra.

Mēs latviešu valodā mācījāmies algebru, vēsturi, ekonomiku, informātiku, sportu. Kādas ir grūtības? Lasot latviski, grūtāk saprast mācību vielu nekā savā dzimtajā valodā. Dažkārt, ja tekstā nesaproti kaut vienu vārdu, grūti uztvert tekstu kopumā. Piemēram, fizikā vai matemātikā.

Gļebs: — Vairākus citus priekšmetus apguvām bilingvāli: mācību vielu apspriežam krieviski, bet terminus skolotājs pārtulko latviski.

Mācoties latviski, paiet ilgāks laiks, līdz saproti uzdevumu, uzdevuma teksts vairākas reizes jāpārlasa, lai to saprastu vai lai būtu drošs, ka neesi pārpratis uzdevuma nosacījumus. Jā, gada sākumā gāja grūtāk, tagad, var teikt, ir mazliet vieglāk.

– Kāpēc mazliet, ja gadu mācāties latviski?

– Protams, esam piemērojušies jaunajai sistēmai. Tomēr, atklāti sakot, ir visai grūti… Man prātā palicis šāds gadījums. Latviešu valodas stundās mēs vairāk runājam par latviešu literatūru nekā mācāmies valodu. Skolotāja teica: latviešu valoda 10. klasē mums jau jāprotot. Bet reformas jēga ir, lai mums latviešu valodu iemācītu! Iznāk tāda nesakritība…

– Vai tev šķiet normāli, ka, dzīvojot Latvijā, tu latviešu valodā nespēj brīvi izteikties?

Irina: — Kāpēc jūs domājat, ka mēs nespējam?

Gļebs: — Bet nav jau arī lielas iespējas iemācīties latviešu valodu! Manu paziņu lokā nav ar ko latviski sarunāties, tāpat runāt latviski nav nepieciešamības arī sadzīves līmenī. Es visai labi runāju latviski. Bet mēs taču uz skolu ejam, lai iegūtu zināšanas, nevis iemācītos latviešu valodu! Ja cilvēks gribēs, tad valodu iemācīsies — vai nu runājot ar latviešiem, vai skatoties televīziju.

– Tad, šķiet, to neesat gribējuši.

Gļebs: — Latviešu valodu sadzīvē visai reti izmanto. Latviski gan ir dažādi uzraksti, paskaidrojumi, bet sarunājamies mēs galvenokārt krieviski. Mācīties valodu ir katra cilvēka tiesības. Ir cilvēki, kas principā nerunā latviski. Man ir pazīstama ģimene, un viens no tās locekļiem strādā Somijas parlamentā. Stāstīja: tur tulko no zviedru valodas uz somu un no somu — uz zviedru. Arī visi uzraksti ir abās valodās.

Bet, lai Latvijā kļūtu par parlamenta deputātu, ir labā līmenī jāprot latviešu valoda. Manuprāt, tas nav korekti.

– Tātad, pēc jūsu domām, izglītības reforma būtu jāatceļ?

– Jā. Vai arī nopietni jākoriģē. Piemēram, lai labāk iemācītu latviešu valodu, jāpalielina latviešu valodas stundu skaits, nevis tas jādara uz citu priekšmetu rēķina.

– Bet augstākā izglītība?

– Tā ir katra paša izvēle.

Vara domā, ka vairākums krievu skolēnu stāsies Latvijas augstskolās. Bet ne jau visi. Ir cilvēki, kas vēlas studēt ārzemēs, un tādu ir pietiekami daudz.

Vai ir labi, ja reformas dēļ skolēns par mācību vielu spēj izteikties tikai latviešu valodā, bet ne savā dzimtajā? Piemēram, ir vārdi, kurus es varu pateikt tikai latviski. Pārsvarā tie gan ir ķīmijas un bioloģijas termini.

Latviešu valodai — zaļo gaismu!

Marija Ivanova un Aleksandrs Sazonovs šogad beigs 12. klasi un gatavojas stāties augstskolā.

– Kā jūs vērtējat desmitklasnieku nostāju?

Marija Ivanova: — Mums nav īpašu grūtību mācīties latviski. Tāpat, manuprāt, nav īsti godīgi apgalvot, ka skolēni noteiktus terminus zina tikai latviski. Tie taču skan līdzīgi abās valodās!

Es gatavojos studēt jomā, kas saistīta ar kultūru. Un jau šobrīd papildus mācos terminus gan no vēstures, gan kultūras vēstures kursa.

Aleksandrs Sazonovs: — Manuprāt, vidusskolā vispār būtu jāmācās tikai latviešu valodā, jo studijas augstskolā taču būs valsts valodā! Protams, ir pāris augstskolas, kur mācības notiek krieviski, piemēram, Baltijas Krievu institūts. Bet te ir Latvija, un mēs te nevienam nebūsim vajadzīgi ar krievu valodā iegūtu augstāko izglītību.

Tomēr tik sarežģīti priekšmeti kā bioloģija, ķīmija un fizika gan būtu jāmācās abās valodās — bilingvāli. Šos priekšmetus pat dzimtajā valodā saprast ir grūti.

– Kur tu pats domā studēt?

– Banku augstskolā. Un tur studijas notiek latviešu valodā.

– Irina, Gļeb, vai tas, ko saka divpadsmitklasnieki, jums neliek savu pozīciju pret izglītības reformu mazliet pārvērtēt?

Gļebs: — Cik cilvēku, tik viedokļu…

– Vai jūs piedalījāties arī protestos pret izglītības reformu, streikos?

– Es atbalstu kustību pret izglītības reformu. Bet man nepatika tas, kā tā tika organizēta: kustību centās pārvērst par politiska spiediena instrumentu, par intrigām, ko vienas partijas vērsa pret citām. Intrigās mēs nevēlējāmies piedalīties.

Bet no mūsu klases uz protesta pasākumiem skolēni gāja: aptuveni trešā daļa.

Marija: — Pieļauju: ja es pati mācītos 10. klasē, es vismaz daļēji piekristu Irinai un Gļebam. Protams, viņiem šogad mācīties bija grūtāk nekā 9. klasē un droši vien arī stresa bija vairāk.

Neraugoties uz to, es palieku pie sava: ir jāmācās latviešu valodā! Jo, kā teica Aleksandrs, ar krievu valodā iegūtu izglītību mēs Latvijā tikt uz priekšu nez vai varēsim.

– Gļeb, kur tu pats domā studēt: Latvijā vai kādā no Krievijas augstskolām?

Gļebs: — Zinu, ka gribētu iegūt kādu no eksaktās jomas specialitātēm. Bet vēl nezinu, kurā augstskolā. Pagaidām vēl grūti pateikt.

– Vai jums no savas puses būtu priekšlikumi, kā atvieglot reformas gaitu?

Irina: — Ir skolotāji, kuriem, kā var just, ir grūtības ar latviešu valodu. Stundās viņiem grūti izteikt domu, jo viņus ierobežo valodas zināšanas. Dažreiz tulkošana latviski aizņem vairāk laika nekā mācību vielas skaidrošana.

Gļebs: — Reti, tomēr gadās uzdevumi, ko skolotāji pat nespēj pārtulkot. Piemēram, ķīmijā. Jo vārdnīcās nav atrodami vārdi, kādi izmantoti, sastādot uzdevumu. Un te nespēj palīdzēt pat latviešu valodas skolotāji. Tātad skolām vajag jaunas vārdnīcas.

– Varbūt skolēniem vajag arī vasaras kursus latviešu valodā?

Gļebs: — Kā jūs to domājat? Skolēni ir tik noslogoti, un šādi kursi ir tikai lieks apgrūtinājums. Vasarā mēs parasti lasām krievu literatūru…

Reforma atpakaļ nevelk

Direktore Svetlana Semenko, matemātikas skolotāja Olga Šeremeta, skolas mācību pārzine Natālija Kovaļova un Zemgales priekšpilsētas matemātikas skolotāju krievu valodas plūsmā apvienības vadītāja Natālija Kovaļova.

Olga Šeremeta: — Izglītības reforma tāpat kā citi procesi nenotiek bez grūtībām. Mūsu skolas skolotāji dara visu iespējamo, lai ar visai ierobežotiem līdzekļiem, kas ir viņu rīcībā, risinātu problēmas, kuras rodas reformas gaitā. Viņi dara visu iespējamo un pat neiespējamo, lai tikai palīdzētu bērniem.

Diemžēl ar reformu ne viss iet tik gludi, kā bija domāts. Skolēnus 10. klasē uzņēmām bez konkursa, un te mācās bērni ar dažādām spējām un motivāciju. Jā, daļai skolēnu ir grūtības ar latviešu valodu.

Viena no grūtībām, ar ko sastopas skolotājs: stundas laikā jāieskaidro ne tikai mācību viela, bet jāmāca arī latviešu valoda. Te atrisinājums bija papildstundas. Un skolēnu atsaucība bija ļoti liela.

Svetlana Semenko: — Skolā ir noteikums: ja nav atbilstošs zināšanu līmenis, skolēns tiek atskaitīts.

Olga Šeremeta: — Desmitajā klasē sākās zinātniski pētnieciskie darbi. Skolēni tos aizstāv latviski.

Svetlana Semenko: — Reforma praktiski nozīmē, ka ir tikai mazliet grūtāk.

Mūsu skolā 2004. gada rudenī nekas tik būtiski nemainījās. Mēs jau septiņus astoņus gadus strādājām reformas virzienā: vairākus priekšmetus skolēni apguva bilingvāli, kad tā vēl nebija Izglītības ministrijas prasība, tāpat sen strādājam ar mācību grāmatām latviešu valodā. Tā bija skolas iniciatīva. Mēs sapratām, ka vienā brīdī mācību procesu mainīt būs grūti, un to darījām pakāpeniski, gadu laikā. Un, kad Izglītības likums stājās spēkā, mūsu skola reformai bija gatava.

– Bija skolēni, kas gāja streikot pret reformu. Arī no jūsu skolas. Vai var teikt, ka vairākums skolēnu reformu pieņēmuši?

Svetlana Semenko: — Šogad no mūsu skolas streikotāju nebija. Pērn gan streikoja, tomēr salīdzinoši nedaudzi un vairāk — sestās, septītās, astotās klases skolēni, kuriem, kā jaušams, negatīvu attieksmi pret reformu iepotē ģimenēs. Ja te nebūtu iejaukta politika, nebūtu nekādu problēmu. Kad uzsākam jaunu mācību modeli, parasti to apspriežam ar skolēniem, vecākiem, skolotājiem. Skaidrojām, ka reformas mērķis ir skolēniem labā līmenī iemācīt valsts valodu, lai viņiem būtu vieglāk dzīvot šajā valstī, studēt, atrast darbu.

Vai skolēni reformu pieņēmuši? Domāju, jā. Par to liecina kaut vai desmitklasnieku lūgumi pēc papildu stundām latviešu valodā. Bet 12. klase fizikas skolotājam lūdza, lai fiziku pasniegtu nevis krieviski, bet abās valodās. Skolēni gatavojas iestājeksāmeniem augstskolās. Un mūsu skolas skolēni ir motivēti iegūt augstāko izglītību.

– Pat ja skola reformai ir gatavojusies tiešām pamatīgi, gadiem, droši vien visas vajadzības nav iespējams paredzēt.

– Piemēram, Latvijā vispār trūkst labas latviešu–krievu un krievu–latviešu matemātikas vārdnīcas. 1997. gadā izdotajā vārdnīcā ir mazs vārdu apjoms. Būtu labi, ja katrs skolēns pirms stundas varētu ielūkoties šādā vārdnīcā. Jo katru vārdu skolotājs pārtulkot nevar.

– Vai, izvērtējot reformas gaitu, jums bijušas tikšanās ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem?

Svetlana Semenko: — Izglītības ministrijas valsts inspekcija aptaujāja skolēnus un skolotājus, apkopoja mācību rezultātus. Ar šo apkopojumu vēl gan neesam paguvuši iepazīties.

– Reformas pretinieki cenšas iestāstīt, ka reforma pazemina skolēnu sekmju līmeni.

Natālija Kovaļova: — Te gan daudz atkarīgs no skolas, no skolotāju sagatavotības.

Mēs savā skolā salīdzinājām desmito klašu sekmību trīs gadu laikā.

Un šāgada desmitklasnieku pārbaudes darbi liecināja, ka sekmju līmenis izglītības reformas iespaidā nav krities. Jāteic, arī skolēnu vecākus tas jūtami nomierināja.