Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Vidusskolēni: skolā par maz māca svešvalodas

Foto: AFI

Kas izglītības sistēmā būtu jāuzlabo un uz kādiem priekšmetiem jāliek lielāks uzsvars, jautāju vairākiem skolēniem.

Edvards Ratnieks uzskata, ka slikta lieta ir mājasdarbi, kuru dēļ skolēni dzīvo nepilnvērtīgu dzīvi, jo neguļ pa naktīm un nepārtraukti ir noguruši. Viņaprāt, pastiprināti vajadzētu mācīt priekšmetus, kas ir noderīgi profesijas izvēlē, piemēram, politiku, vēsturi, ekonomiku, bet nevajadzētu sportu, jo tas smadzenes neattīsta.

Veronika Perevalova par mīnusu uzskata to, ka mums jāmācās 12 gadi, bet, lūk, Krievijā mācās 11 gadus. «Vai mēs esam bremzes?» jautā Veronika. Pastiprināti vajadzētu mācīt matemātiku un angļu valodu.

Daira Andrejeva arī domā, ka Latvijā skolēni ir pārslogoti, taču tajā pašā laikā arī konkurētspējīgi ar citu valstu skolēniem. Daira neredz jēgu fizikai, jo viņai dzīvē tā nenoderēs.

Kā lielāko trūkumu izglītības sistēmā Evita Skuja min to, ka skolā mācītā teorija ir atrauta no reālās dzīves. Viss tiek pasniegts sausi, tāpēc arī meitene nezina kosinusa un sinusa jēgu, saka Evita. Skolai vajadzētu nākt pretī un dot vairāk iespējas kaut ko mācīties pastiprināti, bet no cita priekšmeta atteikties.

Jānis Dzenis uzskata, ka Latvijā ir augsts izglītības līmenis, taču ar katru gadu tas pazeminās. Jānis: «Slikti ir arī tas, ka tiek ražoti ekonomisti, psihologi un sociālie darbinieki, bet minimāli finansēta izglītība mediķiem, skolotājiem un cilvēkiem, kas varētu nodarboties ar tehniskām lietām.» Viņaprāt, nevajadzētu mācīt mūziku un seno vēsturi. Šīs zināšanas noderot tikai TV spēlēs.

Elenu Broku neapmierina, ka daudzi centralizētie eksāmeni dažreiz notiek viens pēc otra. Lielāks uzsvars jāliek uz eksaktajiem priekšmetiem.

Līgu Aisteri neapmierina, ka 12. klasēm ilgi jāgaida centralizēto eksāmenu vērtējumi. Meitene saka: «Kad nebija datoru, visu izlaboja daudz ātrāk.» Toties jauniete ir apmierināta ar krievu skolu reformu un to atbalsta, jo uzskata, ka jebkuram labi jāzina latviešu valoda.

Tā kā daudzi darba devēji no darbiniekiem prasa valodu zināšanas, tad par to, ka skolēnam vidusskolā vajadzētu brīvi pārvaldīt divas svešvalodas, iestājas Gatis Mozoļevskis.

0 Komentāri