Rīgas Stradiņa universitātē studenti tualetē tiek tikai par maksu.
Stipendija podā. Augstskolā jāmaksā par tualetes apmeklējumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms dažiem mēnešiem ar skandālu beidzās kādas Vācijas skolas mēģinājumi papildināt budžetu uz… dabisko vajadzību rēķina.
Vācija atpaliek
Izbūvējusi jaunas luksusa tualetes, par to izmantošanu skola sāka iekasēt desmit centus. Tomēr sabiedrības sašutums lika ātri vien atteikties no šīs biznesa idejas. Kāds politiķis šādu praksi pat nosauca par cietsirdību. Acīmredzot latvieši ir krietni rūdītāki par vāciešiem, jo Rīgas Stradiņa universitātē jau trešo gadu par tualetes izmantošanu ikreiz jāmaksā divi santīmi. Un uz mūsu algu fona uzreiz ir skaidrs, ka 2 santīmi ir krietni vairāk nekā 10 centi Vāczemē.
Pie ieejas Rīgas Stradiņa universitātes labierīcībās sēž dežurante, par apmeklējumu izsniedzot biļetes. Tualetēs netrūkst ne papīra, ne ziepju un studenti paklausīgi atstāj santīmus kastītē uz galda.
Nabagākie šmaucas
Sākumā maksu pieprasīja tikai no meitenēm, tagad arī puišus piemeklējis tas pats liktenis. Tomēr sieviešu tualetē kontrole joprojām esot stingrāka. 3. kursa students Pēteris uzskata, ka tas ir likumsakarīgi, jo: «Meitenes uz tualeti iet biežāk. Mums reizēm ir iespēja tikt bez maksas, jo vīriešu tualetē dežurante nesēž visu laiku. Metode vienkārša — gaidām, kad viņa aizies, jo gadās, ka izeju no nodarbības, aizmirstot paņemt santīmus.»
3. kursa studentes Liene un Elīna izmanto citu taupīšanas metodi: «Divu santīmu vietā metam kastītē vienu — ja to izdara veikli, dežurante nepamana. Oficiālas atlaides nav, bet tualetes apmeklējumu var sarunāt par brīvu, ja students ir saslimis, piemēram, ar akūtu caureju.»
Vai jau tā trūcīgo stipendiju vajadzētu tērēt par visdabiskāko un visneatliekamāko vajadzību kārtošanu? Kā stāsta paši studenti, universitātes ēkā dienā viņi vidēji uzturas četras stundas. Meitenes teic, ka vidēji uz šo tualeti iznāk iet trīs reizes dienā. Matemātika vienkārša. Cītīgai studentei, kura apmeklē visas lekcijas, mēnesī Stradiņa universitātes tualetē jāatstāj viens lats un sešdesmit santīmi.
Audzināšanas veids
Universitātes vadība uzskata, ka maksa ir vienīgā iespēja, kā nodrošināt tīras labierīcības. Katra mācību gada sākumā, kad santīmu iekasēšana nepatīkami pārsteidz pirmo kursu studentus, diskusijas maksāt vai nemaksāt sākoties ar jaunu sparu, tomēr Rīgas namīpašumu pārvaldes pārvaldniece Irēna Krieva uzskata: «Nauda studentiem liek apdomīgāk izturēties pret universitātes inventāru. Ir ļoti liela atšķirība, kādas mūsu tualetes izskatījās pirms šīs sistēmas ieviešanas un tagad. Maksu ieviesām audzināšanas, ne peļņas nolūkos, jo ar iekasēto naudu var nosegt labi ja desmito daļu tualetes apkopes izdevumu.»
Būs nesaturēšana
Pēterim gan šķiet, ka pieprasīt maksu no studentiem nav taisnīgi. Visi viņa draugi, kas studē citās augstskolās, tualetes apmeklē par velti. Tiesa gan, varbūt šādi universitātes vadība studentus sagatavo darbam, spriež Pēteris: «Ķirurgi operācijas laikā arī neskrien uz tualeti. Var jau būt, ka mūs trenē, radina pie nākamās profesijas niansēm. Tomēr šeit mācās ne tikai topošie ķirurgi.»
Ja naudas nav un dežurante kā par spīti nekur nedomā iet, reizēm nākas ciesties. Topošie mediķi ir labi informēti par tādas ciešanās sekām: «Ja neiet uz tualeti tad, kad organisms prasa, tas var beigties ar nopietnām veselības problēmām. Sievietēm var rasties infekcijas, kas izraisa neauglību, iekšējo orgānu noslīdējumu. Vīriešiem — impotence. Abiem dzimumiem urīna nesaturēšana vecumdienās gandrīz garantēta.» Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Stradiņa universitātes maksas tualetes nosauca par savdabīgu biznesa veidu un bija izbrīnīti, ka studenti līdz šim nav nekur sūdzējušies par šādu augstskolas patvaļu.