Augstskolas ņems vērā centralizētā eksāmena matemātikā rezultātu
Plāno veidot uzdevumu datu bāzi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izveidota eksāmenu variantu datu bāze, nomainītas ekspertu grupas, kas izstrādā pārbaudījumu variantus, sakārtota likumdošana, šādus pasākumus sola īstenot izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Tādējādi šīs aktivitātes nākamgad uzlabošot centralizēto eksāmenu kārtošanas un drošības sistēmu.
«Eksāmenu variantu datu bāze ietvertu ļoti daudzus uzdevumus, tie skolēniem būtu pieejami, un viņi tos varētu risināt jau pirms eksāmena. Daļa no tiem būtu arī pašā pārbaudījumā. Bet datu bāze iekļautu ļoti lielu variantu klāstu, līdz ar to tos visus nevarētu iemācīties no galvas,» teic B. Rivža.
Nepieciešamos labojumus likumdošanā īstenot ar saviem priekšlikumiem palīdzēšot skolēnu grupa, kas jūnijā sparīgi centās pierādīt, ka ir notikusi masveida uzdevumu noplūde pirms centralizētā matemātikas eksāmena. Rīgas valsts 1. ģimnāzijas absolvents Edgars Lapiņš uzsver: «Ministru kabineta noteikumos par centralizētajiem eksāmeniem būtu jāiestrādā konkrēts pasākumu plāns, kā eksāmens tiek atcelts un pārlikts, ja notikusi uzdevumu noplūde pirms pārbaudījuma. Un Augstskolu likumā jānosaka, ka un kā augstskolas pēdējā brīdī varētu mainīt uzņemšanas noteikumus.»
Iepazīstoties ar Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) veikto centralizētā matemātikas eksāmena operatīvos rezultātu analīzi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) secinājusi, ka tomēr nav notikusi masveida centralizētā eksāmena matemātikā satura izzināšana.
ISEC vadītāja pienākumu izpildītāja Anitra Irbe par centra veikto analīzi stāsta: «Salīdzinājām pēdējo trīs gadu pārbaudījuma vērtējumus. Analizējām gan kopējos visas Latvijas rezultātus, gan atsevišķi Rīgas un pārējās Latvijas. Atsevišķi apskatījām arī eksāmena pirmo un otro daļu. Tomēr nekādas būtiskas atšķirības, kas liecinātu, ka šogad notikusi masveida uzdevumu noplūde pirms eksāmena, neatradām.» Turklāt otrā eksāmena daļa, kur pastāvēja vislielākās aizdomas, ka uzdevumi bijuši zināmi iepriekš, esot šogad uzrakstīta sliktāk nekā pagājušogad.
Taujāta, vai ISEC pieļauj iespēju, ka tomēr atsevišķiem skolēniem bijuši zināmi pārbaudījuma uzdevumi pirms eksāmena, A. Irbe vien noteic: «Nevaram to ne apstiprināt, ne noliegt, tas jānoskaidro policijai.» Rīgas 64. vidusskolas absolvents Raitis Streičs norādīja: «ISEC analīze liecina, ka katastrofālā sprādziena A līmenī nav, tomēr datus katrs var interpretēt savādāk. Ja es būtu veicis šo pētījumu, varbūt būtu atklājis kādas noplūdes pazīmes.» Viņš gan piebilst – ja arī kāds esot saņēmis eksāmena uzdevums pirms pārbaudījuma, «tos vajadzēja arī izrēķināt. Turklāt uzdevumus no galvas iemācīties arī nevar», teic R. Streičs. Iepriekš plānotā aptauja netika veikta.
Augstākās izglītības padome (AIP) rekomendē augstskolām, uzņemot reflektantus studiju programmās, kur nepieciešams centralizētā eksāmena vērtējums matemātikā, papildus ņemt vērā arī vērtējumu valsts obligātajā ieskaitē matemātikā. Aptaujātās augstskolas tā neplāno rīkoties. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts norāda, ka ISEC veiktā analīze apliecinājusi, ka nav notikusi plaša uzdevumu noplūde pirms eksāmena. Līdz ar to RTU nemainīga paliek prasība – studiju programmās, kur tas nepieciešams, reflektantiem, stājoties augstskolā, būs nepieciešams sertifikāts centralizētajā eksāmenā matemātikā. «Atzīmes, tostarp gada atzīmi matemātikā, ņemsim vērā, ja izšķirsies, kuri studenti tiek budžeta grupā, kuri ne,» norāda I. Knēts. Arī LU pārstāvis Madars Štramdiers teic – augstskola ņems vērā centralizētā eksāmena matemātikā rezultātu. Arī Banku augstskola rīkosies tāpat.
«Taču, ja daudziem studentiem būs vienāds šis vērtējums, tikai tad augstskola skatīsies arī atzīmi matemātikas ieskaitē,» teic augstskolas Studentu informācijas centra vadītāja Anda Rezgale.