«Vakara Ziņu» redakcijā bija ieradusies Rasma Saulīte, lai iepazīstinātu sabiedrību ar stāstu par to, kā franču studenti no Evrī pilsētas Francijā, izglītojoties Rīgas Ekonomikas augstskolā, izdemolējuši dzīvokli, ko šī kundze viņiem izīrējusi kādā ekskluzīvā namā uz Antonijas un Dzirnavu ielas stūra.
Franču studenti Latvijā uz lustrām karina apakšbikses
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Franču studenti neciena Latvijas valsti
«Tā nav tikai necieņa pret mani un dzīvokli, bet arī necieņa pret valsti, kurā svešzemnieki ieradušies. Vai viņi domā, ka atbraukuši uz Latviju, var darīt visu un ka mēs, latvieši, nekas neesam?» neizpratnē par notikušo vandalismu ir Saulīte.
«Pirms gada mūsu kuplajai ģimenei kļuva par šauru četru istabu dzīvoklī un pieņēmām lēmumu — iegādāties apartamentus ārpus galvaspilsētas. Kad nopirkām māju, nevarējām izdomāt, ko lai dara ar dzīvokli Rīgā: tas ir jāpārdod vai jāizīrē. Bet varbūt jāatstāj bērniem? Kādu laiku dzīvoklis bija neapdzīvots. Taču pavisam negaidīti piezvanīja mana paziņa māklere un vaicāja, vai es nevēlos savu dzīvokli izīrēt diviem francūžiem, kuri mācās Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Man šis piedāvājums šķita pieņemams, jo domāju, ka vienā no prestižākajām Latvijas augstskolām noteikti mācās kārtīgi studenti. Tajā laikā jaunieši dzīvoja Purvciemā, tāpēc viņi vēlējās mitekli tuvāk skolai. Viņi piedalījās studentu apmaiņas programmā un saņēma stipendiju no franču valdības. Naudas summa bija paredzēta mitekļa apmaksai, ēšanai un mācībām. Iepazināmies ar studentiem un noslēdzām juridisku līgumu, ka viņi dzīvoklī mitināsies no šā gada janvāra līdz pat jūnija vidum,» stāsta Rasmas kundze un piebilst, ka viņa neesot rēķinājusies, ka viņi mazgās logu stiklus, bet paredzēt, ka dzīvoklī jau pavisam drīz valdīs haoss, viņa nevarēja.
Uz lustras izkarinātas apakšbikses
«Lai abiem studentiem būtu ērtāk, atstājām mēbeles, veļas mazgājamo mašīnu, gāzes plīti, ledusskapi. Atvedu palagus un segas, virtuves bufetē ieliku traukus, nopirku pat kafijas automātu.»
Saulītes kundzes meita katru mēnesi gāja pēc īres maksas un bija nepatīkami izbrīnīta, jo dzīvoklī valdīja liela nekārtība. Visos istabas stūros kaudzēs bija sakrautas alkoholisko dzērienu pudeles, tepiķi vairs nebija lietojami, jo uz tiem salikti tomāti, netīrās drēbes, kečups un citi pārtikas produkti, kā arī prezervatīvi. Gultas, kuras bijušas ideālā kārtībā, tagad pārlauztas uz pusēm un, lai turētos kopā, sasietas ar auklām. Taču visšokējošākā aina pavērusies, kad viņa ieraudzījusi uz lustras karājamies polietilēna maisiņus un apakšbikses…
«Māja, kurā atrodas mūsu miteklis, ir klusā rajonā, liepu ielokā,» stāsta Saulītes kundze. «Ēka apvīta ar vēsturisku auru, jo te dzīvojuši dažādi ievērojami Latvijas politiķi. Tā ir pašvaldības māja, un mēs savu dzīvokli esam privatizējuši. Mūsu dzīvoklis ir otrajā stāvā, un pa logu paveras skats uz iekšējo pagalmu. Miteklī ir visas ērtības un sanitārās komunikācijas. Telpās ir trīs metrus augsti griesti, visur ir parketa grīdas segums. Vecajās latviešu filmās ir kadri, kuros redzamas milzīgi lielas kāpnes, kas iet uz riņķi. Un pašā augšā ir stikla griestu kupols, caur kuru var redzēt, kā saule spīd. Nama iedzīvotāji ir nodibinājuši dzīvokļu kooperatīvu. Regulāri ziedojam naudu, par kuru paši labiekārtojam un remontējam namu, lai vide, kurā dzīvojam, ir estētiski baudāma.»
Būs jādomā, kā cīnīties ar nekārtībām
Rīgas Ekonomikas augstskolas ārējo sakaru koordinatore Evita Lūkina apliecināja, ka šajā semestrī skolā apmaiņas programmā pavisam izglītojas deviņi ārvalstu studenti. «Ir žēl, ka franču studenti tik nesmuki ir uzvedušies Saulītes kundzes dzīvoklī. Mēs no ārvalstu studentiem vēlējāmies sagaidīt labāku attieksmi. Turpmāk dzīvokļu saimniekiem ieteiktu ņemt drošības naudu no īrniekiem. Ar studentiem, kuri ir izdemolējuši dzīvokli, veiksim pārrunas,» skaidro Lūkina.
Rīgas Ekonomikas augstskolā ārvalstu studentu apmaiņas programma darbojas pirmo gadu. «Tikai nesen uzsākām lielāku studentu apmaiņas plūsmu. Tāpēc nākotnē būs jādomā, kā citu zemju studentiem skaidrot, ka ir jāciena valsts, kurā viņi ieradušies. Viņiem jāzina, ka viņi savukārt nes savas valsts vārdu Latvijā,» akcentē Lūkina.