Pašu vidusskolēnu attieksme pret eksāmeniem vēsturē un matemātikā lielā mērā ir atkarīga no tā, kā šajos mācību priekšmetos sokas un vai atzīmes šajos priekšmetos būs nepieciešamas studiju sākšanai. Vieniem bažu nav, citi izsaka šaubas par savām sekmēm, beidzot skolu.
Vairākumam Iļģuciema vidusskolas 12. klases skolēnu vēsture šķiet saprotamāks un vieglāks mācību priekšmets nekā matemātika. Piemēram, Madarai vēsture studijām nebūs nepieciešama, jo viņa plāno doties uz RTU Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultāti. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka vēsture viņai nepadotos. Arī skolēni, kas nedomā savu nākotni saistīt ar vēsturi, tomēr eksāmenu kārtos.
To viņi uztver kā lielisku pārbaudi savām zināšanām šajā mācību priekšmetā. «Vēsture ir jāzina. Obligāts eksāmens varētu mudināt to mācīties nopietnāk,» teica Agnese, kura apsver domu studēt Vēstures un filozofijas fakultātē. Arī Kristīne domā, ka vēsture būtu jāzina katram, īpaši Latvijas vēsture.
«Tā jāzina, pat kārtojot eksāmenu pilsonības iegūšanai, taču daudzi latvieši neizceļas ar labām zināšanām vēsturē.»
Vēsturi skolēni uzskata par interesantu mācību priekšmetu un obligāto eksāmenu neuztver kā neiespējamu. Citādi ir ar matemātiku. Daudzi šaubās par savām zināšanām matemātikā, tā nepadodas vai nepatīk.
Piemēram, vidusskolniece Kitija uzskata, ka obligātā eksāmena gadījumā zināšanu līmenis nemainītos, tikai parādītos sliktāki eksāmenu rezultāti. «Matemātika ir izteikti eksakts priekšmets, vēsture — humanitārs. Cilvēki ir atšķirīgi, un nevar prasīt, lai visi būtu zinoši abās jomās.» Viņa eksāmenu nekārtos.
Savukārt Dmitrijs uzskata, ka matemātikā eksāmens ir vajadzīgs kā obligātais. Puisis domā, ka paaugstinātos zināšanu līmenis, skolēni sāktu vairāk mācīties. Arī izvēlētajām studijām Transporta un sakaru institūtā Dmitrijam vajadzīga atzīme matemātikas eksāmenā.
Matemātikas eksāmenu neviens aptaujātais negrasās kārtot tikai kā izaicinājumu savām zināšanām. Tā esot pārāk liela iespēja iegūt sliktu vērtējumu.