Ekonomiskā situācija valstī šogad ir būtiski iespaidojusi gandrīz divas trešdaļas jauniešu attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādes izvēli. Tostarp 85% jauniešu par būtisku mācību iestādes izvēlē uzskata iespēju studēt budžeta grupā, liecina šā gada vidusskolas beidzēju aptauja, ko rīkoja Alberta koledža sadarbībā ar sociālo portālu Draugiem.lv.
Aptauja arī parāda, ka gandrīz trešā daļa vidusskolas beidzēju, kas šogad vēlas uzsākt augstākās izglītības studijas, vēl joprojām nav izlēmuši, kurā mācību iestādē tieši uzsākt studijas.
65% aptaujāto vidusskolas beidzēju atzīst, ka ekonomiskā situācija valstī šogad ir iespaidojusi viņu izvēli attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādi un vairāk nekā 80% jauniešu norāda, ka studiju maksas lielums būtiski iespaido viņu iespējas studēt un iegūt augstāko izglītību. «Salīdzinot dzimumus, lielāku ekonomiskās situācijas ietekmi uz iespējām studēt un iegūt augstāko izglītību atzīst sievietes, bet vīrieši vairāk tiecas atbildēt noliedzoši, bet tas varētu būt skaidrojams arī ar psiholoģiskiem aspektiem, jo vīrieši ir mazāk atvērti atzīt finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai tā ietekmi uz viņu izvēli,» uzsver Alberta koledžas direktore Anna Saltikova.
Būtiska loma budžeta studijāmJāuzsver, ka 85% vidusskolas beidzēju norāda, ka mācību iestādes izvēlē šogad ļoti būtiska vai būtiska loma ir iespējai studēt budžeta grupā. Tajā skaitā puse (50%) respondentu uzsver, ka iespēja studēt budžeta grupā noteiks nākamās mācību iestādes izvēli, savukārt 35% norāda, ka iespējai studēt būs būtiska loma, tomēr šī iespēja pilnībā nenoteiks nākamās studiju vietas izvēli. Tikai 14% aptaujāto iespēju studēt budžeta grupā uzskata par nebūtisku mācību iestādes izvēlē.
Vērtējot iespējamos studiju finansējuma avotus, pirmajā vietā ar 26% ir uzskats, ka nepieciešamos līdzekļus jaunieši varēs nodrošināt, paši strādājot. Tomēr tikpat daudz respondentu (26%) atzina, ka varēs mācīties tikai tad, ja iekļūs budžeta grupā. Trešais biežāk minētais studiju finansējuma avots ir vecāki (21%), kam seko studiju kredīta ņemšana bankā (19%). Mazāk populāri studiju finansējuma avoti ir aizņemšanās no draugiem vai paziņām (2%) un studiju apmaksa no darba vietas (2%). Kā citus iespējamos studiju finansējuma avotus norādīja 4% aptaujas dalībnieku. «Aptaujas rezultāti kopumā bija prognozējami, taču šokē fakts, ka ceturtā daļa respondentu varēs mācīties tikai tad, ja iekļūs budžeta grupā. Ļoti pozitīvi vērtējams ir tas, ka jaunieši novērtē izglītības lomu un salīdzinoši liels ir to jauniešu skaits, kuri ir gatavi strādāt, lai nodrošināt sev iespēju mācīties un iegūt labāku izglītību,» uzsver Alberta koledžas direktore A. Saltikova.
Vērtējot to, kādu naudas summu jaunieši var atļauties ieguldīt studijām gada laikā, 29% vidusskolas beidzēju uzsver, ka studijām gada laikā ir gatavi atvēlēt ne vairāk kā 500 latus, savukārt 19% norāda, ka vispār nevar atļauties maksāt par studijām. 13% ir gatavi gada laikā studijās ieguldīt 501 – 700 latus, un gandrīz tikpat liels vidusskolas beidzēju skaits ir gatavi studijām gada laikā atvēlēt 901 – 1100 latus (12%) un 701 – 900 latus (11%). 1101 – 1300 latus studijām var atvēlēt 8%, 1301 – 1500 latus – 3%, bet vairāk nekā 1500 latus ir gatavi ieguldīt 5%.
Jaunie vīrieši neizlēmīgākiGada sākumā gandrīz trešā daļa (32%) vidusskolas beidzēju, kas šogad vēlas uzsākt arī augstākās izglītības studijas, vēl joprojām nav izlēmuši, kurā mācību iestādē tieši uzsākt studijas. Interesanti, ka izteikti lielāks neizlēmušo skaits ir novērojams jauno vīriešu vidū – 44% jauniešu nav vēl izlēmuši, kurā augstākās izglītības mācību iestādē stāties, savukārt no jaunietēm tikai 27% nav vēl izlēmušas, kur tālāk mācīties.
Vīriešiem – prestižs un draugi, sievietēm – intereses, atalgojums un ģimeneIzvēloties konkrētu mācību programmu, nākamiem studentiem pirmajā vietā ir personīgā interese par konkrēto profesiju un nozari (40%) un tai seko iespēja atrast labi atalgotu darbu pēc studijām (31%). Par trešo svarīgāko faktoru nākamo studiju izvēlē jaunieši min profesijas prestižu (16%). Ceturtajā vietā ir vecāku un citu ģimenes locekļu viedoklis (7%), kam seko draugu un paziņu viedoklis (3%).
,Aptaujas gaitā atklājās arī kāda interesanta tendence nākamo studiju izvēlē: profesijas prestižs, kā arī draugu un paziņu viedoklis izteikti ir svarīgāks vīriešiem, savukārt sievietēm noteicošāka ir personīgā interese, iespēja atrast labi atalgotu darbu, kā arī vecāku un ģimenes locekļu viedoklis,» pauž Alberta koledžas direktore A. Saltikova.
Aptauja tika veikta no šā gada 22. līdz 31. janvārim portālā Draugiem.lv. Tajā pavisam piedalījās 1003 jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem, kuri šogad beigs vidusskolu un plāno uzsākt studijas kādā no augstākās izglītības mācību iestādēm.
