Eiropas valstīs izglītības nozarē joprojām netiek ievērota dzimumu līdztiesība – dzimumu atšķirība pastāv gan studiju virzienu izvēlē, gan mācību rezultātos, savā ziņojumā norādījusi Eiropas Komisija.
Eiropā izglītībā dzimumu līdztiesības problēma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Eurydice» tīkla apkopotā informācija par situāciju visās izglītības pakāpēs 29 valstīs liecina, ka, piemēram, meitenes parasti iegūst labākus vērtējumus skolas noslēguma eksāmenos, savukārt zēni biežāk pārstāj apmeklēt skolu vai netiek pārcelti nākamajā klasē.
Bet apmēram trešdaļā Eiropas izglītības sistēmu zēniem biežāk nav tik labu rezultātu lasīšanā, turpretim meitenes biežāk gūst zemākus sasniegumus matemātikā.
Daudzi jaunieši profesionālās izglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs savas karjeras izvēli veic saskaņā ar joprojām iesīkstējušiem dzimumu lomu stereotipiem. Ziņojumā secināts, ka karjeras izglītība, kas tiek piedāvāta apmēram pusē Eiropas valstu, ir daudz biežāk orientēta uz meitenēm nekā zēniem un parasti atbalsta meiteņu izvēli par labu tehnoloģiju un dabas zinātņu karjerai. Lai gan ir ieviestas atsevišķas iniciatīvas un projekti, Eiropas valstīs nepastāv vispārējas nacionālas stratēģijas, kuras novērstu dzimumu stereotipus karjeras izvēlē un veicinātu zēniem domātas iniciatīvas.
Gandrīz visās pētījumā iekļautajās valstīs lielākā daļa studentu un augstskolu absolventu ir sievietes, un viņu skaits ir ļoti ievērojams izglītības, veselības un labklājības, humanitāro un mākslas zinātņu studiju jomās. Vīrieši pārsvarā studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.
Ziņojumā secināts, ka aptuveni divās trešdaļās valstu pastāv dzimumu līdztiesības politika augstākās izglītības jomā. Taču gandrīz visas šīs politikas iniciatīvas un projekti skar tikai sievietes. No otras puses, sieviešu proporcija augstākās izglītības iestāžu pasniedzēju vidū samazinās ar katru akadēmiskās karjeras pakāpienu. Tomēr tikai aptuveni trešdaļā valstu īsteno konkrētus pasākumus, lai risinātu šo problēmu – Austrijā, Beļģijas flāmu kopienā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā un Zviedrijā.