Neskatoties uz to, ka premjerministrs Ivars Godmanis savā gadumijas uzrunā Latvijas tautai apgalvoja, ka skolotāju algas nesamazināsies, reāli arī pedagogu ienākumi taupības režīma iespaidā saruks, pirmdien raksta «Latvijas Avīze».
Samazināsies arī pedagogu atalgojums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sagaidot jauno gadu, Godmanis pavēstīja, ka neesam gatavi atkāpties no «algu nesamazināšanās mūsu skolotājiem». Patiesībā, grozot 2009. gada valsts budžetu, valdība jau bija nolēmusi, ka valsts vairs neatvēlēs līdzekļus pirmsskolas pedagogu algām, kā arī mainījusi pedagogu darba samaksas noteikumus, paredzot kvalifikācijas piemaksu samazināšanu.
Sarūkot valsts budžeta ieņēmumiem, valsts nolēmusi pašvaldībām vairs nepalīdzēt. Tā kā krīze ietekmē arī vietējo varu ieņēmumus, ne visas pašvaldības atradīs līdzekļus, lai nodrošinātu pirmsskolas pedagogiem iepriekšējo algu līmeni.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis brīdinājis, ka dažās pašvaldībās pirmsskolas pedagogu atalgojums varētu kristies pat par 33%, jo tieši tik lielu piemaksu algām nodrošināja valdības palīdzība.
Rīgā šāda valdības lēmuma dēļ varētu varētu ciest arī citu izglītības iestāžu pedagogi. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta lietu departamenta pārstāve Indra Vilde laikrakstam klāstījusi, ka galvaspilsētai jāatrod vairāk nekā 8 miljoni latu, lai bērnudārzu audzinātāju algas nesamazinātos. Iespējams, lai neciestu šie pedagogi, pašvaldība varētu vairs nemaksāt piemaksas pie algas citu izglītības iestāžu pedagogiem.
Ja pašvaldība finansējumu bērnudārza audzinātāju algām atradīs kādā citā pašvaldības budžeta pozīcijā, skolotāju atalgojums necietīs. Skaidrība šajā jautājumā varētu būt 20. janvārī, kad lēmumu ārkārtas sēdē vajadzētu pieņemt domes Izglītības, jaunatnes un sporta komitejai.
Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings teica – lai noturētu algas līdzšinējā līmenī, pilsētai būtu jāatrod 336 000 latu. Tāpēc šis valdības lēmums no visiem krīzes jaunumiem bijis «vissāpīgākais moments». Vai un kur pašvaldība šo naudu atradīs, pagaidām nav zināms.
Kuldīgas rajonā pirmsskolas pedagogu atalgojumam būtu jāatrod 120 000 latu. Pašvaldības centīšoties šo naudu «kaut kur atrast», teica rajona izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Ķīvītis.
Turklāt laikraksta rīcībā nonākušas ziņas, ka Kuldīgas rajonā skolotājiem draudēts, ka viņu atalgojums varētu sarukt pat par piektdaļu. Pedagogi brīdināti, ka nebūšot vairs piemaksas arī par burtnīcu labošanu, konsultācijām un gatavošanos nodarbībām.
Skolotāju ienākumi varētu samazināties arī tāpēc, ka saruks līdzekļi interešu izglītībai. Ja līdz šim, piemēram, zīmēšanas skolotājs skolā vadīja arī zīmēšanas pulciņu, naudu viņš saņēma gan par stundām, gan par pulciņa vadīšanu.
Līdz šim skolas varēja atļauties no valsts piešķirtās naudas apmaksāt ne tikai obligātās stundas, bet arī papildnodarbības. Nu tam naudas var nepietikt.