Tiekot samazinātam finansējumam valsts augstskolām, izmaiņas skar arī studentu dienesta viesnīcu budžetus, kas studentiem draud ar īres cenu pieaugumu.
Vai studenti pametīs dienesta viesnīcas?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja līdz šim lielu daļu kopmītņu komunālās maksas sedza piešķirtās dotācijas, tad šobrīd izskatās, ka izdevumi gulsies uz studentu pleciem. Latvijas Studentu apvienība jau pārrunājusi šo situāciju ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, taču konkrētu situācijas risinājumu nevienam pagaidām nav.
Augstskolu izstrādātie dienesta viesnīcu nolikumi parasti paredz, ka vietas tiek piešķirtas studentiem, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ne tuvāk kā 70 kilometru attālumā no Rīgas. Ja viesnīcā pēc studiju gada sākuma paliek brīvas vietas, uz tām var pretendēt arī citu augstskolu studenti. Aptaujātie studenti atzīst, ka kopmītnes kā dzīvesvietu izvēlas vairāku iemeslu dēļ, taču līdztekus vēlmei izbaudīt «īsto studenta dzīvi» galvenais tomēr ir finansiālais aspekts. Tāpēc kopmītņu īres maksas kāpums varētu iecirst lielu robu daudzu studentu budžetā.
Augstskolām nav citas izejas kā cenu paaugstināšana
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts stāsta, ka tiek skatīts arī dienesta viesnīcu maksas jautājums. «Ar laiku RTU plāno nodot dienesta viesnīcu apsaimniekošanu privātā sektora rokās, taču pagaidām, kamēr universitāte pati tās apsaimnieko, tiek plānots, ka maksa par dienesta viesnīcām paliks nemainīga,» skaidro I. Knēts, piebilstot, ka šobrīd situācija gan nav skaidra. Tas finansējums, ko RTU kopmītņu atbalstam piešķir valsts, ir nepietiekams. Tiek apspriesti dažādi veidi, kā nopelnīt naudu, lai arī turpmāk varētu dotēt kopmītnes.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš atzīst, ka LU vēl nav pieņemts lēmums par dienesta viesnīcu maksu jaunajā studiju gadā. Pašlaik Latvijas Universitātes atbildīgie dienesti veic aprēķinus, lai izvērtētu dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas, kas gadu no gada tikai pieaug. «Ir pilnīgi skaidrs, ka augstākās mācību iestādes nevarēs mūžīgi dotēt kopmītņu uzturēšanu, un maksai par dzīvošanu dienesta viesnīcā ir jābūt vismaz tik lielai, lai LU neturpinātu ciest zaudējumus,» skaidro M. Auziņš. «Valsts gadā vienam budžeta studentam atvēlējusi tikai Ls 3,5 dienesta viesnīcas izmaksu segšanai! Šo skaitli komentēt, manuprāt, ir lieki.» Vienlaikus rektors saka, ka LU izprot Latvijas Studentu apvienības izteiktās bažas par smago situāciju, kāda radīsies, paaugstinot maksu par dzīvošanu dienesta viesnīcā, un cer, ka valdība un atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija ieklausīsies augstskolu un studentu viedoklī, lemjot par 2009. gada budžeta grozījumiem.
Vienas no lētākajām valsts augstskolu dienesta viesnīcām ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) kopmītnes Jelgavā, tomēr arī tur gaidāms īres maksas sadārdzinājums. Kā paskaidroja LLU direktora vietnieks Indulis Stulpiņš, maksa par vietu dienesta viesnīcā varētu pieaugt līdz 20 latiem līdzšinējo Ls 15,5 vietā.
Studenti domā par dzīvokļu īri
RTU 3. kursa studente Agnese Grigaloviča, kas vairākus gadus dzīvo kopmītnēs, stāsta, ka salīdzinājumā ar citām dienesta viesnīcām savu dzīvesvietu uzskata par pietiekami labu. «Protams, ir daudzi mīnusi, bet kopumā kopmītnes ir labas. Pie tam mūsu kojas visu laiku aktīvi remontē, tāpēc vismaz var redzēt, ka kaut kur naudu iegulda,» skaidro studente. Šobrīd cena par gultasvietu RTU dienesta viesnīcās ir no 25 līdz 35 latiem. A. Grigaloviča stāsta, ka īres maksa pieaug katru studijas gadu: «Pirmajā kursā maksājām 20 latus, otrajā – 29, bet šobrīd vienas gultasvietas cena ir 35 lati. Baumo, ka ar septembri būs 65 lati.» RTU studente atzīmē, ka pagaidām dienesta viesnīcā dzīvot ir izdevīgi, taču, pieaugot cenām, situācija var mainīties. «Bija gaidāms, ka cenas paaugstinās, bet ne tik ļoti. Kā jau visus, arī studentus skar krīze, un piegriež jau visur, kur var,» atzīst studente. » Ja cenas tiešām paaugstinās, tad par 18 kvadrātmetru istabu, kur dzīvo trīs cilvēki, mums būs jāmaksā 195 latus mēnesī. Līdz ar to ir iemesls domāt par dzīvokļa īri.»
Arī LLU 3. kursa studente Marta Krūmiņa stāsta, ka dienesta viesnīcā, kur viņa dzīvo, notiek nepārtraukti uzlabojumi, arī telpas tiek remontētas, tomēr vēl joprojām no padomju laikiem ir saglabājušās mēbeles un tehnika. «Būtībā, ja vēlies ērtu istabu, tad pašam tā ir jārada,» secina studente, piebilstot, ka kopmītņu stāvoklis ir samērā adekvāts īres maksai. Šobrīd M. Krūmiņa par īri kopmītnēs maksā Ls 15,5, bet jau zināms, ka no nākamā gada maksu varētu palielināt līdz 20 latiem. Viņa atzīst, ka pēc šāda cenu paaugstinājuma vēl varētu palikt kopmītnēs, tomēr, ja īres maksa pieaugs vēl vairāk, varētu sākt domāt arī par dzīvokļa meklēšanu.
Savukārt LU 2. kursa studente Anna Petrova, kas kopmītnēs dzīvo divus gadus, uzreiz atzīst, ka, īres maksai tiekot paaugstinātai vēl vairāk, viņa meklēs citu dzīvesvietu. «Šobrīd par kopmītnēm maksāju 31 latu, un, ja cenu paaugstinās, tad daudz izdevīgāk būs īrēt vienu dzīvokli uz vairākiem studentiem,» skaidro A. Petrova. «Šobrīd dzīvokli var izīrēt pat par 90 latiem, pie tam ir lielāks miers nekā kojās un arī brīvības vairāk.»