Pedagoga darbs visos laikos ir atbildīgs un daudzveidīgs, meklējot arvien jaunas iespējas izmantot savas zināšanas un prasmes jauno paaudžu izglītošanai un audzināšanai. Atbilstīgi Izglītības likumā noteiktajam Latvijā pedagogs var strādāt gan skolā (izglītības iestādē), gan pedagoga privātpraksē.
Jāatzīmē, ka pedagoga privātprakse ir sens un pasaulē labi pazīstams, populārs pedagoga darbības veids. Tā ir izplatīta gan Vācijā, gan Dānijā, gan citās valstīs. Tādējādi, ņemot vērā pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju valstī un pārmaiņas izglītības nozarē, pedagoga privātprakses institūts var kļūt ne tikai par pedagoga papildu ienākumu avotu, bet arī ļaut turpināt savu darbu izvēlētajā profesijā, jaunā kvalitātē piedāvājot savus pakalpojumus sabiedrībai. Pedagoga privātprakses īstenošana ir arī veids, kā sniegt izglītojamajiem lielākas iespējas iegūt papildu zināšanas, saturīgi pavadīt brīvo laiku, palīdzēt sagatavot mājas darbus, veicinot izglītojamo tikumisko, estētisko, intelektuālo un fizisko attīstību, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.
Tādējādi var droši apgalvot, ka darbība pedagoga privātpraksē atbilst arī Latvijas Republikā noteiktajiem izglītības un audzināšanas mērķiem un pedagoga profesijas raksturam. Tieši tādēļ gan izglītības iestādēs, gan privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā. Šobrīd Latvijā ir 231 pedagogs, kam ir spēkā pedagoga privātprakses sertifikāts. Savukārt no 2009. gada 1. jūlija līdz 28. septembrim izsniegti 33 pedagogu privātprakses sākšanas sertifikāti.
Izglītības likuma 48. panta otrajā daļā noteikts, ka pedagoga privātprakses sākšanai jāsaņem sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Izglītības kvalitātes valsts dienests
2009. gadā valsts pārvaldē, tostarp izglītības vadības iestāžu sistēmā, notikušas vairākas lielas izmaiņas. Reorganizējot Izglītības valsts inspekciju, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru, Profesionālās izglītības administrāciju, krietni samazinot šajās iestādēs strādājošo skaitu, 2009. gada 1. jūlijā tika izveidota jauna Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzības iestāde — Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Notikušās pārmaiņas ļoti paplašināja Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkcijas. Šobrīd tas ir atbildīgs par normatīvo aktu ievērošanas izglītībā un zinātnē uzraudzību, izglītības programmu (izņemot interešu izglītības, pieaugušo neformālās izglītības un augstākās izglītības programmas) licencēšanu, vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstākās profesionālās izglītības) iestāžu un programmu kvalitātes novērtēšanu (akreditāciju), izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamās informācijas apkopošanu un analīzi, izglītības un zinātnes reģistru uzturēšanu, kā arī veic citus normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus. Īpaši nozīmīga, it sevišķi mūsdienās, ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta konsultatīvā un metodiskā funkcija, sniedzot atbalstu gan pašvaldībām, gan izglītības iestādēm, gan pedagogiem, risinot komplicētas problēmas un pēc iespējas cenšoties novērst to esamību izglītībā un zinātnē.
Izglītības kvalitātes valsts dienests arī izsniedz pedagogu privātprakses sākšanas sertifikātus.
Jāpiebilst, ka maza finansējuma dēļ dienests šobrīd neveic plānotās pārbaudes, vienlaikus nodrošinot privātpersonu iesniegumu (sūdzību) izskatīšanu, aizskarto tiesību un interešu aizsardzību.
Dokumenti pedagoga privātprakses sākšanas sertifikāta iegūšanai
Lai iegūtu tiesības sākt pedagoga privātpraksi un saņemtu pedagoga privātprakses sākšanas sertifikātu, fiziskai personai Izglītības kvalitātes valsts dienestā jāiesniedz:
Atbilstīgi normatīvo aktu prasībām fiziskai personai, kura vēlas sākt pedagoga privātpraksi: • jābūt rīcībspējīgai;• ar tiesas nolēmumu nedrīkst būt ierobežotas vecāka tiesības; • nedrīkst būt sodāmības par tīšu noziegumu.
Pedagoga privātprakses sākšanas sertifikāts
Pedagoga privātprakses sākšanas sertifikātu izsniedz uz trim gadiem, jo pedagoga pienākums ir trijos gados pilnveidot savu profesionālo meistarību. Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumu Nr. 570 «Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība» 2. punkts nosaka: «Pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās meistarības pilnveidošanu, apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru apjoms nav mazāks kā 36 stundas (kopsummā) triju gadu laikā». Minētais termiņš nosaka pedagoga privātprakses sākšanas sertifikāta derīgumu. Tādējādi pēc šā termiņa beigām sertifikāts atbilstīgi noteiktajai kārtībai jāatjauno.
Lēmums par sertifikāta izsniegšanu uz trim gadiem vai lēmums par sertifikāta izsniegšanas atteikumu tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Ja komisijas lēmums ir pozitīvs, pedagogs tiek uzaicināts uz Izglītības kvalitātes valsts dienestu (Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, 3. stāvā) saņemt sertifikātu. Ja sertifikāta izsniegšana tiek atteikta, pedagogs par šo lēmumu tiek informēts rakstveidā.
Pedagoga privātprakses sertifikāta izsniegšana ir bezmaksas pakalpojums.
Lai paātrinātu privātprakses sertifikāta saņemšanu, pedagogs papildus var iesniegt Izglītības kvalitātes valsts dienestā izziņu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra par sodāmības neesamību. Citos gadījumos informāciju no Sodu reģistra pieprasa dienests, kas var pagarināt termiņu lēmuma pieņemšanai par sertifikāta izsniegšanu.
Pedagogu privātprakses sertifikātu izsniegšanas komisijas sēdes Izglītības kvalitātes valsts dienestā notiek katru nedēļu, un tajās var piedalīties arī pedagogi, iepriekš piesakot savu kandidatūru pa tālruni 6722504.
Būtu jāatgādina, ka atbilstīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.55 pantā noteiktajam par pedagoga privātprakses īstenošanu bez sertifikāta var būt naudas sods no 25 līdz 50 latiem, un arī darbība bez sertifikāta savā būtībā neatbilst pedagoga profesijas ētikas standartiem.
Privātprakses programma
Izglītības likuma 1. panta 13. punkts nosaka: «mācību priekšmeta vai kursa programma ir izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu». Tādējādi pedagogs, definējot un plānojot savas darbības mērķus un uzdevumus, izvēloties savas darbības formas, metodes, kritērijus, privātpraksē var īstenot dažādu mācību priekšmetu apmācību humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā, organizēt pagarinātās dienas grupas darbu u. c.
Privātprakses veidi
Pedagogu privātpraksi var īstenot, pedagogam reģistrējoties kā pašnodarbinātai personai, slēdzot līgumus ar dažādām iestādēm un organizācijām (piemēram, biedrības, izglītības iestādes, sabiedrības ar ierobežotu atbildību utt.).
Izglītības kvalitātes valsts dienesta konsultācijas