Vai domei jāmaksā par Ražuka bērnu mācībām privātskolā?

«Jūrmalas Ziņu» rīcībā jau kādu laiku ir Romualda Ražuka sievas Ingunas Ebelas vēl iepriekšējam Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam nosūtīts iesniegums, kurā pašreizējā mēra kundze lūdz Jūrmalas pilsētas domi «vismaz daļēji» kompensēt līdzekļus, ko Ražuku ģimene iztērējusi, sūtot bērnus mācīties privātskolā.

Mēs ilgi nevarējām izšķirties publicēt šo I.Ebelas iesniegumu vai nē. Lēmumu publiskot šo iesniegumu pieņēmām pēc telefonsarunas ar Ebelas k–dzi, kurā: pirmkārt, Ēbelas k-dze nesniedza atbildi uz to, vai šādu pat iesniegumu plāno nosūtīt arī savam vīram, kurš šobrīd ieņem Jūrmalas mēra krēslu; otrkārt, Ebelas k–dze telefonsarunā līdzīgi rīkoties ieteica arī šo rindu autoram.

Dārgā Starptautiskā skolaKā izriet no I.Ēbelas nosūtītā iesnieguma R. Munkevicam, runa ir par abu šā brīža Jūrmalas mēra bērnu mācībām Starptautiskajā skolā (International School of Latvia) kur viņi, skolas dibinātāju uzaicināti, mācījušies jau no pirmsskolas vecuma.

«Jūrmalas Ziņu» rīcībā nav informācijas, kā šajā laikā mainījusies mācību maksa, taču, aplūkojot šā brīža cenrādi, var piekrist mēra kundzei, ka mācības Starptautiskajā skolā ģimenei ar vidusmēra ienākumiem īsti nav pa kabatai. Kā liecina Centrālās Statiskas pārvaldes dati, vidējā darba samaksa šā gada martā bija 441 lats, bet mācības Starptautiskajā skolā šobrīd no bērnudārza līdz 5. klasei maksā 10 000 eiro gadā, no 6. līdz 11. klasei – 11 400 eiro gadā, bet no 11. līdz 12 .klasei – 11 900 eiro gadā. Ja nokļūšanai skolā tiek izmantots skolas busiņš, jārēķinās vēl ar 1180 eiro gadā. Citiem vārdiem, divu bērnu sūtīšana Starptautiskajā skolā izmaksā aptuveni 23 000 līdz 25 000 eiro jeb 16000 līdz 17500 latu. Pat, ja salīdzinām mācību maksu Starptautiskajā skolā ar maksu citās Latvijas labākajās privātskolās, tad tā ir vismaz trīs reizes augstāka.

No kurienes Ražuku ģimenei radusies nauda?Kā zināms, šā brīža Jūrmalas mērs R.Ražuks kopš neatkarības atjaunošanas gandrīz tikai un vienīgi naudu pelnījis kā valsts amatpersona. R.Ražuka ienākumiem iespējams izsekot kopš laika, kad Valsts amatpersonām jāiesniedz ienākumu deklarācija, t.i. kopš 2000.gada. 2000.gadā R.Ražuka ieņēmumi bija 10556,99 lati, 2001.gadā – 13071,92 lati, 2002.gadā pretī viņa ieņēmumiem stāv trekna 0, 2003.gadā R.Ražuks kopumā nopelnījis 7695,39 latus, 2004.gadā 9212,81 latus, 2005.gadā – 30156,50 latus, 2006.gadā – 79749,33 latus, 2007.gadā – 24495,72, 2008.gadā – 23564,05 latus un 2009.gadā – 17588 latus. R.Ražuka dzīvesbiedre I.Ebela nav valsts amatpersona, tādēļ viņas ienākumiem izsekot ir nedaudz grūtāk. Kā zināms, viņa ir sabiedriskās organizācijas «Glābiet bērnus» valdes priekšsēdētāja. Kā liecina šīs organizācijas pēdējie pieejamie gada pārskati (par 2007. un 2008.gadiem «Glābiet bērnus» gada pārskatus nav iesniegusi), pat «treknajos» gados šīs organizācijas gada budžets bija ap 100 000 latu, no kuriem administratīviem izdevumiem (kuriem pieskaitāma arī darba alga) tika tērēta aptuveni trešā daļa. Tāpēc vismaz publiski pieejamā informācija ļauj izdarīt secinājumu, ka arī I.Ebelas kundzes vidējie mēneša ieņēmumi nevarētu būt vairākus tūkstošus latu lieli.Citiem vārdiem, no publiski pieejamās informācijas izriet, lai arī Ražuku ģimenes ieņēmumi tālu pārsniedz vidusmēra ģimenes ieņēmumus, ir grūti saprast, kur R.Ražuku ģimenei, izņemot 2005, 2006 un 2007.gadu, radusies nauda, lai sūtītu bērnus superdārgajā Starptautiskajā skolā.

Kam jāmaksā par Ražuku ģimenes bērnu mācībām?No mēra kundzes R.Munkevicam nosūtītā iesnieguma īsti nekļūst skaidrs, vai I.Ebela uzskata, ka Jūrmalas pilsētas domei būtu jāatmaksā Ražuku ģimenei visa par bērnu mācībām iztērētā nauda vai tikai tā daļa, ko valsts būtu iztērējusi, ja Ražuku bērni mācītos valsts skolā. Tā sava iesnieguma sākumā I.Ebela runā par līdzekļiem, kurus ietaupījusi pašvaldība (nav gan īsti skaidrs, par kādiem, jo izglītībai nepieciešamo finansējumu nodrošina nevis pašvaldība, bet valsts), taču tālāk, atsaucoties uz «nesakārtotu likumdošanu» un ANO «Konvenciju par bērna tiesībām», I.Ebela paužu pārliecību, ka par mācībām privātskolā «vienīgi birokrātisku iemeslu rezultātā nācās no sava ģimenes budžeta apmaksāt bērnu izglītību, kura taču pienākas par brīvu.»

Nedaudz lielāku skaidrību šajā jautājumā ievieš «Jūrmalas Ziņu» telefonsaruna. Tiesa, vispirms I.Ebela noliedz, ka būtu rakstījusi minēto iesniegumu R.Munkevicam, taču tūlīt pat, iesaistoties diskusijā, atzīst šāda iesnieguma esamību (patiesībā, kā liecina viņas R.Munkevicam adresētais iesniegums, I.Ebela Jūrmalas pilsētas domei rakstījusi ne vienu vien šādu iesniegumu). Sarunā ar I.Ebelas k-dzi kļūst skaidrs, ka viņasprāt izglītība arī privātskolā «bērnu tiesību kontekstā» pienāktos par brīvu, tomēr, ņemot vērā kļūdainos Latvijas likumus, kā viņa uzskata, varētu tomēr samierināties ar to, ja tiktu kompensēti līdzekļi, kurus valsts nav iztērējusi privātskolās mācošos bērnu izglītībai. Lai arī I.Ebela pauž simtprocentīgu pārliecību par savu taisnību, tomēr viņa tā arī neatbild uz «Jūrmalas Ziņu» jautājumu par to, vai līdzīgu iesniegumu adresēs arī savam vīram, kurš mēra krēslā nomainījis R. Munkevicu.

Argumenti un faktiKā jau minēts, savu pozīciju I.Ebela cenšas pamatot ar starptautiskajām bērnu tiesību aizsardzības normām. Tomēr kaut kā nav dzirdēts, ka izdevumus par bērnu sūtīšanu smalkās privātskolās kompensētu ASV, Lielbritānijā, Vācijā vai kādā citā valstī ar bagātām demokrātiskām un bērnu tiesību aizsardzības tradīcijām. Nav arī skaidrs, kas Ražuku ģimenei Latvijā liedzis tiesības izmantot iespēju iegūt izglītību par brīvu.

Tomēr daudz dīvainākas izskatās citas lietas. «Glābiet bērnus» valdes priekšsēdētāja atsaucas uz, viņasprāt, starptautiski pieņemtu bērnu tiesību normu pārkāpumiem, taču iesniegumā runa ir nevis par bērnu tiesību neievērošanu vispār, bet tieši viņas ģimenes bērniem.«Glābiet bērnus» valdes priekšsēdētājai būtu arī jāzina, ka ne jau pašvaldība, bet valsts piešķir līdzekļus bērnu izglītībai. No pašvaldības līdzekļus bērnu izglītībai būtu iespējams iegūt vien maznodrošinātai ģimenei sociālās palīdzības pabalsta veidā...

Tomēr krietni vien interesantāks šķiet mēra kundzes iesnieguma beigās minētais arguments, ka palīdzība Ražuku ģimenei no pašvaldības nepieciešama, jo viņu ģimene esot nonākusi lielos parādos, izpērkot daļu no dzimtas mājas Bulduros, Meža prospektā. Šoreiz neanalizēsim, cik pat krīzes laikā maksā nekustamais īpašums Bulduros, bet pievērsīsim uzmanību kādai citai niansei – mēra R.Ražuka amatpersonas deklarācija neuzrāda ne parādsaistības, ne darījumus, kuri pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. Vai tas nozīmē, ka īpašums būtu iegādāts no «Glābiet bērnus» valdes priekšsēdētājas algas?

Komentāra vietāProtams, var saprast un nav iespējams nosodīt vecākus, kuri vēlas, lai viņu bērni dzīvē saņemtu visu labāko, t.sk. izglītību. Tomēr nevajadzētu jaukt savas tiesības par naudu sūtīt bērnus privātskolās ar tiesībām uz bezmaksas izglītību, savu privāto naudu nekustamo īpašumu iegādei ar pašvaldības pienākumu palīdzēt. Telefonsarunas nobeigumā mēra k-dze arī šo rindu autoram ieteica rīkoties līdzīgi un prasīt no valsts un pašvaldības naudu par bērnu izglītībā ieguldīto. Es, protams, šo opciju neizmantošu, bet Ražuku ģimenei ieteiktu būt konsekventai un iet tālāk. Piemēram, ja mēra k-gs pārvietojas ar dienesta auto un neizmanto sabiedrisko transportu, prasīt kompensēt tādējādi ieekonomētos pašvaldības līdzekļus sabiedriskā transporta dotēšanai.