Vecāki aicina izglītības attīstības pamatnostādnēs ņemt vērā viņu iebildumus

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

«Latvijas Vecāku forums» augstu novērtē, ka Izglītības attīstības pamatnostādņu projekts 2014.-2020.gadam (AIP) šodien tika analizētas Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā un tās apspriest sēdē tika pieaucināti arī sabiedriskie partneri, tostarp vecāki, tomēr vēlamies, lai patiešām tiktu ņemti vērā mūsu iebildumi un argumenti attiecībā uz iekļaujošu un drošu skolas vidi.

Esam gatavi turpināt darbu, un esam gatavi arī piedāvāt datus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un palīdzību pamatnostādņu mērķu izstrādē. Patlaban, aizbildinoties ar datu trūkumu, AIP nav analizēta situācija attiecībā uz iekļaujošo vidi un drošu skolu, pat neņemot vērā tos, datus, kas pieejami.

Kā norāda «Latvijas Vecāku foruma» valdes locekle kristīne Dūdiņa, svarīgi, lai pamatnostādņu virsmērķiem, piemēram, terminam «cilvēkorientēta izglītība», atbilstu arī IAP saturs. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule komisijas sēdē minēja, ka termins «cilvēkorientēts» aizgūts no līdzīgiem ārvalstu dokumentiem, un uz jautājumu, kāda vēl varētu būt izglītība, ja ne cilvēkorientēta, atbildēja, ka izglītība var būt, piemēram, uz infrastruktūras uzlabošanu orientēta.

«Iepazīstoties ar plānotajiem mērķiem un rīcību vides uzlabošanai, redzams, ka AIP prioritāte tiešām ir infrastruktūras un tehniskā nodrošinājuma pilnveide un mācību saturs,» viedokli pauž K.Dūdiņa. «Lai arī Pasaules Veselības organizācijas pētījumi liecina, ka Latvijas skolās ceturtā daļa bērnu cieš no fiziskas un emocionālas vardarbības, un tas ir liels skaits, pamatnostādņu projektā nekas nav minēts par psihosociālo vidi un bērnu labklājību izglītības procesā, kas savukārt ietekmē bērnu mācību sasniegumus, bērnu veselību visas dzīves garumā, un tas ir pierādīts zinātniskos pētījumos.»

K.Dūdiņa atgādina, ka valsts atbild par bērnu drošību skolā, un ja tā nav nodrošināta, tad tiek pārkāptas bērna tiesības uz izglītību drošā vidē, kā arī veselību un attīstību.

«Latvijas Vecāku foruma» valdes locekle Jana Simanovska norāda - pozitīvi, ka IAP projektā minētie mērķi ir augsti, tač svarīgi arī atbilstoši uzdevumi rīcībai attiecībā uz iekļaujošu izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām.

«Iekļaujoša izglītība nav seksīgs termins, tas arī kaut ko nozīmē,» pauž J.Simanovska. «Diskusija Saeimas komisijā skaidri parāda, ka ierēdņu uzskati par to, ko īsti nozīmē «iekļaujoša izglītība», ievērojami atšķiras no sabiedrisko partneru domām. Pat ja pamatnostādņu projektā plānots, ka 2020.gadā vispārizglītojošajās skolās mācīsies 33% bērnu ar speciālajām vajadzībām, tas nozīmē, ka divas trešdaļas bērnu ar speciālajām vajadzībām joprojām nebūs pieejama iekļaujoša izglītība. Piemēram, Skandināvijā speciālajās izglītības iestādēs mācās vien desmitā daļa bērnu ar speciālajām vajadzībām, citviet pat vēl mazāk.»

Tāpat vēlamies uzzināt, kādi un kuri speciālisti konkrēti tika piesaistīti IAP projekta izstrādei, jo, visticamāk, pēc konsultācijām ar ekspertiem psiholoģijas, sociālās pedagoģijas, mācīšanās traucējumu un citās jomās šaubām un diskusijām par mūsu minētajiem argumentiem un to nepieciešamību attiecībā uz drošu un iekļaujošu skolu nevajadzētunemaz būt.

E.Papule komisijas sēdē pauda viedokli, ka AIP neesot jāiekļauj punkti par drošu skolas vidi, jo mainot mācību saturu, uzlabošoties savstarpējās attiecības. Piekrītam, ka tas var palīdzēt saskarsmes prasmju uzlabošanā, tomēr svarīgi, lai dokumentā, kas noteiks izglītības politiku turpmākos septiņus gadus, skolēnu drošība tiktu skaidri noformulēta kā mēŗkis un tiktu paredzēta konkrēta rīcība.

Pasaulē ir plaši zinātniski pētījumi psiholoģijas jomā un pētījumi par efektīviem risinājumiem vardarbības mazināšanai, kas liecina, ka vardarbībai ir jāpievērš uzmanība un ka šī problēma pati no sevis nepāriet, turklāt tai ir negatīvas sekas ilgtermiņā ikvienam skolas vai klases skolēnam.

«Latvijas Vecāku foruma» organizācijas - biedrība «Vecāki par izglītību» un «Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm» - nosūtījušas atzinumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP), kā arī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātiem par IAP projektu, pieprasot risināt šīs problēmas, pamatojoties uz starptautiskajiem normatīvjiem aktiem, kas ir saistoši arī Latvijai.

Savukārt rīt, 20.novembrī, plkst.13 ES Mājā notiks «Latvijas Vecāku foruma» rīkota domapmaiņa «Ceļā uz drošu un iekļaujošu skolu. Ziemeļeiropas pieredze», kurā vecāku organizācijas prezentēs izstrādātos mērķus un indikatorus, pēc kuriem varēs noteikt, vai un cik lielā mērā Latvijas skolas ir iekļaujošas bērniem ar speciālajām vajadzībām, kā arī aicināsim diskutēt atbildīgās valsts institūcijas un ekspertus pariespējamajiem risinājumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu