Kad tiek veidota ģimene, iekārtota dzīvesvieta un plānots ģimenes pieaugums, tad senlatviešu tradīcijas cilvēki sāk uztvert savādāk. Jau gadu desmitiem ilgi tiek uzturēti seno latviešu rituāli – pirtīža un krustabas, lai ievestu mazuli pasaulē un izveidotu attiecības mātei ar bērnu pēc dzemdībām. Par to, kas ir pirtīža, kādu pienesumu sniedz krustabas, kā arī par citām senču tradīcijām stāsta semināra «Gaidību 4diena» lektore, grāmatas «Pirtīža» autore Aelita Vilde-Batņa.
Septiņas dienas pēc bērna piedzimšanas tiek uzskatīts, ka bērns un mamma ir kā viens vesels. Tikai astotajā dienā pēc bērniņa nākšanas pasaulē veic pirtīžas rituālu jeb bērna pirmo mazgāšanu. «Kad mazais cilvēks ienāk pasaulē un nonāk attiecībās ar sabiedrību, dabu, kosmosu un Dievu, pirtīžas ir pirmais rituāls bērna dzīvē, kas seko aiz radībām,» stāsta grāmatas autore Aelita Vilde-Batņa. Pirtīžas ir bērna pirmā mazgāšana jeb rituāls, kad Laimes māte bērnam dod likteni. Pirtīžas rituāls notiek pirtī vecmātes vai pirtīžas pārzinātāja uzraudzībā. Pirtīžas laikā mātei ir jāsniedz bērnam drošības sajūta, savs tuvums, kas pēc tam bērnam liedz baiļu sajūtu.
Pēc pirtīžām, nākamajā dienā notiek krustabas - tā ir bērna uzņemšana dzimtā, bērns kļūst aizsargāts un tam tiek piešķirts spēka vārds. Krustabas ir pirmais lielais mūža gods, kura laikā kūmas jeb krustmātes zvēr aizstāvēt bērnu. Pēc senajām latviešu tradīcijām krustabas var notikt pat divas dienas, kad pirmajā dienā ir krustabas, bet otrajā dienā jau ir bērna apdāvināšana.
Noteikti ir jāņem vērā, ka pie bērniņa iesvētīšanas rituāliem ir jāpieaicina vecmāte vai pirtīžas pārzinātājs, lai nodrošinātu gan māmiņas, gan bērniņa labsajūtu un parūpētos par visu vajadzīgo. «Šis ir brīnišķīgs piedzīvojums un pat ceļojums laikā, lai izbaudītu senlatviešu tradīciju burvību, smeltos spēku un sajustu saikni ar savu mazuli,» stāsta Aelita Vilde-Batņa.