Bērns datorā - tāda ir daudzu vecāku piespiedu realitāte ikdienā, kad darāmi mājas darbi, vai vasarā, kad skolēniem sācies brīvlaiks, bet pašiem jāiet uz darbu. Diemžēl dators un tajā pavadītais laiks ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, ar ko jārēķinās. Tāpēc labākais, ko kā vecāki varam darīt, - padarīt maksimāli drošu bērna dzīvi virtuālajā vidē. Kas par drošību jāzina vecākiem un jāiemāca saviem bērniem?
Kā liecina pētījuma dati, bērni vecumā no 9 līdz 16 gadiem visvairāk uzturas tādās vietnēs kā Youtube, Instagram, Google, Whatsapp. Populārākais kanāls ir Youtube, kuru apmeklē 4/5 bērnu. Tur viņi skatās dažādus video, klausās mūziku un seko šobrīd tik ļoti populārajiem «jūtūberiem» - cilvēkiem, kuri paši uzņem dažādus video un ievieto savos Youtube kanālos.
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska iesaka vecākiem sekot līdzi tām vietnēm, kurās uzturas viņu bērns, attiecīgi pašiem, ja vēl nav, izveidot savus kontus Instagram vai Facebook. Šādi varēsiet redzēt, cik daudz un kāda rakstura ziņas bērns ievieto sociālajos tīklos, vai neatklāj par daudz personīgās informācijas. Būtiski pievērst uzmanību draugu skaitam (simtos un tūkstošos) un tam, vai pazīstami vai ne. Šobrīd liela daļa bērnu savu pašapziņu un iedomātu popularitāti ceļ ar lielāku sekotāju skaitu, neapdomājot un neapzinoties, ka aiz nezināmas personas profila var slēpties ne tas cilvēks, par ko uzdevies. Tāpēc būtu svarīgi ar bērnu pārrunāt iespēju, ka viņi var tikt maldināti un visa informācija, kas pieejama internetā, nav uzticama.
Nesen veiktā diagnostikas darbā, kurā piedalījās 3. un 6. klašu skolēni, apstiprinājās ne visai iepriecinošs fakts. Izrādās, gandrīz 10. daļa no viņiem būtu gatava atklāt personīgo informāciju, ja cilvēks pretī to būtu izdarījis pirmais. Savukārt piektdaļa būtu gatavi pat iet tikties ar nepazīstamu cilvēku, ja viņiem līdzi būtu kāds draugs vai tikšanās vieta būtu publiska. «Būtībā 20 procenti bērnu ir gatavi tikties ar nepazīstamu cilvēku, par to nepasakot vecākiem,» komentē Maija Katkovska.
«Diemžēl arī Latvijā ir bijuši reāli ļoti nepatīkami gadījumi. Šis gan notika pasen, bet scenārijs tieši šāds - desmitgadīga meitene devās uz satikšanos, līdzi ņemot draudzeni. Pretī bija divi pieauguši vīrieši, kuri mēģināja veikt dažādas seksuāla rakstura darbības. Tā, protams, ir nelaimīga sakritība, bet, lai arī reti, tomēr tas notiek.»
Tāpēc, vecāki, runājiet ar saviem bērniem, iedrošiniet viņus jautāt jums par aizdomīgām personām internetā. Un nepietiks tikai ar vienu izrunāšanās reizi, nepieciešams regulāri bērnam atgādināt par piesardzību internetā.
1. Brīdī, kad bērns reģistrējas kādā no sociālajiem tīkliem vai sāk lietot kādu no interneta platformām, vecākiem ar viņu kopā jāizpēta drošības iestatījumu iespējas un privātuma iestatījumi. Būtiski izlemt, vai konts būs publiski pieejams visiem vai noteiktam cilvēku lokam, svešu komentētāju atslēgšana vai ne utt. Kā arī neaizmirstiet pierakstīt paroles, lai pēc nepieciešamības varētu kontus izdzēst.
2. Izmantot vecāku kontroles rīkus, kas palīdz pārskatīt, ko bērns dara savā ierīcē. Šobrīd ir pieejamas dažādas lietotnes, kas ļauj vecākiem sekot līdzi bērna darbībām internetā. Tikai būtu vēlams paskaidrot bērnam, kādiem nolūkiem vecākam šāds kontroles rīks ir nepieciešams – ka pieaugušais var būt tas, kurš izlemj, vai tas, ko no bērna prasa lietotnes lietošanas nosacījumos, ir adekvāti.
3. Ieslēgt ierobežoto režīmu Youtube un Google meklētājam. Uzliekot ierobežoto režīmu abiem šiem kontiem, tiek automātiski izfiltrēta informācija ar vardarbīgu vai seksuāla rakstura saturu. Lai aktivizētu drošu Google meklēšanu, dodies uz saiti: google.com/preferences un izvēlies fiksēt drošu meklēšanu. Savukārt Youtube ierobežoto režīmu var uzlikt, aizejot uz Youtube iestatījumiem, un tad lapas apakšā parādās josla, kurā var aktivizēt ierobežoto režīmu.
4. Iemācīt bērnam vecmāmiņas likumu - neievietot internetā saturu, kuru negribētu rādīt vecmāmiņai. Jums kā vecākiem jāmēģina paskaidrot bērnam, ka internetā ievietoto saturu tik vienkārši nevarēs izdzēst.
5. Iemācīt online spēļu drošības ABC. Kā zinām, daudz bērnu, īpaši zēni, aizrautīgi spēlē dažādas virtuālās spēles, bet diemžēl šī ir platforma, kurā pieaugušie uzrunā nepilngadīgos.
«Vēl salīdzinoši nesen no vienas Latvijas skolas pienāca ziņa, ka kādam bērnam spēles administrators solījis papildu bonusus, ja viņš ieslēgs kameru un veiks dažus uzdevumus. Viņam likts izģērbties un veikt dažādas seksuāla rakstura darbības. Video tika nofilmēti un ielikti internetā, kur tos ieraudzīja arī zēna klasesbiedri. Diemžēl iesaistītais bija zēns ar īpašām vajadzībām, un viņam bija mazāk iespēju izprast rīcības sekas,» stāsta Maija Katkovska
Tāpēc laicīgi ar bērnu jārunā par personīgās informācijas neizpaušanu, kā arī kameras neizmantošanu tiešsaistes spēļu laikā.
Pilnu rakstu lasi žurnālā «Ieva».