Ar plašu vērienu visā Latvijā 7.februārī tiek atzīmēta Drošāka interneta diena. Divi «Net-Safe Latvija» Drošāka interneta centra sociālie eksperimenti apliecina, ka vecāki samērā vieglprātīgi izturas pret bērnu privātumu internetā. Arī paši bērni neapzinās, ka svešinieki var piekļūt viņu sociālajos tīklos ievietotajai informācijai un to izmantot.
Līdz šim Latvijā ir īstenotas daudzveidīgas izglītojošas aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuru mērķis ir rosināt atbildīgi izturēties pret savu privātumu internetā. Diemžēl paši vecāki nav labs piemērs saviem bērniem. Lai pārbaudītu vecāku modrību, tika veikts sociālais eksperiments, «Viltus kastinga sludinājums». Tā ietvaros «facebook.com» tika izveidots viltus kastinga aģentūras sludinājums ar aicinājumu vecākiem pieteikt neesošai filmēšanai savus bērnus. Tie vecāki, kas atsaucās sludinājumam, atsūtot bērnu foto un video, vēlāk tika apzvanīti un iztaujāti. Trīs dienu laikā sludinājumu apskatīja 379 cilvēki. No tiem savu bērnu fotoattēlus atsūtīja 75 vecāki. Tikai 8 vecāki painteresējās par to, kur var atrast vairāk informācijas par kastinga aģentūru un kādam mērķim bērni tiks filmēti. Nesaņemot atbildi, tikai viens vecāks nolēma nesūtīt informāciju par savu bērnu. Savu dzīvesvietas pilsētu norādīja 23 vecāki, bet bērna izglītības iestādi - 10 vecāki. Vecāki labprāt dalās ar informāciju par savu bērnu: «Puikam visi draugi, nešķiro - savējais vai svešs», «Nebaidās no svešiem cilvēkiem», «Komunikabla, ir filmēšanās pieredze». Saņemtas pat bērnu fotogrāfijas peldkostīmā.
«Diemžēl mūsu sabiedrībai ir raksturīga vieglprātīga attieksme pret privātu informāciju - gan vecāku, gan bērnu publiskie profili un privātā dzīve svešiniekiem ir kā uz delnas. Tāpat vērojams kritiskās domāšanas trūkums - pirms sūtīšanas mēs nemaz nepārbaudām, kam tiek sūtīta informācija. Rezultātā mēs viegli varam kļūt par krāpnieku un ļaundaru upuriem,» atzīst Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Psiholoģe Dace Bērziņa šādu vecāku nekritisku rīcību skaidro ar pašu personiskās pieredzes trūkumu - ne visi apzinās, ka, ievietojot informāciju virtuālajā vidē, tiks zaudēta kontrole pār to. Otrs iemesls - vecāki īsti neapzinās savas vēlmes izcelt sevi caur savu bērnu un tāpēc kritiski nenovērtē situācijas riskus, kas varētu būt saistīti tieši ar bērnu. Piemēram, vai kāds neizmantos manis nosūtītās bērnu fotogrāfijas, video u.c. ļaunprātīgi? Tāpat svarīgi ir pavaicāt sev, vai bērns pats vēlas iesaistīties šajās aktivitātēs un vai tā informācija, kas par bērnu ir nonākusi virtuālajā telpā, neradīs viņam arī turpmāk nepatīkamas situācijas?
«NetSafe Latvija» Drošāka interneta centrs iesaka ikvienam vecākam rūpīgi pārbaudīt, kam tiek sūtīta privāta informācija. Īpaši, ja tā ir par jūsu bērnu! Tāpat ieteicams novērtēt bērnu un citu ģimenes locekļu profilu privātuma iestatījumus sociālajos tīklos un veikt izmaiņas, lai privāta informācija nebūtu pieejama svešiniekiem.
Eksperimenta «Tava privātā informācija svešiniekam uz T-krekla» ietvaros tika veikta trīs 12 un 13 gadus vecu bērnu sociālo tīklu profilu analīze. Ar šo bērnu vecākiem tika sarunāts, ka bērni drīkst piedalīties eksperimentā. Mamma paņēma savu bērnu līdzi uz tikšanos un uz brīdi atstāja vienu. Bērnu sarunā iesaistīja nepazīstams vīrietis, kam uz T-krekla bija uzdrukāta par bērnu sociālajos tīklos atrodamā informācija. Bērnu reakcija liecina, ka viņi neapzinās, ka internetā ievietoto informāciju redz ne tikai draugi.
