Trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu ik dienas saņem vairāk nekā divus našķus – tas ir biežāk kā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Tajā pašā laikā vecāki kā vērtīgākos našķus atzīst augļus un piena produktus.
80% vecāku uztraucas par savu bērnu uzturu - galvenās bažas našķēšanās kontekstā ir cukura daudzums un zobu veselība. Mazo ekspertu skolas un zīmola «Danonki» veiktais pētījums liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā - 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.
TV raidījumu vadītāja Kristīne Garklāva uzskata, ka ikdienas ēšanas paradumi ir dzīvesveida, ritma un ieradumu diktēti.
«Mūsu ģimenē nav konkrētu laiku, kad ieturam maltītes. Tajā pašā laikā cenšamies ievērot noteiktu dienas ritmu, lai nerosinātu bērnus un arī sevi našķēties, jo bērni taču mācās no vecākiem. Ikdienā, galvenokārt, izvēlamies veselīgus produktus, un tāpēc arī našķi pārsvarā ir sagriezti augļi, dārzeņi vai siers. Neveselīgie našķi, piemēram, saldumi vai cepumi, mājās ir maz.
Visbiežāk pati parūpējos par daļēji veselīgiem našķiem – pašceptām kūkām un cepumiem,» stāsta Garklāva.
«Uzskatu, ka arī tādi ikdienā ir vajadzīgi, bet ar mēru. Saldinātie, gāzētie dzērieni gan ir teju izslēgti no mūsu ēdienkartes. Taču našķis, no kura mūsmājās grūti atteikties, ir paštaisīts popkorns, kas tiek baudīts kopā skatoties filmas. Kopumā cenšos ar uzkodām nekad neaizstāt galvenās maltītes, bet gan izmantot tās pārgājienos vai garākos braucienos ar mašīnu.»
Protams, dažkārt krāsainie našķi ar smukiem zīmējumiem bērniem šķiet saistošāki par burkāniem, taču parasti risinājumu Garklāvas ģimene rod sarunās. Saruna ar bērniem par to, kas labs vai slikts ir kādā produktā, kādu ietekmi tas atstāj uz cilvēka ķermeni un prātu, bieži palīdz mazajam pieņemt patstāvīgi diezgan prātīgu lēmumu našķēšanās sakarā».
Uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm
Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.
Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%). Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.
75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka «tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm».
«Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir 3 pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī 2 uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma - tam jābūt aptuveni 1 bērna saujas lielumā. Piemēram, 1 neliels ābols, 4–5 rieksti, 1 glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas».
