Vīrieti nemeklēju un negaidu

Šīs jomas pētnieki secina, ka nukleārā ģimene, proti, ģimene, kurā vīrs, sieva un bērni ir kopā vismaz līdz brīdim, kad bērni kļūst pilngadīgi, kļūs arvien irstošāka. Jau šobrīd, piemēram, Skandināvijā un Rietumeiropā, daudzi labāk dzīvo vienatnē vai kopā ar bērniem. Šis modelis raksturīgs turīgiem cilvēkiem, jo, lai viens audzinātu bērnus, protams, labāk, ja ir stabila un droša finansiālā situācija, toties cilvēkiem ar zemākiem izdevumiem materiāli izdevīgāk ir dzīvot tradicionālā ģimenē.

Protams, noteikti ir vēl virkne faktoru, kāpēc cilvēks nevēlas dzīvot kopā ar pretējā dzimuma pārstāvi: nav laika dziļākai attiecību veidošanai, nav vēlēšanās rēķināties ar otru vai pārtaisīt otru pēc «savas piegrieztnes», nav vajadzības pēc finansiāla atbalsta, nav redzams piemērots kandidāts, ir bijusi sāpīga pieredze un negribas atkal šādas sāpes piedzīvot utt.

Trīsdesmit trīs gadus vecā Inga Muižniece dzīvo kopā ar 16 gadu veco meitu un zina, ko vēlas un ko nevēlas no dzīves. Viņa labāk dzīvo viena un tā, kā viņai tīk, nevis ar kādu vīrieti tikai tādēļ, lai nebūtu viena.

Sieviete kā draudzene vai mājkalpotāja

Visai neiecietīgā attieksme pret vīriešiem Ingai izveidojusies laika gaitā. Ikdienā satiktie vīrieši — draudzeņu vīri un draugi, un vadošais vīriešu kārtas kolēģis — Ingai radījuši nesimpātisku vīrieša tēlu. Inga nealkst dalīt savu ikdienu ar, kā viņa saka, «kaut kādu bikšaini». — Protams, es priecājos, ja redzu, dzirdu, kad kāds vīrietis iepriecina kādu sievieti. Bet kopumā par viņiem pārāk daudz negatīvas informācijas, — viņa paliek pie sava.

Arī brāļa uzskats par sievietēm kā bezmaksas kalponēm, kas uztaisa mājās ēst un uzkopj māju, Ingā atstājis savas pēdas. — Viņš apgalvo: «Tici man, visi veči tā domā!» Protams, ir izdevīgāk nevis algot mājsaimnieci, bet sagrozīt kādai naivai sievietei galvu, un viņa visu izdarīs bez maksas un vēl atdosies, — ironizē Inga.

Tajā pašā laikā viņa nonāk pretrunā, jo iemīloties, ja vajadzīgs, ir gatava atbilst tradicionālai izpratnei par sievieti ģimenē — viņas pienākums ir cept, vārīt un mazgāt vīra zeķes. — Es neesmu sieviete, kas nosaka: tavas zeķes es nemazgāšu un ēst netaisīšu. Vēl vairāk — ja mīlu, tad mīlu neprātīgi un esmu gatava uz visu.

Ingai netīk runāt par mīlestību un sāpinošo kopdzīvi, ko viņa pacieta divu gadu garumā. — Tad, kad es mīlu, es mīlu kā muļķe, ar pilnu atdevi. Man neienāk prātā otru krāpt. Kāpēc lai es gribētu citu vīrieti, ja man pietiek ar savējo? Bet daudziem vīriešiem tā nav! Viņus pēc kāda laika jau interesē cita. Viņiem tas skaitās: sekss ir sekss, un mīlestība ir mīlestība. Bet es nevaru nodalīt šīs lietas.

Ingai grūti bija pārvarēt smago krīzi pēc attiecību izjukšanas. — Tad es daudz lietoju alkoholu, daudz pīpēju un daudz raudāju. Mīlestībā mani visvairāk baida tas, ka es mīlu neprātīgi, bet ar ko tas beidzas? Ar sirdssāpēm. Es tās negribu piedzīvot!

Visu laiku norobežojoties, Inga ap sevi uzcēlusi biezu un augstu sētu. Bijuši daudzi klauvētāji, bet durvis nav atdarītas. — Bet es zinu, ja kāds nepadosies un būs uzstājīgs «klauvētājs», es tās durvis atvēršu. Bet baidos tikt sāpināta.

Jautāta, vai Inga negaida vīrieti, ar kuru varētu būt kopā, viņa atteic: — Es nevienu negaidu! Es dzīvoju savā nodabā. Domāju par šodienu, rītdienu, par nākamo mēnesi. Manos plānos vīriešu nav. Varbūt es viņu satiktu, ja katru dienu par to domātu.

Vīriešus, ko satieku ikdienā, uztveru kā cilvēkus, un, ja viņi manu draudzīgo nostāju uztver kā kaut kādu seksuālu interesi — tās ir tikai viņu problēmas. Es esmu laipna pret cilvēkiem, nevis tikai vīriešiem.

Ingai pārsvarā uzmanību pievērš precēti vīrieši, bet viņa, būdama katoliete, nekad neatļaušoties gulēt ar vīrieti tikai seksa pēc. — Tas ir tik jēli. Viņi sola visādas muļķības. Labi, ka es pret to izturos auksti. Es viņus vienkārši necienu! Es necienu, ka viņiem visa dzīve šķiet tik vienkārša. Mājās viņam ir kalpone, gultā cita. Mani tracina, ka viņi neslēpj negatīvās domas par savām sievām. Viens pat stāstīja, ka viņam kaut kas neesot garšojis un kā iesviedis viņai sejā to ēdienu!

Interesanta ir Ingas draudzeņu nostāja — viņas Ingu apskaužot, jo viņa esot laimīga. — Pašas draudzenes nokļuvušas riņķa dancī, kur kopā ar vīrieti jāpiedzīvo sāpes un no tām nevar tikt vaļā, jo ir kopīgi īpašumi, kopīga manta.

Ingai vīrietis naudas dēļ nav vajadzīgs. — Meita man jau ir, mana dzīve ir nodrošināta. Ja vēl man būtu labāka alga — viss būtu. Man vajadzīga vīrieša mīlestība, nevis nauda! Turklāt ar savu naudu varu būt neatkarīga. Man viss ir izplānots. Es rēķinus nomaksāju, un mājās nekā netrūkst, jo es māku plānot savus tēriņus. Ko man vīrietis var iedot? Seksu? Bet es bez mīlestības negulēšu! Turklāt neesmu no sievietēm, kas nevar izturēt bez seksuālās baudas, tā man nav pirmajā vietā.

Pastāv viedoklis, ka sieviete meklē sev tādu vīrieti, kas līdzinās tēvam. Inga attiecībā uz sevi tam piekrīt. — Jā, mans tēvs ir mans vīrieša ideāls. Viņš ir vīrietis ar zelta rokām, kurš ļoti daudz savā dzīvē ir paveicis, joprojām jūtu, cik ļoti viņš mīl mani un manu meitu.

Man neder «mīksts» vīrietis

Inga šobrīd jūtas harmoniski. — Es zinu: ja Dievs man kādu vīrieti «piespēlēs», tas nebūs «brāķis». Es ticu, ka nenodzīvošu dzīvi viena. Tajā pašā laikā es nebaidos palikt viena, jo katrs saņem to, ko pelnījis. Es pietiekami labi izskatos, arī raksturs man nav tas briesmīgākais. Es nemeklēju vīrieti — savas dzīves glābēju, bet dzīves draugu. Redzu, cik daudzas sievietes ir «mīkstas». Sievietei ir bērni, nesakārtota sadzīve, parādi, un viņas domā, ka atnāks vīrietis un visu sakārtos un viņu izglābs. Kāpēc viņam vajadzīga tāda sieviete? Arī viņi grib būt brīvi, laimīgi, kopā ar laimīgām sievietēm. Tur jābūt neprātīgai mīlestībai, lai kāds tādu gribētu. Es neesmu izmisusi un negaidu no vīriešiem brīnumus. Man arī vīrieša rokas saimniecībā nepietrūkst, jo ir tēvs un brālis — manās mājās krāni nepil.

Mani nav jāglābj — es neesmu nelaimes čupa, kas jāvelk ārā no problēmām, parādiem. Meita ir izaugusi, tādēļ vīrietim nebūs jāuzņemas atbildība par svešu bērnu. Esmu kārtīgam vīrietim līdzvērtīga partija.

Kādu vīrieti Inga gaida? — Man vajadzīgs vīrietis ar spēcīgu raksturu. Nav runa par pakļaušanu, bet mierīgu līdzāspastāvēšanu, «mīksto» es pakļaušu. Bet, ja vīrietis mēģinātu pakļaut mani — nekas nesanāktu! Es nekad nepakļaušos vīrietim! Man vienkārši ir tāds raksturs! Man vajadzīga harmonija!

Meita — mana labākā draudzene

Inga par savu lielāko vērtību sauc meitu: — Viņa man ir draudzene, mans tuvākais cilvēks. Es meitai varu uzticēties, un viņa visu izdarīs, jo zinu, ka viņa mani mīl. Par vīrieti es tā nekad nevarētu būt droša: šodien viņš tevi mīl, bet varbūt pēc nedēļas vairāk nemīlēs.

Lindas tēvs nebija Ingas dzīves lielā mīla, tāpēc viņa attiecības pārtrauca, kad uzzināja, ka palikusi stāvoklī. Atteicās organizēt kāzas, jo zināja, ka nevēlas dibināt ģimeni ar nevēlamu cilvēku.

Inga vērtē, ka, būdama māte un tēvs vienā personā, viņa ir spējusi Dieva uzticēto bērnu izaudzināt par labu cilvēku. Turklāt šādā ģimenes lokā nevar nonākt strīdā par bērnu audzināšanu.

Savas bažas par pretējo dzimumu Inga stāstījusi arī meitai, atgādinot: — Linda, esi ļoti uzmanīga, es negribu, lai kāds tev tā darītu pāri, jo tā notiek realitātē, tās nav pasakas.

Esam pārrunājušas pusaudžu vecuma interešu modeli no meiteņu un puišu skatījuma: kas kuram ir svarīgs un kurš ko meklē, un ko īsti pusaudžu puiši no meitenēm vēlas. Bet meitai pašai ir tiesības izvēlēties, ar ko būt kopā un kādas attiecības veidot. Šīs patiesības apliecinājums ir tāds, ka meitai jau desmit mēnešus ir pastāvīgs draugs.

Protams, mātes sirds nav vienaldzīga pret pusaudžu vājībām. — Nav noslēpums, ka daļa jauniešu ir normāli un daļa pilnīgi nenormāli. Pīpē, dzer, lieto narkotikas. Mana meita nepīpē, un, kad jautā draudzenēm — kāpēc tu pīpē, saņem atbildi — «lai būtu kruta», bet meita atbild — «es tāpat esmu kruta.» Esmu spējusi viņai iedot pašapziņu.