Līgo vakarā rausim vaļā tautas dziesmas par jāņuzāli, kas brīžam stāvus, brīžam gulus, un visādi kacināsimies, lai veicinātu auglību.
Vai «mēģeņu bērnu» laiks tuvojas?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daži varbūt arī uztaisīs mazu cilvēciņu. Bet ne visi. Pēc «British Medical Journal» datiem, patlaban vīrieši producē apmēram uz pusi mazāk spermas nekā viņu tēvi. Tas vēl nebūtu nekas, necīnāmies jau par kvantitāti. Taču pēdējo piecdesmit gadu laikā Eiropā un daudzos ASV štatos arī spermas kvalitāte ir pasliktinājusies divas reizes. Lai nenonāktu līdz situācijai, ka bērna ieņemšana kļūst par neaizsniedzamu sapni, zinātnieki nesnauž, bet pēta spermas kvalitāti un tās pasliktināšanās cēloņus.
Pirms pāris gadiem internetā varēja lasīt šādu sludinājumu:
«Baltijas valstīs turpinās Eiropas Savienības pētījums, lai noskaidrotu vīriešu dzimumsistēmas kvalitāti. Tiek mēģināts noskaidrot arī vēl citus faktorus, kas to var ietekmēt. Latvijā šo pētījumu veic Ģimenes un seksuālo problēmu centrs Rīgā.
Tāpēc — ja tu esi jauns vīrietis (18–25 gadus vecs), dzimis Latvijā un tava māte ir dzimusi Latvijā (tēva dzimšanas vieta nav no svara), vari piedalīties pētījumā un tādējādi ne tikai dot savu artavu Latvijas zinātnes attīstībā, bet arī uzzināt savas dzimumsistēmas veselības stāvokli, kā arī saņemt 10 latu atalgojumu par piedalīšanos.»
Pētījums nav vēl beidzies. Par to, kas jau noskaidrots, stāsta medicīnas doktors andrologs JURIS ĒRENPREISS.
– Tas ir Eiropas Savienības sponsorēts pētījums. Latvijā un Lietuvā tajā piedalījās 300 vīrieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem no tā saucamās vispārējās populācijas, bet Igaunijā pētīja 250 igauņu un 250 krievu zēnu.
– Kāda bija atsaucība? Vai jaunie vīrieši labprāt atbalstīja zinātnieku darbu?
– Informāciju par iespēju piedalīties šajā pētījumā varēja iegūt iesaukšanas centros, arī internetā. Vieni nāca tikai naudas dēļ, citiem patiešām interesēja viņu spermas rādītāji, un, ja tie nebija labi, puiši nāca ārstēties.
Rezultāti vēl ir apstrādes stadijā, bet ir jau zināms, ka Dānijā un Norvēģijā ir vissliktākā vidējā spermatozoīdu koncentrācija (41 miljons vienā mililitrā spermas). Zviedrijā ir nedaudz labāka situācija (52 miljoni), bet vislabākā Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Latvijā (60–63 miljoni).
– Urā! Kā mums tā paveicies?
– Jā, mēs ar somiem esam pirmajā vietā. Bet ir arī sliktā ziņa. Lai gan vidējais rādītājs ir labāks nekā citās valstīs, tomēr no 300 zēniem tikai 55% bija normāla spermas kvalitāte pēc visiem rādītājiem — pēc spermatozoīdu daudzuma, kustīguma un cik skaisti tie izskatās.
Tas gan nenozīmē, ka Latvijā puse jaunu vīriešu ir neauglīgi. Tās normas ir diezgan nosacītas. Neauglības problēmas Latvijā ir kādiem 7% vīriešu, jo daudz kas atkarīgs no sievietes auglības spējas.
Pētījumi rāda, ka vīrieša spermas kvalitāte var būt pavisam vāja, bet, ja sieviete ir ļoti auglīga, tad viņai pietiek ar dažiem miljoniem, nemaz nevajag tos 60 un 70 miljonus spermatozoīdu.
Somijas un Baltijas valstu jauno vīriešu sperma ir kvalitatīvāka tāpēc, ka te ir zemāks urbanizācijas līmenis (no attīstītajām valstīm esam atpalikuši par kādiem gadiem trīsdesmit).
– Vai bez vides un pārtikas piesārņojuma, antibiotiku lietošanas, kā arī pašu netikumiem — smēķēšanas, dzeršanas ir vēl kādi faktori, kas liek vīriešiem kļūt ne tik «kvalitatīviem»?
– Kā zināms, 20% grūtnieču smēķē. Ja zēna māte grūtniecības laikā ir smēķējusi, tad viņam būs ļoti slikta spermas kvalitāte. Tāpat, ja, mazs būdams, elpojis vecāku smēķu dūmus. Pēc vides piesārņojuma otrs ir ģenētiskais aspekts. Taču ne visu var ar to izskaidrot. Piemēram, Zviedrijas dienviddaļas (bijušās Dānijas) iedzīvotāji ģenētiski neatšķiras no pārdesmit kilometru attālajiem dāņiem. Taču spermas kvalitāte jauniem dāņu vīriešiem ir krietni zemāka, jo viņi vairāk dzer un smēķē. (Trešdaļai dāņu var būt problēmas kļūt par tēti).
Kādā mūsu agrākā pētījumā secināts, ka zēniem, kuriem abi vecāki dzimuši Latvijā, hromosomās ir tādas īpatnības, kas atbilst labākai spermas produkcijai nekā zēniem, kuriem abi vecāki nav dzimuši Latvijā. Bet šos datus neapstiprināja igauņu pētījums — gan igauņiem, gan neigauņiem bija vienāda spermas kvalitāte. Savukārt lietuviešiem spermatozoīdi labāk kustas nekā latviešiem, varbūt viņi pielikuši kādus punktus klāt (smejas). Bet citi parametri visiem baltiešiem ir līdzīgi — augums, svars, arī oliņu izmērs.
– Par tām oliņām — nedrīkst pārkarsēt, jāvalkā dabiskas šķiedras veļa…
– Vēl svarīgi — valkāt brīvas apakšbikses. Lai veidotos spermatozoīds, temperatūrai oliņās jābūt par diviem grādiem zemākai nekā ķermeņa temperatūrai. Pieguļošas bikses oliņas piespiež pie cirkšņiem, un tajās paaugstinās temperatūra.
Eiropā pirms divdesmit gadiem sākās pamperu ēra. Tagad divdesmitgadīgie ir pirmā pamperu paaudze.
Ir tādas aizdomas, ka arī pamperi var slikti ietekmēt topošos vīriešus.
Valkājot pamperus, pirmsspermatozoīdu šūnas atrodas pārāk karstā vidē un vēlāk var slikti ietekmēt vīrieša spermas kvalitāti. Un neauglība ir viena no modernās sabiedrības lielākajām veselības un sociālajām problēmām.