Mīti un fakti par vardarbību ģimenē

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Scanpix»/AP

MītsMāja ir neaizskarama teritorija. Nevienam nav tiesību iejaukties ģimenes lietās.

RealitāteVardarbība, piekaušana ir noziegums! Latvijas Krimināllikums par miesas bojājumu nodarīšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu pat līdz 15 gadiem, un nav nekādas nozīmes, vai noziegums noticis mājās vai uz ielas. Nevienam nav tiesību sist otru cilvēku, turklāt tās ir arī tavas mājas. Tev ir tiesības dzīvot, nebaidoties tikt fiziski ietekmētai.

MītsSieviete tiek piekauta tāpēc, ka pati izprovocē vīru.

RealitāteSievietes tiek piekautas dažādu muļķīgu iemeslu dēļ. Piemēram, tāpēc, ka vakariņas bija aukstas, vai televizors bija noregulēts uz nepareizo kanālu, vai arī bērns raudāja. Patiesībā vardarbīgi vīrieši atsakās kontrolēt savu vardarbīgo uzvedību. Pat ja vīrietim ir pamats būt dusmīgam, viņam tik un tā nav tiesību izpaust savas dusmas varmācīgā veidā. Sieviete nevar būt atbildīga par viņa vardarbīgo uzvedību!

MītsJa sieviete paliek kopā ar vīru vai draugu pēc tam, kad viņš ir sievieti piekāvis, tātad sievietei patīk, ka viņu sit.

RealitāteTikt piekautam ir sāpīgi un pazemojoši, un nevienam tas nepatīk. Ir dažādi iemesli, kāpēc sievietes paliek kopā ar vardarbīgiem vīriešiem. Piemēram, tāpēc, ka viņas baidās no turpmākas vardarbības un finansiālām grūtībām pēc aiziešanas no vīra, vai arī viņas ir emocionāli pieķērušās saviem partneriem un tic, ka ģimenei jāpaliek vienotai, un nevēlas šķirt bērnus no tēva. Bieži iemesls sievietes klusēšanai ir milzīgs kauns atzīties sev un apkārtējiem, ka pret viņu tuvi cilvēki var izturēties varmācīgi.

FaktsSievietes tiek piekautas neatkarīgi no sociālā un mantiskā stāvokļa, kā arī no etniskās piederības. Vardarbība pret sievieti notiek neatkarīgi no labklājības vai izglītības līmeņa. Fakts Bērni, kas izaug, redzot vardarbību mājās, sāk uztvert to kā normālu parādību. Bērni notic, ka vardarbība ir normāls citu cilvēku kontrolēšanas veids. Lielākā daļa pieaugušo, kas atrodas ieslodzījumā par vardarbīgiem noziegumiem, uzauguši ģimenēs, kurās notikusi vardarbība.

FaktsPētījumi liecina, ka gandrīz pusei no bērniem, kas cieš no cietsirdīgas attieksmes, mātes arī cietušas no nežēlības. Tas apstiprina, ka vardarbība pret sievieti ģimenē veicina nežēlību arī pret bērniem.Mīti un fakti par pašaizsardzību

MītsSievietes nespēj sevi fiziski aizsargāt.

FaktsSievietes spēj sevi aizsargāt un dara to, tikai mēs par to reti uzzinām. Biežāk uzzinām par nežēlīgu izvarošanu vai piekaušanu, nevis par sievietes pretošanos un izglābšanos. Paradoksāli, bet parasti pirmais jautājums, ko uzdod cietušajai: «Kāpēc tu neturējies pretī?» Tava pretošanās vislabāk liecinās, ka pret tevi tika lietots spēks.

MītsJa turēšos pretī, es tikai vēl vairāk saniknošu uzbrucēju.

FaktsUzbrucēji ir nikni un vardarbīgi pret sievieti neatkarīgi no tā, ko viņa dara vai kas viņa ir. Sievietes, kas nepretojas, lūdzas vai raud, daudz biežāk tiek pakļautas izvarošanai un piekaušanai. Pretēji tam, lai iežēlotos par upuri, uzbrucējs pret pasīvām sievietēm izjūt vēl lielāku naidu.

MītsLai apgūtu pašaizsardzības paņēmienus, jāmācās gadiem ilgi.

FaktsPašaizsardzība un cīņu mākslas nav viens un tas pats. Pašaizsardzība balstās uz skaidru domāšanu un dažiem paņēmieniem, kas noder konkrētā reālā uzbrukuma situācijā. Ikviena no mums var iemācīties sevi aizsargāt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu