Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 18.jūnijā, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas apkopoto informāciju par situāciju bērnu adopcijā, norādīja uz vairākām nepilnībām adopcijas procesā, tostarp uz informācijas trūkumu par bērniem, ko adoptējuši ārvalstnieki.
«Daudzos adopcijas gadījumos pastāv bažas par to bērnu likteņiem, ko adoptējuši ārvalstu adoptētāji un par kuriem nav sniegti regulāri pēcadopcijas ziņojumi. Par šiem bērniem bieži vien pēc aizbraukšanas no Latvijas mēs vairs neko nezinām – kur un kā viņi dzīvo, vai viņi nav pakļauti vardarbībai un citām noziedzīgām darbībām un vai nav notikusi pāradopcija,» pauda deputāts Andris Bērziņš (ZZS).
«Aiz katra adopcijas statistikas cipara ir konkrēts bērns un viņa liktenis,» sacīja deputāts un aicināja Labklājības ministriju aktīvi strādāt un domāt par stingrākiem kontroles pasākumiem, jo «tas ir nepieļaujami, ka mūsu bērni faktiski šādi pazūd.»
Pārrunājot situāciju bērnu adopcijā Latvijā, A.Bērziņš norādīja, ka «komisija no ministrijas līdz rudenim sagaida konkrētu rīcības plānu, un tajā ar sarkanu svītru jāpasvītro mērķis – panākt, lai vairāk bērnu pēc adopcijas paliek Latvijā».
Deputāte Elīna Siliņa pauda viedokli, ka vietējai adopcijai vispirms vajadzētu piedāvāt tos bērnus, kas atrodas bērnu namos un sociālās aprūpes centros. Savukārt deputāte Inita Bišofa (RP) rosināja apsvērt iespēju sniegt plašāku atbalstu Latvijas adoptētājiem, piemēram, piešķirt adopcijas atvaļinājumu, kā arī pauda neizpratni par detalizētas informācijas pieejamību internetā par adoptētajiem bērniem.
Kā vienu no risinājumiem bērnu adopcijas Latvijā veicināšanai Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa minēja iespēju Latvijā dzīvojošos adoptētājus informēt par bērniem, kurus iecerēts adoptēt uz ārvalstīm, pieļaujot, ka vietējie iedzīvotāji varētu kļūt piekāpīgāki un piekrist adoptēt arī bērnu, kas neatbilst viņu sākotnējai iecerei.
Komisijas sēdē deputāti arī interesējās par adopcijas aģentūru darbību, kā arī par to, kur nonāk nauda, ko adoptētāji maksā adopcijas aģentūrām, jo praksē no tās netiekot segti ne tulkošanas, ne uzturēšanās, ne arī citi izdevumi.
Labklājības ministrijas informācija liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā adoptēti 110, bet uz ārvalstīm – 144 bērni, un šobrīd rindā uz adopciju Latvijā ir 99 potenciālie adoptētāji. Iedzīvotāji galvenokārt vēlas adoptēt vienu bērnu, kas nav vecāks par vienu gadu un ir vesels. Ārvalstu adopcijai pārsvarā piesakās Francijas, Itālijas un ASV iedzīvotāji.
«Šodien mūsu rīcībā ir plašs materiāls par visu adopcijas jomu, kas prasa nopietnu analīzi. Tāpēc rudens sesijā kopā ar audžuģimeņu nevalstiskajām organizācijām, prokuratūru, tiesu, bāriņtiesu un bērnu tiesību aizsardzības institūcijām šo sarunu turpināsim. No ministrijas savukārt sagaidām rīcības plānu, kā arī priekšlikumus grozījumiem normatīvajā regulējumā, jo jau tagad ir skaidrs, ka uzlabojumi ir nepieciešami,» šodienas sēdes noslēgumā sacīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
