Ziemassvētki ir īpašs laiks, ko vairums cilvēku izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni. Pavisam brīnumains un neaizmirstams Ziemassvētku laiks ir bērniem, kuri vēl tikai mācās un apgūst dažādas svētku svinēšanas tradīcijas savā ģimenē. Trīs jaunas ģimenes ar maziem bērniem atklāj savus īpašos svētku svinēšanas paradumus sarunā ar TVNET.
Par mieru un kopā būšanu
Bloga Mrs. Paula Roze autore Paula Roze dēvē sevi par garšīgas dzīves pētnieci. Savā blogā viņa stāsta par dažādām jaunajiem vecākiem svarīgām tēmām, kā arī dalās savas dzīves priecīgos un ne tik priecīgos mirkļos. Paulas ģimenē aug divi bērni – 2,5 gadus vecais Otomārs un meitiņa Emīlija, kurai šajos Ziemassvētkos apritēs deviņi mēneši.
Īpašs brīdis Rožu ģimenē ir kopīgā eglītes izvēlēšanās, jo to parasti visa ģimene dara kopā, pēc tam tētis to uzstāda un mamma dekorē. «Tradīcija, ko esam aizsākuši jau pirms pāris gadiem - eglīti dekorējam tikai ar tiem rotājumiem, kas mums jau ir, bet katru gadu katrs no mums izvēlas vienu jaunu eglīšu mantiņu, ko pievienojam mūsu kolekcijai,» stāsta Paula. Šogad būs pirmais gads, kad savu rotājumu izvēlēsies arī dēls. «Tā mēs ceram sakrāt pamatīgu un unikālu rotājumu kolekciju, ko kādreiz atstāt mantojumā bērniem,» neparastajā idejā dalās Paula.
«Ziemassvētku vakars mums ir ļoti īpašs, un pats galvenais to ir pavadīt kopā ar ģimeni.
Mums ir liela ģimene, tāpēc ļoti bieži dalām svinības divās daļās un ciemojamies gan pie vīra vecākiem, gan pie maniem,» stāsta Paula. «Tā ir īpaša diena, jo mēs sanākam kopā, ēdam gardus ēdienus, daudz smejamies un vienkārši labi pavadām laiku. Parasti šie pasākumi līdzinās tādām itāļu vakariņām, kādas var redzēt filmās, - skaļi, burbuļojoši un ļoti garšīgi.»
Šogad Ziemassvētki iegūs vēl īpašāku nozīmi, jo dienu pirms Ziemassvētku vakara Rožu ģimenei būs meitiņas kristības, un tā būs vēl viena iespēja visiem būt kopā.
Runājot par ticību Ziemassvētku vecītim, Paula atzīst, ka ģimenei ir ļoti svarīgi, lai bērni tic Ziemassvētku brīnumam un tai pasakainajai maģijai, ar ko ir apvīts Ziemassvētku vecīša tēls.
Mūsu bērniem dāvanas nesīs Ziemassvētku vecītis, un ceru, ka viņi tam ticēs vēl ilgi,» pauž divu bērnu māmiņa.
«Mums šie svētki ir par mieru un kopā būšanu, to arī ļoti vēlamies nodot saviem bērniem. Mēs gribam viņus iepriecināt ar dāvanām, bet cenšamies neieiet pārmērībās, jo dāvanas ir tikai papildinājums un nav nozīmes tam, cik lielas vai daudzas dāvanas ir zem eglītes,» stāsta Paula, piebilstot, ka to ļoti lūdz ievērot arī radiem, kas no labas sirds vēlas apdāvināt bērnus. «Tomēr gribas, lai vispirms ir vērtību sajūta, tikai tad dāvanas.»
Atceroties savus bērnības Ziemassvētkus, Paula stāsta, ka viņai bērnībā ļoti patika rīkot dažādus iestudējumus un izrādes, kurās brīvprātīgā piespiedu kārtā nācās piedalīties arī māsai un dažreiz arī māsīcai. «Jau toreiz man šķita, ka šie ir tādi izteikti atmosfēriski svētki, kuros ir ļoti svarīga katra detaļa, kas rada svinīgu noskaņojumu.» Tāpat viņa atzīst, ka ir jauki, ja sanāk sapucēties, jo svētki ir jāsvin skaisti.
«Pats svarīgākais ir radīt iespēju būt kopā, jo nevienos citos svētkos man nav tik svarīga nesteidzīga kopā būšana, kad visi darbi, raizes un skriešana tiek atstāta aiz durvīm un varam pastāvēt mierā. To arī gribētu nodot saviem bērniem, lai viņi Ziemassvētkus asociē ar ģimeni un mieru,» saka Paula.
Sekot līdzi īstā Ziemassvētku vecīša ikdienai
Lauru Grēviņu daudzi pazīst kā bloga viensplusviens.lv autori un Radio Pieci dīdžeja Toma Grēviņa sievu, bet interneta vidē aktīvas jaunās māmiņas noteikti viņu zina kā divu puiku – Everta (4 gadi) un Edvīna (1,5 gads) mammu.
Laura stāsta, ka Ziemassvētku vakaru pavada tikai tuvākās ģimenes lokā četratā - vecāki un bērni. «Tas ir laiks, kad Tomam ir tik tikko beidzies «Dod pieci» labdarības maratons un viņš beidzot ir mājās. Izbaudām laiku četratā,» saka Laura.
Kopumā Ziemassvētku vakars esot ļoti mierīgs. «Toms ar mazajiem spēlējas, kamēr gatavoju svētku maltīti. Pēc vakariņām ir mazas dāvaniņas.
Klausāmies Ziemassvētku plates un baudām gardumus un viens otra sabiedrību, kamēr pienāk laiks mazajiem doties pie miera,»
vakara kluso burvību uzbur Laura.
Everta un Edvīna mamma atzīst, ka pagaidām ļoti daudz par Ziemassvētku vecīti vēl nerunā, vien stāsta, ka tāds ir un svētkos nesīs dāvaniņu. «Nākas skaidrot, ka visi tie pārģērbušies vecīši, kas ir tirdzniecības centros, nav tie īstie un vienīgie - tie ir viņa palīgi. Īstais nekad neparādās - viņš ir pārāk aizņemts! Noliek dāvaniņu un steidzas tālāk,» skaidro Laura. Tāpat ģimene seko Ziemassvētku vecītim aplikācijā «Norad Santa».
Atceroties savu bērnību, Laura teic, ka bērnudārzā bija jāraksta vēstule Ziemassvētku vecītim. «Neticēju, ka tāds eksistē, jo dārziņā reiz par vecīti bija pārģērbusies krustmāte. Liels bija mans šoks, ka vecītis atnesa tik ļoti kāroto - ragavas! Tad sāku domāt, ka viņš tiešām ir īsts!»
Tieši šo tradīciju - vēstules rakstīšanu - arī esam ieviesuši mūsu ģimenē. Vēstulē apkopojam gada sajūtas un labos darbiņus.
Nodot tālāk brīnumu
Arī Aiga Zviedre ar savas ģimenes piedzīvojumiem dalās blogā theaiga.blog, kurā viņa stāsta par ģimenes ikdienu ne tikai Latvijā, bet arī citās zemēs, jo ģimene ir lieli ceļotāji un 2,5 gadus vecais dēliņš Rafaels jau paspējis paviesoties daudzās eksotiskās zemēs. Rafaelam šie būs trešie Ziemassvētki.
Aiga atzīst, ka Ziemassvētkus parasti svin kopā ar radiem.
«Mūsu ģimenē svētku svinēšana notiek vakarpusē, tāpēc diena paiet, gatavojoties galda klāšanai, tiek iesaiņotas vēl pēdējās dāvanas, uzrakstītas kartītes un tad paslēptas zem eglītes.
Vakarā ēdam, skaitām dzejolīšus, saņemam dāvanas, uzdziedam kādu Ziemassvētku dziesmu, mēdzam uzspēlēt arī kādu spēli un tad vienkārši atpūšamies visi kopā. Nākamajā dienā dodamies tālāk svinēt pie manas ģimenes un draugiem.»
Šogad arī ir pirmais gads, kad ģimene sāk stāstīt Rafaelam par svētku nozīmi un iepazīstina ar tradīcijām. «Šis ir pirmais gads, kad, šķiet, ir patiesi vērts par to sākt runāt. Pāris mēnešu un pusotra gada vecumā vēl tomēr bija par agru saprast šo svētku nozīmi. Tagad gan mēs bibliotēkā paņēmām grāmatiņu ar Ziemassvētku dzejoļiem un aktīvi gatavojamies skaitīt pie eglītes.»
Tāpat šogad Rafaelam pirmo reizi ir arī savs adventes kalendārs un viņš aktīvi iesaistīsies arī citās pirmssvētku aktivitātēs - piparkūku cepšanā un eglītes rotāšanā.
«Tā kā mūsu radu saimē ir vairāki bērni, domāju, kādu gadu mēģināsim izspēlēt arī Ziemassvētku vecīša nākšanu ciemos,
tikai jāpagaida, līdz mazākie paaugsies, jo pavisam mazi bērni mēdz nobīties no svešiem, bārdainiem onkuļiem kostīmos,» stāsta Aiga.
No savas bērnības Rafaela mamma spilgti atceras Ziemassvētkus, kuros vecāki īpaši viltīgi piegādāja dāvanas, lai nepamana, ka to dara viņi. «Mēs dzīvojām vienistabas dzīvoklī, tāpēc tas nebija nemaz tik vienkārši. Tētis aizvilināja mani uz virtuvi skatīties pa logu, vai vecītis nenāk, un mamma tikmēr nolika maisu kāpņutelpā un it kā pieklauvēja pie durvīm,» atminas Aiga.
Tāpat Ziemassvētku atmiņas saistās ar skaistiem tērpiem. «Atceros, ka vienmēr jutos skaisti sapucēta, īpaši atmiņā palikusi bordo krāsas samta kleita ar baltu apkaklīti.» Noskaņu vienmēr veidoja arī bērnudārza un skolas pasākumi, ludziņas un kora koncerts baznīcā. «To cenšos apmeklēt joprojām, ja izdodas, uz pēdējām dziesmām vienmēr tiek aicināti pievienoties arī absolventi.»
Gribētos šo brīnuma sajūtu noturēt arī mūsu ģimenē, lai mazais jūt, ka šis vakars ir īpašs.
Tieši bērnu prieks padara šos svētkus īpaši gaidītus. «Tagad, kad mazais aug lielāks, jāsāk vairāk piedomāt, kādu piemēru viņam rādām, kādas tradīcijas nododam tālāk, kādas svētku atmiņas veidojam,» saka Aiga.
Par Rafaela ģimenes piedzīvojumiem lasi:
Vairāk par Paulas ģimeni vari lasīt:
Grēviņu ģimenes blogs:
