Dzīvesstāsts: Lai uzturētu dēlu, es satiekos ar vīrieti, kurš man maksā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kad pirmo reizi padzirdēju par mājaslapu, kas palīdz vīriešiem un sievietēm iepazīties ar «cukurmazulīšiem» (cilvēkiem, kuriem jāmaksā par to, ka jums ir jebkādas savstarpējās attiecības), kā arī «cukurtētiņiem» (cilvēkiem, kuri maksā par to, ka jums ir jebkādas attiecības), biju skeptiska. Kāda mana draudzene jau bija šajā mājaslapā, un viņa saņēma daudz izšķērdīgu dāvanu - ekstravagantas vakariņas, eksotiskus ceļojumus, dizaineru rokassomiņas un citas lietas. Tomēr man nebija ne jausmas, ko cilvēki īsti dara, lai visas šīs lietas saņemtu. Turklāt kas ir šie cilvēki, ar kuriem viņa satiekas? Vai tie ir jauki vīrieši? Dīvaiņi? Vai viņi maz ir tie, par kuriem uzdodas?

Nenoliedzami dāvanas ir jaukas, tomēr, kad uzzināju, cik daudz naudas viņa saņem... Tieši tas mani pārliecināja. Man bija vienalga, kādas materiālas lietas varētu dabūt, - es vienkārši vēlējos uzturēt savu dēlu.

Esmu vientuļā māmiņa un audzinu sešus gadus veco Kārteru, kura tētis nomira ar sirdstrieku pirms pieciem gadiem. Mēs to negaidījām, un tas, ka zaudēju vēl vienu ienākumu avotu, it īpaši Losandželosā, sarežģīja Kārtera uzturēšanu. Strādājot par klientu apkalpošanas speciālisti, varēju apmierināt visas pamatvajadzības, tomēr nekad nevarēju atļauties nopirkt lietas, kuras būtu jauki viņam dot - patīkamāku skolas somu, jautru dienu atrakciju parkā vai kaut vai video spēli, kuru spēlē visi viņa draugi. Biju gatava darīt visu dēla dēļ, un es vēlos, lai viņš būtu laimīgs. Tas, protams, nenozīmē, ka viņam vajadzīgas materiālas lietas, lai būtu laimīgs, tomēr mūsdienās ir liels spiediens dzīvot perfektu dzīvi, it īpaši sociālajos tīklos. Galu galā es nespēju viņam sniegt to, ko pati vēlējos, portālam «Redbook Mag» stāsta sieviete.

Tāpēc ar draudzenes ieteikumu nolēmu izmēģināt šo «cukurmazulīšu» biznesu. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka tas nozīmē seksuāla rakstura attiecības ar klientiem, tomēr tā nav taisnība. Tu vari uzstādīt pats savus noteikumus, izlemt, ar ko vēlies tikties un cik bieži vēlies ar viņiem «strādāt». Kad piereģistrējos, zināju, ka man nebūs seksa ne ar vienu. Tā vienkārši nebūtu es, tas man liktu justies neērti. Es tajā iesaistījos, lai uzturētu savu bērnu, jā, taču nejutu vajadzību pārdot savu ķermeni, lai to darītu.

Kad izveidoju profilu, nolēmu, ka vīriešiem uzreiz paziņošu, ka nepiedāvāju seksuālus pakalpojumus, kā arī to, ka man ir bērns. Man likās, ka pateikt viņiem uzreiz visu atklāti ir pareizākais lēmums - lai viņi neizniekotu savu laiku. Tāpēc visu šo informāciju publicēju savā lapā. Protams, pirmo nedēļu laikā nesaņēmu gandrīz nekādas ziņas, bet tad, kad saņēmu, teju uzreiz sāku runāt par dēlu un viņi ar mani pārstāja sarakstīties. Tas sāka kļūt apnicīgi - iesaistījos tajā, lai uzturētu dēlu, taču, tiklīdz viņi uzzināja par to, tiku atraidīta. Nevarēju saprast: vai tiešām man tas jātur noslēpumā?

Sāku skatīties uz citu sieviešu, arī draudzenes profiliem, un man kļuva skaidrs: lai vai kādus pakalpojumus viņas piedāvāja, viņu profili bija daudz vilinošāki. Sapratu, ka atklātība man nenāk par labu - es biju pārāk skarba.

Rediģēju savu profilu tā, lai izskatītos jaukāka, un drīz pēc tam iepazinos ar O*. Ar mani sazinājās arī kāds cits vīrietis, tomēr man nelikās saistoši ar viņu tikties dzīvē. O bija ļoti simpātisks, laipns, un viņam bija maigas manieres, kas likās ļoti pievilcīgas. Un viņš bija vecāks - apmēram 60 gadus vecs, kamēr man bija tikai 30. Es nekad nebiju tikusies ar tik ļoti vecāku vīrieti, taču atgādināju pati sev, ka tās nav romantiskas attiecības. Kāpēc gan man noraidīt šo iespēju?

Es nolēmu ļauties, un man ir prieks, ka tā notika. Mēs ar O vairākas reizes devāmies vakariņās, un viņš bija īsts džentlmenis - nekad nespieda mani uz seksuālām darbībām un vienmēr respektēja manas robežas. Lēnām un arvien vairāk viņa sabiedrībā jutos arvien komfortablāk, drīz vien pārstāju sarakstīties ar citiem «cukurtētiņiem». Kad pateicu viņam, ka man ir dēls, viņš ne acu nepamirkšķināja. Viņš uzdeva jautājumus par Kārteru, taču nelūdza iespēju ar viņu iepazīties. Kad atklāju, ka viens no maniem noteikumiem ir dēlu atstāt savā dzīves otrā daļā, O to respektēja. Es nejutos tā, ka sevi vai savu dēlu pakļautu briesmām.

Tas bija pirms gada, un šobrīd O ir vienīgais «cukurtētiņš», ar kuru tiekos. Mums nav seksuālu attiecību - viņš man nekad to nav lūdzis. Tā vietā viņš vēlas draudzību un manu sabiedrību, viņš vēlas, lai esmu pieejama jebkurā laikā, kad viņš zvana. Mēs tiekamies pāris reizes mēnesī. Iepriekšējā mēnesī satikāmies trīs reizes, un katru svētdienu es pavēstu viņam savu nedēļas grafiku, lai viņš zina, kurās dienās strādāju un kurās esmu brīva. Es vienmēr cenšos ar viņu komunicēt pēc iespējas vairāk, jo nevēlos, lai viņš jūtas ignorēts. Bet viņš arī saprot, ka tad, kad nestrādāju, pēc iespējas vairāk laika pavadu kopā ar dēlu - Kārters ir mana prioritāte.

Kad mēs satiekamies, parasti tas ir, lai jauki pavakariņotu, vakara beigās viņš man dod naudu - parasti apmēram 500 vai 600 ASV dolāru. Mēs iepriekš nebijām vienojušies par konkrētu naudas summu. Ja kādreiz runājam un nejauši pasaku, ka dēls gribētu doties uz kino, nākamajā dienā savā bankas kontā saņemu naudu. Citreiz viņš man nosūta naudu tāpat vien un atsūta ziņu, lai pavadu jauku dienu kopā ar Kārteru. Viņš zina, ka es gandrīz vienmēr visu šo naudu tērēju Kārteram. Ļoti reti kaut ko iegādājos pati sev, lai arī bieži vien viņš mudina mani tā darīt.

Visekstravagantākā lieta, ko O ir izdarījis, bija Kārtera piektajā dzimšanas dienā. Mēs par to runājām pa telefonu, mētājāmies ar idejām, un tad ieminējos, ka labprāt aizvestu Kārteru uz «Universal Studios» atrakciju parku. O atbildēja, ka tā vietā mums vajadzētu noīrēt visu «Universal Studios». Un tieši to arī viņš izdarīja. Viss atrakciju parks bija tikai priekš manis un Kārtera, kā arī vēl 10 viņa draugiem. Tā bija lieliska diena, un Kārters zina, ka tas viss ir, pateicoties «slepenajam Ziemassvētku vecītim».

Lai arī par savu vienošanos ar O jūtos droši un komfortabli, viņš nekad nav saticis Kārteru un Kārteram nav ne jausmas, kas viņš ir. Viņš zina tikai to, ka «slepenais Ziemassvētku vecītis» parūpējas par daudzām lietām, un zina, ka tas viss nenāk tikai no mammas. Kad viņš iet gulēt, ļoti bieži viņš mani apskauj un saka, ka ir ļoti pateicīgs man un «slepenajam palīgam». Lai arī esmu domājusi par situācijas atklāšanu Kārteram, pagaidām to vēl nedarīšu. Es vēlos, lai viņš ir jauks pret citiem cilvēkiem, lai viņš dod citiem un saka arī paldies. Neskatoties uz to, ka viņš saņem daudz ekstravagantu lietu, es viņu neaudzinu par izlutinātu vīrieti. Viņš saprot, ka brīžos, kad šīs lietas notiek, tās ir īpašas, nevis standarta situācijas.

Es neesmu atteikusies no sava ikdienas darba. Es joprojām strādāju klientu apkalpošanas jomā un par pamatlietām norēķinos pati. Es domāju, ka O to ciena. Viņš redz, ka smagi strādāju, nevis sēžu mājās rokas klēpī salikusi, viņš zina, ka cenšos būs labs cilvēks - laba mamma.

Šobrīd joprojām esmu reģistrējusies tajā lapā, tomēr O ir vienīgais vīrietis, ar kuru sarunājos. Man nav laika nevienam citam. Man nav ne jausmas, vai viņam ir citas «cukurmazulītes» - pat ja ir, viņš man nekad to nav teicis. Galu galā jebkurā brīdī viņam pretī var nākt cita skaista un jauna sieviete un man tas būs beidzies. Ja viņš man lūgtu izdzēsties no šīs lapas, es to darītu. Ne tāpēc, ka esam iemīlējušies, bet tāpēc, ka šādā veidā viņam parādītu, ka esam stabilā situācijā un es nekur nepazudīšu. Mums nevajadzētu apprecēties, ja viņš to nevēlētos, - mēs varētu arī mūžīgi palikt saderinājušies. Tikai tad būtu pienācis īstais laiks viņu iepazīstināt ar Kārteru, taču vēl pagaidām es neesmu tam gatava.

Galu galā es ļaušu viņam pieņemt lēmumu, taču pagaidām mēs darīsim to, kas ļoti labi darbojas.

* Vārdi ir mainīti.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu