Kad esi attiecībās, krāpšana ir viena no ļaunākajām lietām, kas var notikt. Sākumā tu dusmojies, pēc tam sāc sevi apšaubīt, tad atkal dusmojies, bet pēc tam jūties sāpināts. Tu sāc sevi šaustīt par katru sīkumu un drīz vien sāc visā vainot pats sevi. Iemesli, kāpēc cilvēki krāpj, ir ļoti daudzi, tāpēc piedāvājam iepazīties ar kādas anonīmas sievietes pieredzi. Viņa iesaistījās attiecībās ar precētu un daudz vecāku vīrieti, taču galu galā nonāca pie būtiskām atziņām.
Universitātē, kamēr rakstīju gala pārbaudījumu, biju ļoti vientuļa. Man patika temats, kuru pētīju, tomēr sociāli mana dzīve bija diezgan izolēta. Viss bija tikai par un ap pētījumu, kā arī nākamo profesionālo karjeras soli. Man neatlika daudz laika, lai satiktos ar vīriešiem.
Šajā laikā es sāku strādāt bārā, kas atradās netālu no kopmītnēm. Kafija bija pieņemama, laimīgās stundas bija visu dienu, es tur varēju strādāt un sajust kaut kādu cilvēcīgu saikni ar citiem cilvēkiem. Es strādāju bārā vairākus mēnešus, līdz vienu dienu sajutu, ka kāds man piesit pie pleca. Kāds vecāks vīrietis iepazīstināja ar sevi un jautāja, vai nāku uz šejieni bieži. Tās pašas sarunas laikā viņš minēja, ka ir profesors universitātē, kurā mācos, raksta portāls «Popsugar».
Tobrīd par to daudz nedomāju, taču nākamā mēneša laikā mēs regulāri saskrējāmies. Drīz vien viņš piedāvāja kopā iedzert un arvien vairāk uzdeva jautājumus par manu pētījumu. Lai arī bijām dažādās nozarēs, bija patīkami, ka kāds, neskaitot darba vadītāju, ir ieinteresēts manā noslēguma darbā. Šādas vienkāršas sarunas turpinājās mēnešiem ilgi, līdz viņš sāka mani aicināt iepazīties ar citiem studentiem.
Likās, ka tā ir jautra iespēja, ko man noteikti vajadzētu izmantot. Tomēr šis daudz vecākais profesors interesējās par ko vairāk. Dzērieni kopā ar viņa studentiem drīz vien pārvērtās sarakstēs vēlās vakara stundās. Es apzinājos, ka viņš ir daudz vecāks un precēts profesors, tomēr tajā pašā laikā bija patīkami izjust viņa uzmanību (viņam tobrīd bija 52, bet man 29). Mēs turpinājām satikties un, neskatoties uz to, ka regulāri sarakstījāmies, nekas vairāk nekad nenotika. Tikai tad, kad viņš sāka stāstīt par savām problēmām ar sievu, es sāku saprast, kas notiek patiesībā.
Centos viņam palīdzēt un ieteikt risinājumus, tomēr vēlo vakaru sarunu laikā arvien vairāk apmulsu par šo attiecību robežām. Centos to visu pārvērst draudzībā, jo arī agrāk esmu uzturējusi draudzīgas attiecības ar profesoriem, tomēr šoreiz likās citādāk. Lai arī izjutu fizisku pievilcību, centos respektēt viņa laulību un noteikt striktas robežas. Lai arī centos viņam paskaidrot situāciju un savas vēlmes, viņš nesadzirdēja manu nē. Drīz vien mūsu vēlo vakaru sarakstes kļuva arvien seksuālākas, un tajā vasarā sākās mūsu emocionālais romāns.
Fiziskas mūsu attiecības kļuva tikai rudenī. Viņš joprojām bija precējies un, lai arī man viņš patika, negribēju ietekmēt viņa situāciju vai iekulties nepatikšanās. Iedzeršana kopā ar viņa studentiem turpinājās, bet gan pirms, gan pēc tām mēs mēdzām satikties arī viņa birojā. Viņš maksāja par maniem dzērieniem, un mēs mēdzām kopā pusdienot vai vakariņot. Tas bija seksīgi, un likās, ka neviens par to nezina, bet lietas mainījās novembrī, kad viņš aicināja doties uz viesnīcu.
Negribīgi piekritu, tomēr tajā naktī kaut kas mainījās. Zināju, ka neesmu vietā, kur kopā ar viņu vēlos būt. Tas beidzās tikpat ātri, cik sākās, tomēr šā romāna laikā jutu, ka viņš kaut ko no manis ir paņēmis. Viņš bija paņēmis nelielus manas emocionālās ievainojamības gabaliņus un nerespektēja manas robežas. Tas lika man atkal ņemt grožus savās rokās un šīs lietas atgūt. Mūsu attiecības lika man novērtēt dzīvi, un sāku tam izteikti pievērst uzmanību.
Pagāja vairāki mēneši, līdz tiku galā ar kauna sajūtu, tomēr laika gaitā kopā ar labu terapeitu man izdevās pārdzīvot šo situāciju. Tas lika man kļūt stabilākai un skaidrāk saprast savas robežas, kā arī iemācīja man piedot pašai sev. Lai arī tās, iespējams, nebija manas vislabākās attiecības, kā arī šajā laikā pavisam noteikti izjutu spiedienu no šīs personas, es izaugu kā personība. Šodien tādu kļūdu es vairs nepieļautu, un šā procesa laikā par sevi uzzināju daudz jauna.