Bez vīra. Bez drauga. Bez partnera. Viena… Ar sevi, saviem, darbiem, saviem draugiem, savām domām, savu vidi un apstākļiem. Izskatīga, enerģiska un pašpietiekama sieviete. Vai tā maz drīkst? Savos 49 gados viņai nav bijušas nopietnākas attiecības, tikai dažas dēkas.
Jaunākajā «Ievas» žurnālā ar savu stāstu dalās Žanete: «Es augu matriarhātā un to izbaudīju līdz tādām mielēm, ka nolēmu to neturpināt.» Žanetes māte ģimenē pildīja visas iespējamās lomas – mātes, sievas, vecāsmātes un pat vectēva. Neapzinoties ar savu spēcīgo enerģētiku, bija kļuvusi par māti arī savam vīram, kurš dzēra. Līdzko bija nobaudīta pirmā alkohola glāzīte, tā viņš no vīrieša pārvērtās bērnā. Mātei nekas cits neatlika, kā parūpēties par visu – bērniem, māju, ienākumiem. «Un manā dzimtā vāju sieviešu nebija.»
«Tāpēc es jau agri izlēmu, ka šai sistēmai nepakļaušos. Ja iznāca kādā iemīlēties, es sev noformulēju - tā, es redzu savu nākotni. Tāpēc tagad – stop!» Protams, vienmēr atradās radi, kas nepagurstoši atgādināja par nepieciešamību atrast vīrieti un apprecēties.
«Vienā brīdī es pārgāju otrā pozīcijā, man patika puišus kaitināt un izjust varu. Es viņus grauzu kā riekstus: pielaižu klāt un tad - tinkš! - projām. To es saprotu tagad, kad man ir četrdesmit plus un viņi man stāsta, kā esmu lauzusi sirdis.»
Bet arī pašai Žanetei ir bijis sāpīgi – reiz pārpratuma dēļ, kad mobilie telefoni vēl nebija pieejami, norunātajā tikšanās vietā un laikā neieradās iecerētais, pēc tam arī nepiezvanīja. Tika lietas asaras un dots sev solījums, ka vīrieša dēļ raud pirmo un pēdējo reizi. Kaut arī pēc gadiem uzzināja, ka vīrietis bija gaidījis citā vietā, Žanete neslēpa atvieglojumu, ka viss izvērties tieši tā, zinot, kā viņš dzīvē izturējies pret sievieti, kuru bija apprecējis. Sāpīga bijusi arī draugu pāra šķiršanās, kuru vienmēr uzskatījusi par ideālu ģimeni: «Toreiz sabirza mani ideāli.»
Tomēr, lai arī viena, bet ne vientuļa! Žanetei ir savi tuvie cilvēki, kas palīdzēs jebkurā diennakts laikā, draugi, pie kuriem padzert kafiju, kad vien sirds vēlas, un brālis, kurš no dzimtas vīriešiem ir pirmais, kurš savā ģimenē ir galva, labs tēvs un vīrs. Un četri krustbērni!
«Par to, kas vecumdienās ūdeni pie gultas pienesīs, es neuztraucos. Ir daudz stāstu, kad cilvēki ieliek bērnos sirdi, veselību un naudu, bet paliek vieni, jo bērns aizbrauc uz Ameriku un taisa tur labu karjeru.
Psihoterapeite Inese Putniece skaidro, ka jaunām sievietēm bez pieredzes, kas apgalvo, ka būt vienai ir labi, viņa līdz galam neticētu, savukārt sievietei ap 40 jau ir izveidojies uz pieredzi balstīts viedoklis un ticams ir stāsts par dzīves baudīšanu vienai.
Pilnu rakstu lasi žurnālā «Ieva».