Maigais zīds un mežonīgie lauku ziedi – divi šķietami pretstati sastopas mākslinieces Marutas Vītoliņas gleznojumos, kuros, kā pati atzīst – ieliek arī laimes sajūtu. Neskatoties uz maigo un laipno dabu, viņa spēj pamanīt ne tikai labās lietas, kas notiek pasaulē. Taču ir īpaša ar to, ka, pamanot tās, arī meklē veidus, kā palīdzēt vai mainīt situāciju. Sarunā Maruta vairākkārtīgi uzsver – katrs var darīt kādu mazumiņu, lai padarītu pasauli labāku.
Uzdrošināties īstenot sapni
Marutas Vītoliņas gleznotie ziedi dzīvo Rīgas Jūgendstila Paviljona «Art Noveau», ir devušies ne tikai uz dažādiem Latvijas novadiem, bet arī Austrāliju, Kanādu, Lielbritāniju un citām valstīm. «Manās apgleznotajās zīda šallēs ir ielikta laime, kas dažreiz plūst pāri malām,» saka Maruta. Bet līdz gleznošanai viņa nonāca pakāpeniski. Doma par mākslu viņai sekojusi jau kopš bērnības, kad gleznošana bijusi arī tēva mūža nepiepildītais sapnis. Kā pati atzīst – ir īpaši šobrīd to izdzīvot. Sapnis par gleznošanu ilgus gadus bija aizmirsts ikdienas rūpēs, līdz 2006. gadā viņa saņēmusi pamudinājumu no mākslinieka: «Neslinko, tev ir tikai jāstrādā.» Tas lika saprast, ka ir īstais brīdis ķerties pie otām un 2007. gadā Marutai jau tika sarīkota pirmā izstāde. Pati uzsver, ka, tā kā mākslas izglītību nav ieguvusi, darbos skatītājs var nemeklēt lielo mākslu, bet vienkārši mīlestību un ļauties lauku ziedu valdzinājumam tajos. «Mani iedvesmo ziedi un daba, tādēļ ar to arī vēlos dalīties,» pauž māksliniece.
Iejusties līdzcilvēku lomā
Viena no viņas spilgtākajām īpašībām viennozīmīgi ir – ieraudzīt laimi mazumiņā. Stāstot par savu bērnību, Maruta atceras, kā, neskatoties uz trūkumu, vienmēr jutusi bezgalīgu mīlestību no saviem vecvecākiem, kas viņu uzaudzināja. Tieši viņu dzīves gudrība veidojusi Marutas dzīves uzskatus, kur viens no galvenajiem vadmotīviem ir – pasaules sakārtošana sākas ar sevi. Zinot, kā ir piedzīvot to, ka bargā ziemas salā uz skolu jāiet ar kurpēm, jo zābaku vienkārši nav, ir vieglāk iejusties cita cilvēka ādā, kas izjūt trūkumu. Arī augstāko izglītību iegūt nebija iespēja, jo nepietika līdzekļu, atceras Maruta, bet tieši šīs piedzīvotās grūtības šodien viņu motivē iespēju robežās palīdzēt tiem, kam tas vairāk nepieciešams.
Patvērums no ikdienas – dzimtas mājas
«Mani nogurdina bezdarbs un pilsētas burzma,» atzīst Maruta. Priežu meža ielokā atrodas dzimtas mājas, kur vecvectēva bērzā maigi līgojas šūpoles, viņai ir vieta, kur no tā visa patverties. Par garlaicību vai klusumu gan nevar sūdzēties, jo kompāniju ikdienā sastāda četri kaķi un suns, bet pati smejas, ka ir bijuši pat 11 kaķi un trīs suņi, jo «laukos tā gadās – pieklīst un paliek par savējo». Ciemiņus priecē visdažādākais putnu klāsts, kas regulāri pulcējas pie barotavas - zvirbuļi, zīlītes, dzeņi, dzilnas, sīļi, strazdi, pat vārnas un žagatas. «Mamma mīl visu pasauli, piedēvējot dzīvību arī lietām un augiem. Citu tādu mīlestību neesmu redzējusi,» rakstīja Marutas meita, piesakot mammu Samsung rīkotajā #Giftiekampaņā. Tā deva iespēju uzzināt par sievieti ar tik pozitīvu un mīlestības pilnu attieksmi, kas palīdzēšanu citiem neuzskata par pienākumu, bet gan – neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu. Kampaņas ietvaros Maruta dāvanā saņēma Samsung Galaxy S8, kurš, kā pati pauda, īpaši noderēšot fotogrāfiju iemūžināšanai, lai pēc tām vēlāk varētu radīt savus mākslas darbus, piepildot radošas, dažreiz pat šķietami pārdrošas, idejas.
Ikdienas lēmumi pasaules sakārtošanai
Ar maziem ikdienas lēmumiem ir iespējams sniegt ieguldījumu pasaules sakārtošanā – pie šāda uzskata pieturās Maruta, un tādēļ ikdienā ar ģimeni ievieš paradumus, kas vērsti uz labākas vides veidošanu. Marutas ģimene šķiro atkritumus, pievērš uzmanību, lai sakoptu ceļmalas savā apkārtnē, nelieto ķīmiskos produktus, kas kaitē dabai. Fakts, cik daudziem cilvēkiem pasaulē trūkst pārtika, mudināja pievērst uzmanību, lai iegādātos tikai nepieciešamos produktus un nebūtu daļa no tiem vēlāk jāizmet atkritumos.
Būt pateicīgai
Katra laba doma rada jaunu labu domu, tic Maruta. Tieši pateicība ir īpaši svarīga arī viņas ikdienā - būt pateicīgam par visu, pateikt nogurušai kasierei lielveikalā paldies, atbalstīt kādu skolēnu, kam nepietiek skolai nepieciešamās mantas, parūpēties par pieklīdušiem dzīvniekiem, būt kopā ar saviem mīļajiem – tas viss rada ķēdes reakciju, kopā veidojot kaut nedaudz labāku pasauli. «Atvērt sirdi pasaulei ir iespējams, esot pateicīgam savā būtībā,» saka Maruta, un it īpaši novērtē to, ka apkārt ir tik daudz labu cilvēku. Kā atzīst Maruta, lielākais prieks ir dot no sirds, nevis darīt labu, lai saņemtu kaut ko pretim. Un iedvesmojošākais tajā ir brīdis, kad redzi – stāsts ir mudinājis arī citus meklēt mazās lietas, kā palīdzēt citiem.