Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem - vecāku pieredzes stāsti

Zināšanu jomā gatavs, emocionāli - nē

Santa ir māmiņa, kuras dēls sāka skolas gaitas septiņu gadu vecumā, un tā paša gada decembrī zēnam apritēja astoņi gadi. Par savu izvēli viņa stāsta: «Esmu gandarīta, ka nesākām iet skolā agrāk, jo šajā vecumā dēls bija emocionāli un psiholoģiski daudz nobriedušāks, viņam nebija grūtību iejusties skolas vidē. Faktiski jau mans dēls pats pateica, ka ir gatavs mācīties, turklāt tā, kā tas ir paredzēts skolā. Raugoties no zināšanu aspekta, jāsaka, ka lasīt un rēķināt atbilstošā līmenī viņš prata jau daudz agrāk, taču es uzskatu, ka tas nebūt nav vienīgais kritērijs, pēc kura var secināt, ka bērns ir gatavs skolai. Sešos gados zināšanu jomā viņš bija gatavs skolai, bet emocionāli ne. Tikai pēc gada redzēju, ka viņš labi spēj tikt galā ar savām emocijām, ilgāk koncentrēties kādai lietai u.tml. Lai gan akadēmiski bērnudārzā viņš bija ļoti labi sagatavots, šobrīd, ejot pirmajā klasē, dēlam nav garlaicīgi, jo skolotāja spēj atrast diferencētu pieeju, piemēram, dodot manam dēlam papildu uzdevumus. Pateicoties tam, ka dēls, sākot skolas gaitas, bija pietiekami emocionāli nobriedis, viņš mācās ar prieku.»

Skola absolūti nebija piemērota tik mazam bērnam

Ilze ir māmiņa, kuras meita mācības skolā sāka sešu gadu vecumā. Šobrīd, atskatoties uz lēmumu, Ilze saka: «Toreiz šķita, ka meita bija gatava, bet tagad saprotu, ka gatavība mācību ziņā, proti, prasme lasīt un rēķināt atbilstošā līmenī, vēl nenozīmē gatavību iet skolā.»

«Bērnudārzā meitiņa visu bija apguvusi perfekti - prata lasīt un rēķināt atbilstoši savam vecumam, tāpēc izlēmām, ka uz skolu var doties arī no sešiem gadiem. Bet skolas plašums un bērnu daudzums tomēr radīja lielu stresu. Mācības nenotika vienā telpā, tāpēc visu laiku bija bažas, vai meita spēs atrast vajadzīgo klasi, vai spēs orientēties, lai atrastu ēdnīcu, labierīcības, garderobi u.c. nepieciešamās telpas. Skola absolūti nebija piemērota tik mazam bērnam, kurš brīžiem vēl īsti nesaprot, kur atrodas. Bērnudārzā meita bija pieradusi pie mīļas vides, kur katrs bērns tiek apčubināts, bet skolā bija vairāk katrs par sevi, jo klasē bija 28 vai 29 bērni. Skolā nebija pagarinātās grupas, tāpēc pieņēmu lēmumu aiziet no darba. Mums nav omes, kas varētu izņemt mazo no skolas, stundas beidzas jau dienas vidū, tāpēc šķita, ka tas ir labākais risinājums.. Tik mazu bērnu nevar vienu laist no skolas mājās, lai līdz vakaram gaida vecākus. Arī auklītes pakalpojumi nebija risinājums, jo bērnam gana daudz stresa radīja skola, vēl viena sveša cilvēka ienākšana viņa ikdienā būtu papildu satraukums un stress. Šobrīd meitiņa mācās 2. klasē, ikdienā visus skolā uzdotos darbus viņa pilda ar manu atbalstu, tā sakot, «sēžu klāt», un arī klases audzinātāja atzīst, ka, raugoties uz visiem bērniem, ir jūtams, ka mana meita sākusi mācības no sešiem gadiem,» piebilst Ilze.

Nenoliedzami, ir bērni, kuri gan emocionāli, gan fiziski ir gatavi sākt skolas gaitas jau sešu gadu vecumā, un arī šobrīd vecākiem ir iespēja pieņemt tādu lēmumu un sūtīt bērnu skolā agrāk. Taču ir virkne gadījumu, kad arī septiņu gadu vecumā bērns nav pietiekami emocionāli nobriedis, tāpēc ir būtiski saglabāt esošo kārtību.

Viedokļus apkopoja Neatkarīgās izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmskolu biedrība.