Sievietes atklāti runā par seksu grūtniecības laikā un pēc tās

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: depositphotos.com

Bieži vien sievietes, kuras ir gaidībās, un viņu partneri satraucas par to, vai ir droši nodarboties ar seksu grūtniecības laikā. Vai tas var kaitēt bērniņam? Vai ir kādas seksa pozas, no kurām būtu jāizvairās? Līdz kuram grūtniecības mēnesim drīkst ļauties mīlas priekiem? Un vai pēc dzemdībām seksuālā dzīve būs citādāka? Vai nesāpēs? Aicinājām savā pieredzē padalīties sievietes, kuras šobrīd ir laimīgas māmiņu lomā.

Sekss ir dabiska grūtniecības sastāvdaļa, ja tā norit bez sarežģījumiem. Dzimumakts un kustības tā laikā bērniņam, kurš atrodas vēdera dobumā un ir aizsargāts ar dzemdes muskuļu sienām, neko ļaunu nenodarīs. Bērniņu no jebkādas ārējas ietekmes pasargā arī augļūdens, kurā viņš atrodas.

Vienīgais periods, kad ārsti neiesaka nodarboties ar seksu, ir dažas nedēļas pirms dzemdībām, jo tas var stimulēt kontrakcijas. Izņēmums varētu būt sievietes ar «pārstaigātu» grūtniecību, kurām nepieciešams veicināt bērniņa piedzimšanu.

Ja tomēr būs kādi sarežģījumi grūtniecības laikā, piemēram, noslīdējusi placenta, asiņošana vai krampji bez zināma iemesla, iepriekš bijis spontānais aborts vai priekšlaicīgas dzemdības, tad ārsts noteikti brīdinās, ja sekss šajā periodā nebūs vēlams.

Katras sievietes pieredze grūtniecības laikā ir atšķirīga, tas attiecas arī uz sajūtām fiziskas tuvības laikā.

Dažām grūtniecēm vēlme pēc seksa noplok, savukārt citas šajā laikā izteikti izjūt savu seksualitāti un vēlme pēc tuvības ar partneri pieaug.

Sintija (34): «Man bija psiholoģiska barjera, tāpēc salīdzinoši reti bija sekss! Ņemot vērā, ka pirmajā mēnesī divas nedēļas gulēju mājās uz saglabāšanu (kā ārsts teica, lai «pieķeras»), tad man likās, ka seksa laikā tomēr mēs ietekmējam arī bebi.»

Linda (29): «Vēlme apsīka kādā 4. - 5. grūtniecības mēnesī, ap 7. mēnesi jau arī vīrs kaut kā baidījās, un mīlas priekiem nenodevāmies. Vīrs bija saprotošs.»

Anita (35): «Šajā grūtniecībā (otrā grūtniecība – aut.) vēlme pēc seksa bija liela, pilnīgi pārspīlēti. Sajūtas labas, atļāvos pat vairāk nekā iepriekš, pirms grūtniecības. Izmantoju arī vibratoru - lasīju, ka ir atļauts. Vīrs bija šokā, bet apmierināts. Vēlme neizsīka līdz pat 9. mēnesim. Partneris palika piesardzīgāks, rāmāks, bijīgāks, atturīgāks. Es pati - nē.»

Zane (25): «Vēlme pēc fiziskas tuvības pietuvojās gandrīz nullei. Nebija tā, ka baidītos par bērniņu, bet nebija ne gribēšanas, ne arī iekāres pēc sava vīrieša.»

Foto: Depositphotos.com

Svarīgi neaizmirst, ka partneriem jārunā vienam ar otru: sieviete stāsta, kā viņai ir ērtāk un patīkamāk seksa laikā, savukārt vīrietis jautā un piedāvā pozas, kādās viņa sieviete varētu justies labāk.

Pirmās 6 nedēļas pēc bērniņa nākšanas pasaulē sauc par pēcdzemdību periodu. Un, visticamāk, sekss šajā laikā būs pēdējais, par ko domāsiet. Iemesli tam var būt pat vairāki:

  • Iegriezumi vai plīsumi kas radušies dzemdību laikā, un laiks, kas nepieciešams, lai sāpīgās vietas sadziedētu.
  • Rētu dziedēšana pēc ķeizargrieziena.
  • Regulāra pēcdzemdību asiņošana, kas var ilgt līdz pat 6 nedēļām.
  • Nogurums.
  • Hormonu līmeņa izmaiņas.
  • Neatbilstošs emocionālais stāvoklis.

Fiziska tuvība parasti ir droša tad, kad sievietei ir sadzijuši iegriezumi vai plīsumi, kā arī ārsts ir apstiprinājis, ka sadzijuši arī maksts audi.

Bet tikpat svarīga ir arī emocionālā puse, sievietei jājūtas atvērtai un gatavai.

Nereti periods, kad pāra seksuālā dzīve atgriežas iepriekšējās sliedēs, var ilgt pat gadu. Sievietes hormonu līmenis var būt ļoti svārstīgs un vēlme pēc seksa uz kādu laiku var būt izzudusi. Tas nozīmē, ka pacietība (sevišķi vīrietim) šajā laikā ir lielākā vērtība.

Anna (30): «Fiziska tuvība pēc bērna piedzimšanas bija retāk nekā parasti, jo prioritāte bija bērns. Un, ņemot vērā to, ka guļamistabā, kur bērns gulēja, man to nepatika darīt, un uz otru istabu iet bieži vien bija slinkums. Nemāku īsti teikt par vīra uztveri. Protams, viņš gribēja biežāk, bet nu...»

Agnese (29): «Mani hormoni bija izsisti no līdzsvara kādu gadu. Nebija nekādas vēlmes nodoties mīlas priekiem, bija pastāvīgs nogurums. Vīrs diemžēl nesaprata… Runājot par vīrieti, saprotu, ka savām fiziskajām vēlmēm nepavēlēsi, bet gaidīju vairāk sapratnes un iecietības. Manuprāt, šis bija viens no grūtākajiem posmiem mūsu laulības dzīvē.»

Anita (35, šobrīd ir 5 mēnešus vecs bērniņš – aut.): «Atsākām pēc 6 nedēļām. Man bija vēlme, bet sajūtas dīvainas - it kā nedroši, jo liekas - liels vēders karājas, krūtīs piens... Tā nepievilcīgi likās pašai un neērti. Un varbūt tāpēc arī fiziski tās sajūtas vēl tagad pat nav tādas līdz galam patīkamas. Šķiet, kaut kā pietrūkst - gatavības, mitruma, tas droši vien hormonu ietekmē. Pēc dienas, pavadītas ar bērnu, protams, ir nogurums, tāpēc arī vēlme mazāka. Biežāk ar seksu sanāk nodarboties brīvdienu rītos vai nakts vidū. Vīrs visu pieņem normāli. Es viņam arī pasaku, kā ir. Sekss noteikti nav tik bieži kā iepriekš un kā grūtniecības laikā. Ceru, ka tas pāries, jo man nav pat vēlmes... Ir tā: ja viņš uzsāk, tad es pavelkos līdzi, jo nu - ko vajag, to vajag. Bet tas nav arī piespiedu kārtā, nav nepatīkami.»

Sandra (28): «Dzimumdzīvi atsākām apmēram pēc mēneša. Pašai nebija baigā vēlme, vairāk kā pienākums. Kad jau beidzu barot ar krūti (mazajam bija pāri gadam), tad vairāk sajutos kā sieviete, ne tikai piena kannas (smejas), hormoni sakārtojās. Ar vīru runāju, kā jūtos, bet vīrietim jau grūti to saprast, bija reizes, kad saprata, un reizes, kad dusmojās.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu