Vecāki par sešgadnieku skolā: Nodokļus maksāt viņš vēl pietiekoši paspēs

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: depositphotos.com

Diskusijas un viedokļu apmaiņa par gadu skaitu, kad bērnam būtu jāsāk mācības vispārizglītojošā iestādē, tikai pieņemas spēkā. Izglītības un zinātnes ministrija ir uzņēmusi savu kursu uz noteiktu mērķi – tuvākajā laikā izglītības sistēmā realizēt izmaiņas, kuru ietvaros obligāts nosacījums būtu mācību procesa sākšana jau 6 gadu vecumā. Par šādu izmaiņu varbūtību aicinājām izteikt viedokli cilvēkus, kuri ikdienā ir cieši saistīti ar bērniem, – vecākus, kā arī speciālistu, kas strādā ar bērniem.

Līdz šim ir izskanējuši viedokļi gan no Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, gan arī skolu vadības pārstāvjiem, šoreiz jautājām viedokli speciālistam, kuram ir tieša saskare ar bērniem, bet ne ar pašu mācību procesu skolā, - logopēdam, kas strādā ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

«Strādājot ilgus gadus ar bērniem, pieredze liecina, ka, sākot skolas gaitas septiņu gadu vecumā, bērnu attīstības līmenis ir ļoti dažāds. Izglītības ministrs Šadurskis ir minējis, ka lielākā daļa bērnu jau tagad sāk mācības sešos gados. Tas gan ir tāpēc, ka daudzi bērni ir dzimuši septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, un, ja viņi uz skolu aiziet tajā tekošajā gadā, tad, protams, viņiem nav vēl pilni septiņi gadi. Bet tas nenozīmē, ka bērniem sešos gados būtu jāiet uz skolu. Vismaz tie, kas nāk pie logopēda, visi nav gatavi sākt mācības vispārizglītojošā skolā. Protams, būtu jāpārskata mācību programmas; ja tās tiek atvieglinātas un pielāgots pārejas posms no bērnudārza uz skolu, tad varbūt arī šie bērni varētu sākt mācības, bet tas ir jāskatās dziļi individuāli. Bērniem, kuriem ir traucēta valoda, parasti ir grūtāk apgūt mācības, viņi lēnāk apgūst lasītprasmi un rakstītprasmi.

Es kā logopēds uzskatu, ka uz skolu tomēr būtu jāiet septiņos gados vai arī sešos gados, bet tad ir jāatvieglina mācību programma gan bērnudārzā, gan 1. klasē. Ja bērns skaitās 1. klasē un apgūst tādu programmu kā bērnudārzā, tad ir pilnīgi vienalga, kā to sauc – pirmsskolas izglītības iestāde vai 1. klase, viss ir atkarīgs no tā, kāda programma tiek mācīta šiem bērniem.

Par mācībām runājot - man šķiet, ka tie ir tie paši vēži, tikai citā kulītē. Par skolu var nosaukt arī piecgadnieka pirmsskolas izglītības iestādi. Vācijā, piemēram, bērni sāk mācīties piecos gados. Man tomēr tā grūti izvērtēt, galvenais, lai viņus nepārslogo un ņem vērā bērnu dažādo attīstības līmeni, lai visiem neuzstāda vienādas prasības un lai katram bērnam ir individuāla pieeja. Bet tagad it kā būšot caurviju prasmes (domāšana un radošums, digitālā prasme, pašizziņa un pašvadība, sadarbība un līdzdalība – aut.) visos mācību priekšmetos, tikai nezinu, kā skolotāji ar to tiks galā. Klases tomēr ir lielas, vidēji 25 bērni un vairāk (pilsētās – aut.). Aizvien vairāk ir bērnu, kam ir dažādi mācību traucējumi, tad ir vajadzīgs gan atbalsta personāls, gan arī skolotāju palīgi, kas varētu palīdzēt bērniem apgūt programmas.»

Ar savu viedokli dalījās arī vecāki, kuri jau saskārušies ar bērnu mācību gaitu sākšanu vai arī piedzīvos to tuvākajā laikā.

Baiba (34 gadi, 2 bērnu mamma): «Es palaidu bērnu skolā septiņos gados, bet pat arī šobrīd varu teikt, ka 1. klase puikam ir bijusi ļoti grūta un sarežģīta, jo apjoms, kādu bērniem «grūž» iekšā, ir ļoti liels. Jaunākiem bērniem, domāju, tas vispār nav uztverams. Klasē bērnu mammas runā, ka pat septiņgadīgie, kuriem šogad paliks astoņi, atnākot mājās no skolas, ir kā izžmiegti, guļ un pēc tam vēl jāpilda mājas darbi. Arī mans dēls pēc skolas ir noguris, vienmēr guļ un tad ar strīdiem ķeras pie mājas darbiem. Tā mācību viela, kas viņiem ir jāapgūst, ir ļoti plaša. Arī socializēšanās un iekļaušanās 27 bērnu klasē ir grūta, tas ir psiholoģisks pārdzīvojums.

Tā ka noteikti neatbalstu, ka sešos gados bērnam būtu jāsāk mācības skolā. Dēla klasē bija viens puisītis, kas uzsāka mācības sešos gados, bet arī skolotāja atzina, ka tikai 2. semestrī bērns sācis saprast, kas vispār skolā notiek. Piemēram, draudzene savu meitu nepalaida sešos gados skolā, kaut arī visi psihologi lika to darīt, jo bērns bija gudrs un spējīgs uztvert mācību materiālu. Viņa uzskatīja, ka bērns psiholoģiski nav gatavs. Viņš taču bērnudārzā ir vēl kā bērns, kas neuztver tās mācības, kas tiek uzspiestas, kur nu vēl skolā, kad ir jāsēž solā, jāievēro disciplīna un kārtība. Skolotājs tiek spiests «iebāzt» visu apgūstamo materiālu bērna galvā, un, ja bērns tam nav gatavs, tad arī skolotājs var sajukt prātā, un nedabūs gatavu to rezultātu. Bērniem taču vajag izbaudīt spēlēšanās laiku, nevis pēc iespējas ātrāk iejūgt darbos, atbildībā un nenormālā sistēmā ar apjomu!»

Kristīne (34 gadi, 1 bērna mamma): «Es zinu maz tādu sešgadnieku, kuri emocionāli būtu gatavi skolai. Akadēmiski tādu ir daudz, arī mana meita mierīgi varētu, bet man svarīgāka sešos gados ir bērna emocionālā noturība, nevis akadēmiskās zināšanas. Es nevaru teikt, ka esmu pret šīm izmaiņām, bet es noteikti nepakļautos šai sistēmai, neizvērtējot sava bērna emocionālo stāvokli.»

Rita (30 gadi, 3 bērnu mamma): «Mans dēls ir dzimis 23. novembrī, un bijām ar vīru izvēles priekšā - laist no 6 vai 7 gadiem uz skolu. Palaidām no septiņiem, dēls zināšanu līmenī bija gatavs skolai, bet mums tomēr likās, ka viņš ir par mazu priekš skolas, un ne mirkli nenožēlojam. Bērnība taču ir vienu reizi mūžā.»

Lāsma (3 bērnu mamma): «Tas ir murgs. Bērns sešu gadu vecumā psiholoģiski nav gatavs skolai. Viņam vēl gribas spēlēties, nevis sēdēt un mācīties visu dienu. Mans puika sāka iet skolā, kad viņam bija 7 ar pusi gadi. Varēju laist gadu ātrāk, bet izvēlējos to nedarīt, jo bērnība bērnam ir tikai vienreiz un tai ir jābūt pilnvērtīgai. Mācīties un nodokļus maksāt savā dzīvē viņš vēl pietiekoši paspēs.»

Helēna (30 gadi, 2 bērnu mamma): «Mums jau 1. klasē ir tā, ka tiešām skola un mācības! Absurdi ir tas, ka saka - tā nebūs skola, bet grafiks līdzīgs kā bērnudārzā... Priekš kam tas vajadzīgs? Kā varēs nodrošināt, piemēram, pusdienlaika miegu, ko sola, kur tie bērni gulēs? Vieni gulēs, otri ne? Un citur notiks stundas, starpbrīžu kņada paralēli pusdienlaika miegam? Bērns sešos gados vēl grib gulēt, un vajag gulēt pusdienlaiku! Ja pirmā klase ir tas pats bērnudārzs, tad varbūt atstājam tos bērnus dārziņā un «saīsinām» pamatskolu uz astoņiem gadiem?

Esmu runājusi ar vairākiem Latvijas TOP skolu vadītājiem (no oficiāli veidotā skolu reitinga), un viņi visi iesaka bērnu laist skolā septiņos gados! Visi! Varbūt jāņem vērā to cilvēku viedoklis, kuri ikdienā saskaras ar ļoti daudziem bērniem, nevis tikai gudri spriež un domā - nu pamēģināsim, redzēs, kas būs! Varbūt tad pamēģinām atstāt izvēles iespēju, un redzēs, kā tad būs! Diez vai Latvijas lielākā problēma un dižākais problēmu risinājums būs tajā, ja bērni agrāk sāks iet skolā! Protams, būs bērni, kuri būs gatavi iet skolā sešos, būs arī kāds, kurš gatavs piecos gados. Bet tai noteikti būtu jābūt vecāku izvēlei! Vienam no maniem bērniem dzimšanas diena ir decembrī, plānoju laist skolā 7,9 gados. Konsultējoties ar izvēlētās skolas vadību, kopīgi izlēmām par šādu lēmumu. Otram bērnam dzimšanas diena ir jūlija beigās. Tad vai nu viņam būtu jāsāk skola, kad tikko palikuši 6 gadi vai tikko 7. Šajā vecumā tā ir liela atšķirība. Es noteikti esmu pret obligātu skolas sākšanas vecumu, bet par vecāku izvēli, izvērtējot kopā ar dārziņa audzinātājām, vai bērns ir gatavs vai tomēr pagaidīt vēl vienu gadu.»

Kristīne (27 gadi, 1 bērna mamma): «Manu māsīcu uz skolu palaida ātrāk, jo viņas vecākiem tā bija ērtāk, tiesa, tas bija sen. Viņa ātrāk ieguva visus grādus, bet strādāt ātrāk nesāka. Tas ir koks ar diviem galiem. Kamēr tas nav obligāti (sākt mācības sešu gadu vecumā – aut.), ātrāk uz skolu nevedīšu, lai bērns bauda bērnību.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu