Trešdiena, 18. jūlijā Vārda dienas: Rozālija Roze
Ilustratīvs foto |  
Foto: Pexels.com

Ne vienu vien reizi esam lasījuši stāstus par sievietēm, kas internetā iepazinušās ar vīriešiem un tikušas apkrāptas. Neslēpsim, šādās reizēs padomājam ne to labāko, vēl vairāk – muļķe tā sieviete, kas pārskaita naudu dzīvē nesatiktam vīrietim. Es nekad tā nedarītu, jo nenoticētu šādiem meliem. Bet šis stāsts būs citāds – par sievieti, kas uz svešinieku skatījās ar aizdomām.

Viņa ir 40 gadus veca rīdziniece, ar labu izglītību un pieredzi starptautiskā biznesā, turīga, glīta un inteliģenta, mācījusies un dzīvojusi ārzemēs. «Kādu dienu feisbukā mani angļu valodā uzrunāja svešs vīrietis, rotaļīgi, bet vienlaikus smalki jautādams, kas jauns Latvijā,» stāsta sieviete. Parasti gan šādām uzrunām viņa neatbild, jo nav ne vajadzības, ne arī vēlmes atrast kādu ārzemnieku, uz kura rēķina dzīvot. Bet tomēr kaut kas ieintriģēja un radās vēlme atbildēt. Pirms tam gan sieviete pārbaudīja viņa profilu, un izrādījās, ka vīrietis ir īsts – ar apskatāmu vēsturi un attēliem tajā.

Un tā sākās sarakste – palēnām un pārbaudot visu viņa teikto par dzīvošanu ASV, pārcelšanos uz Īriju, darbu naftas uzņēmumā, pirms dažiem gadiem mirušo sievu un astoņgadīgo meitu. Viņa stāstītais sakrita ar bildēs redzēto.

Reiz vīrietis piedāvāja sazvanīties internetā. Videozvana sākumā viņš bija redzams, bet tad attēla kvalitāte pasliktinājās un bilde pazuda pavisam, tāpēc viņi pārgāja uz saraksti. Nedaudz aizdomas raisīja viņa akcents, bet sieviete nosprieda, ka tas Amerikas dienvidu iespaidā.

Viņu komunikācija bija intensīva jau mēnesi. Viņš sūtīja bildes no savas ikdienas, uzmanīgi klausījās viņas teiktajā, visu piefiksēja, vienmēr pārjautāja, vai viss ir izdarīts, piepildījies. Lai arī kā sieviete centās, bet kļūdas un ko aizdomīgu viņai neizdevās atrast.

Tobrīd vīrietis Dublinā veidoja savu uzņēmumu, kas bija saistīts ar naftas un dabasgāzes pirkšanu, pārdošanu un kuģu tankošanu. Tā kā sieviete bija strādājusi šajā jomā, tad sarunas par šo tēmu bija līdzvērtīgas, muļķības no viņa puses viņa nesaklausīja. Runājot par ko personīgāku – dzīvi, vērtībām, reliģiju - arī tur viņiem viss sakrita.

«Bija pārliecība, ka ar mani nesarunājās muļķis, bet izglītots cilvēks ar plašām un pamatīgām zināšanām.»

Vienubrīd šķita, ka vīrietis ir pārlieku aizrāvies ar šīm attiecībām, un, pārjautājot vai sieviete ir īsta, pat sāka apsvērt dzīvi Latvijā. Bet sieviete tam atrada skaidrojumu – būt vienam svešā valstī ir grūti, negribot kļūsti atvērtāks. Saziņa kļuva pavisam cieša, sazvanoties un sarakstoties pat vairākas reizes dienā.

Vīrietis beidzot bija noslēdzis savu darījumu, kur no Šanhajas viņam jāpiegādā aprīkojums uz Amsterdamu. Zinot, ka sieviete ir juriste, viņš nosūtīja tai pārbaudīt līgumu, kur bija minēti visi sadarbības partneri un summas. Sieviete to uztvēra kā uzticēšanos.

Viņi norunāja, ka pēc atgriešanās Amsterdamā vīrietis atlidos uz Rīgu. Bet tajā brīdī sieviete saprata, ka nav šajās attiecībās ar visu sirdi. Viņa nepārtraukti bija meklējusi zemtekstus un apslēptu viltu, bet to nebija, viss bija pa īstam.

Dienā pirms lidojuma uz Rīgu vīrietis sievietei sāka intensīvi zvanīt, bija satraukts, minēja problēmas ar muitu un paaugstinātiem tarifiem, teica, ka, iespējams, par dienu aizkavēsies. Tā kā sievietei bija pieredze ar starptautiskiem darījumiem, tad piedāvāja savu palīdzību sarunā ar muitu, vīrietis sākotnēji atteicās, bet pēc tam piekrita. «Un tad sapratu, ka mana piesardzība izrādījusies pamatota. Acumirklī atpazinu, ka muitnieks runā nevis Eiropas, bet tipiskā amerikāņu angļu valodā: yes, mem; no, mem. Turklāt muitnieka intonācijā skanēja tipiskais afroamerikāņu akcents, kā es saku - «mabldžambl». Eiropā tā nerunā! Tas noteikti nebija Amsterdamas muitnieks!»

Tobrīd sievieti pārņēma cilvēciski dziļa vilšanās, ka šim stāstam turpinājuma nebūs. Bet viņa apjauta arī ko citu – krāpnieki bija kļūdījušies, izvēloties tieši viņu. Pirms viņi paspēja palūgt naudu, sieviete pateica, ka viņai tās nav. Vīrietis neatlaidās, pēc vairākām stundām zvanīja atkal, sakot, ka problēmas risinājumam ir nepieciešami 18 tūkstoši eiro, bet visi viņa līdzekļi esot ieguldīti lielajā darījumā. Sieviete izlēma spēlēt līdzi, aicināja vīrieti atlidot uz Rīgu un kopīgi izdomāt, ko darīt tālāk. Vīrietis kļuva tiešāks, jautāja, cik naudas sievietei ir, uz ko viņa atbildēja, ka viņa finanšu lietās neiesaistīsies. «Viņš sadusmojās - kā?! Tātad man esot vienalga? Sākās psiholoģiskā spēle ar pārmetumiem par to, cik esmu vienaldzīga.»

Sarunas gaitā tika izspēlētas visas intonācijas - uztraukums, nomierināšanās, cerība balsī, atvainošanās. Viņš runāja tik iežēlinoši un vienlaikus pārliecinoši, ka kāda sieviete noteikti celtos, ietu un ieķīlātu māju, lai tikai cilvēkam palīdzētu.

Viņš neatkāpās, pēc pāris stundām zvanīja atkal. Uz sievietes norādēm par mahināciju viņš tēloja aizvainojumu. Sieviete nolēma viņu izprovocēt uz atzīšanos. Piedāvāja aizlidot pie viņa vai aizsūtīt paziņas, kas pārbaudītu viņa esamību, no kā viņš izvairījās. Viņa uzdeva tik daudz jautājumu, ka nokaitināja vīrieti tik tālu, ka viņš kļuva rupjš. «Jā - tieši šādu scenāriju es ilgi gaidīju...»

Viņa nepažēloja naudu un internetā lejupielādēja programmu, lai noteiktu, kur atrodas tālrunis, no kura krāpnieks zvanīja. Tā nebija Amsterdama. Tā bija Amerika. Sieviete paziņoja, ka šo lietu tik vienkārši neatstās, ziņos policijai. Viņš turpināja dusmoties un atrakstīja: «Nedomā, ka tas ir tik vienkārši, jo mēs esam daudz varenāki, nekā tu domā.» Ar to viņu sarakste beidzās.

Visticamāk, ka vīrietis vai vīrieši bija ļoti dusmīgi, jo iztērējuši tik daudz laika, bet neko nav ieguvuši, savukārt sieviete arī jutās kā zaudētāja, jo apziņa, ka esi ticis mānīts, nav no patīkamajām. Protams, bija arī gandarījums, jo viņa bija piespiedusi viņus atzīties mahinācijā, bet krāpnieki parasti to nedara, viņi notur savu nostāju, lai vai kas.

Pēc notikušā sieviete secināja, ka drīzāk jābūt muļķei, lai nenoticētu, nevis noticētu. Un nevar teikt, ka nedrīkst iepazīties internetā, bet nekad un nevienā situācijā nav jāpārskaita nauda svešam vīrietim.

Pilnu stāstu un sievietes izsecināto lasi jaunākajā žurnālā «Ieva».

© TVNET. Visas tiesības paturētas