Harismātiskais mūziķis Jānis Šipkēvics jaunākais savu laiku šogad nav veltīgi tērējis – pavisam drīz viņš kopā ar skatuves biedriem atkal muzicēs grupas «Instrumenti» sastāvā, kā arī savu sirdi un roku nesen atdevis mīļotajai Zanei Bērziņai.
Mūziķis Jānis Šipkēvics par pateicību vecākiem un būšanu tēva ēnā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par sen iecerētajiem un piepildītajiem darbiem, par radošo pauzi un par attiecībām ar savas dzīves sievietēm Jānis pastāstīja sarunā žurnālam «Ieva», atklājot arī ceļu līdz sapratnei ar tēvu – pazīstamo žurnālistu, Radio SWH valdes priekšsēdētāju Jāni Šipkēvicu.
Kaut arī šobrīd Jānim ar tēvu ir labas attiecības, līdz sirsnīgām un tuvām sarunām viņi nonākuši salīdzinoši nesen. Mūziķis stāsta, ka savu ceļu viņš sācis «nevis no nulles, bet no mīnusa pozīcijas». Tas tamdēļ, ka ilgu laiku juties, ka atrodas tēva ēnā. «Skolas laikā bija sajūta, ka mani vienīgie panākumi ir tie, ka vispār nāku uz stundām. Tu vari mācīties labāk vai sliktāk, bet tevi visu laiku salīdzina ar tēvu. Tāpat ikviena tava veiksme vai neveiksme tiek izskaidrota ar to, ka tavs tētis ir no televīzijas, no «Labvakar».»
Šipkēvics jaunākais atklāj, ka sevis meklēšana, cīņa ar personības krīzi un no tēva atšķirīgā meklēšana ir ilgusi vairākus gadus. Tomēr šobrīd viņš nonācis līdz tam, lai identiskos vārdus uztvertu kā bonusu un papildinājumu, un tādam briedumam, lai varētu ar tēvu viens otru «pacelt, pārnest kādām grūtībām».
Pārdzīvojot savu iespējamo trīsdesmitgadnieku krīzi, Jānis laiku, kad ienācis mammas un tēta ģimenē, novērtē ar pateicību: «Šobrīd ar smaidu skatos uz to, kam vecāki vienkārši nebija gatavi, kad piedzimu es. Domāju, galvenokārt viņi nebija gatavi manai ienākšanai viņu dzīvē. Mammai bija deviņpadsmit gadu, tētim divdesmit divi. Tie ir vēl tikko izšķīlušies pieaugušie uz sliekšņa ar bērnību. Tāpēc, no šābrīža perspektīvas skatoties, viņiem vispār neko nepārmetu. Esmu tikai pateicīgs par to, ka viņi kaut kā tika cauri visiem apstākļiem, kas nebija viegli.»
Neliels apjukums Jāņa dzīvē bijis arī tad, kad tēva ģimenē ienākusi meita Tīna. Jānis sev solījies uztvert un pieņemt šo faktu ar prieku, tomēr neliels nemiers iekšēji urdījis: «Kā citādi, ja tavs tēvs ir ar citu cilvēku, tur ir cita ģimene un bērna ienākšana šai ģimenē apdraud tavu nozīmīgumu.» Šis periods gan pagājis, un šobrīd Šipkēvics priecājas ik dienas par ciešo saikni ar māsu.
Pilnu interviju lasi jaunākajā žurnālā «Ieva».