Sniega bagātība Rīgā mūsu rejošajiem mīluļiem lielākoties izraisa prieku: var joņot, saceļot īstenu puteni, var vārtīties kupenās, negausīgi ēst auksto «pienu». Jā, reizēm gan tie bumbuļi ķepās saveļas un sāpīgi dursta pēdiņas, bet labais saimnieks jau tos ātri vien izvirpina ārā. Un tad atkal joņot...
Tomēr šie ziemas prieki pret mūsu mīluļiem izturas viltīgi, ne vienam vien spēka mitriķim veselību un pašsajūtu pabendējot. Ziema pilsētā suņu īpašniekiem liek ievērot īpašas prasības dzīvnieka kopšanā, jo pastāv vairākas veselības problēmas, kas vistiešāk izpaužas tieši aukstuma, sniega un atkušņa ietekmē.
Plaušu karsonis, artrīts...
Visbīstamākā suņa veselībai ir strauja atdzišana. Tā apdraud gan īsspalvainos, gan biezkažokotos dzīvniekus. Lielākā daļa pilsētas suņu ir auguši un raduši dzīvot telpās, kur temperatūra parasti svārstās padsmit grādu robežās karstuma virzienā. Istabas suņi, izvesti pastaigā ziemas saliņā, var piedzīvot tā saukto temperatūras šoku.
Nav gan jāpārspīlē un līdz ar pirmajiem mīnusgrādiem rējējs telpās vien jātur. Uzmanību suņa pašsajūtai jāsāk pievērst, termometra stabiņam noslīdot līdz –10 un zemāk grādiem pēc Celsija. No siltām telpām dzīvnieku izvedot bargā salā, viņa ķermeņa temperatūra svārstās 20–30 grādu robežās, līdz ar to termoregulējošie mehānismi, nepagūstot pārorientēties, ne vienmēr spēj izturēt tādu slodzi. Un, ja neiztur, tad sekas ir cilvēkiem tik labi pazīstamās — saaukstēšanās. Jā, jā, arī suņus šī ķibele noķer.
Ja jūsu suns pasācis klepot (liekas, ka klepojot dzīvnieks tūlīt vems, vai arī atklepojot izdalās baltas, pabiezas putas), iespējams, saķerta gripa. Tās ārstēšana, līdzīgi kā citām vīrusslimībām, nav īpaši specifiska, tomēr neārstējieties uz savu roku, bet konsultējieties ar veterinārārstu. Pati gripa nav īpaši bīstama, toties nopietnas sekas uz veselību var atstāt dažādi sarežģījumi slimības laikā, piemēram, iedzīvošanās plaušu karsonī... Tāpēc neārstējieties uz savu roku!
Teiksiet, kādas muļķības! Kā tad nesaslimst tie suņi, kas cauru gadu ārā dzīvo?! Viņi tiešām nesaslimst, jo kažoka pavilna, ziemai nākot, uzaug biezumā, kas dzīvnieku silda. Dzīvokļu suņiem šī sildošā pavilna ir vairs tikai parodija par ziemas kažoku. Un tieši tāpēc mūsu pilsētas «kundziņiem» organisma straujā atdzišana pavājina imūnsistēmu, un dzīvnieks kļūst uzņēmīgs pret dažādām infekcijām, līdz ar to viegli saķer dažādus vīrusus, tai skatā arī jau minēto gripu. Var iedzīvoties arī dažādās respiratorās slimībās, artrītā, ausu iekaisumos, urīnpūšļa apaukstēšanā, pneimonijā u. c.
Redzot, ka saltā dienā pastaigas laikā jūsu suns sāk trīcēt un mīņājas no ķepas uz ķepu, nešaubieties ne mirkli — viņam ir auksti! Kucēnus, īsspalvainos un maza auguma suņus — šīs kategorijas dzīvnieki visvairāk ir pakļauti sala kniebieniem — ieteicams ieģērbt kombinezoniņos vai kādā pašdarinātā mētelītī. Ja uzskatāt, ka apģērbs sunim ir lieka greznība, tad salā, kā arī lietainā un ļoti vējainā laikā ierobežojiet pastaigu ilgumu, liekot dzīvniekam aktīvāk kustēties, un nekādā gadījumā neļaujiet rējējam ilgāku laiku sniegā, lietū nekustīgi stāvēt, sēdēt, gulēt.
Sargiet ķepas un pavēderes!
Ziema pilsētā nopietni apdraud arī suņu ķepas. Un ne tik daudz aukstuma aspektā, cik traumatisma ziņā. Sniegam apsedzot zemi, nav redzami dažādi asokļi, lauskas un citi nejauki priekšmeti, kas ķepas var traumēt. Turklāt aukstumā asinsritei piemīt īpatnība uzreiz asins sārto strūklu no brūces nešļākt, arī sāpes aukstumā pats dzīvnieks uzreiz nejūt. Tikai pēc krietna laika iespējams konstatēt savainojumu.
Ja ķepām, «saskrienoties» ar kādu griezošu, durošu priekšmetu, nav liela skāde nodarīta, brūcītes dezinficējiet ar ūdeņraža pārskābi. Nopietnāku traumu gadījumos — arī ledus apdraud suņus, jo skrienot viņi var paslīdēt un izmežģīt potītes, aizlauzt ķepu «pirkstiņus», — vērsieties pie ārsta.
Mūsu mīluļu pekas ne pa jokam apdraud arī sētnieku dāsni kaisītie sāls maisījumi, kas izraisa ķīmiskus apdegumus. Jutīgiem, kā arī maza auguma suņiem šie apdegumi, kas var pāraugt čūlās un pat alerģiskās ēdēs, var izplāties pat uz pavēderes.
Lai aiztaupītu dzīvniekam šīs mocības, apaujiet viņu. Zābaciņus var nopirkt zooveikalos vai darināt paši. Bet var arī izlīdzēties ar parastu, barojošu krēmu, kas paredzēts cilvēku ādas kopšanai. Pirms pastaigas ieziediet ar to dzīvnieka ķepu spilventiņus un — aidā! Pēc pastaigas, ja nācies mīt sētnieku īpaši apstrādātas ietves, ķepas obligāti noskalojiet siltā ūdenī.
Sniega alerģija
Ja, sabiedēti par sala un sāļu kaitējumu sunim, atviegloti lūkojaties uznākušajā atkusnī, ziniet: uzmanība nedrīkst atslābt!
Daudziem rējējiem atkušņa laikā piemetas tā dēvētā alerģija pret kūstošu sniegu, kas izpaužas kā izdalījumi no deguna, acīm, reizēm arī klepus un pastiprināta kasīšanās. Kūstošais sniegs lielā daudzumā no atmosfēras akumulē dažādas kaitīgās vielas: benzīna, eļļu, šķīdinātāju un citu kaitīgu vielu izgarojumus. Sniegam zūdot nebūtībā, visas šīs vielas sāk pastiprināti izdalīties, koncentrējoties tieši tuvāk zemei, un suņiem, jo īpaši maza auguma, kuru deguns pa zemi vien «braukā», itin viegli iedzīvoties alerģijā.
Izārstēt šo ligu nav viegli, tāpēc, pamanot savam mīlulim pirmās kūstoša sniega alerģijas pazīmes, dodieties pie ārsta.