Es strādāšu zooveikalā par pārdevēju!

Tās ir trīs galvenās īpašības, kas nepieciešamas zooveikala pārdevējam. Mīlestība pret dzīvniekiem ļauj pilnvērtīgi nodoties darbam, veicinot interesi sevi pilnveidot. Zināšanas nepieciešamas spējai orientēties veikalā esošajā un pat neesošajā preču klāstā, lai katram pircējam rekomendētu tieši viņa dzīvnieka sugas īpatnībām visatbilstošāko preci. Entuziasms kalpo par dzinuli nepieciešamās zināšanas gūt. Vēl katrs darba devējs paģērēs arī komunikabilitāti — lai pircējs veikalā gribētu atgriezties vēl un vēl.

RB no sarunām ar dzīvnieku īpašniekiem, zooveikalu īpašniekiem, pārdevējiem secināja, ka tirgotavas, kurās strādā īsteni sava aroda virtuozi, Rīgā saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Diemžēl. Pārsvarā gadījumu pircējs izrādās zinošāks, dzīvniekus mīlošāks un komunikablāks nekā pārdevējs. Kāpēc? Tāpēc, ka profesijas izvēle — «es strādāšu zooveikalā par pārdevēju!" — krasi atšķiras no jebkuras citas sfēras pārdevēja darba. Vien Latvijā šīs nianses īpaši netiek respektētas.

Tev būs zināt

«Katru gadu pie jau esošā preču klāsta visiem dzīvniekiem simtos klāt nāk jaunas preču vienības,» zooveikala pārdevējas aroda noslēpumos ar RB dalās Gaļina Karpenoka, SIA «Aports» piederošā zooveikala īpašniece. «Piemēram, vēl pirms gada akvārija zivtiņām bija vienota pārtika, tagad katrai sugai — sava… Tāpēc, ja es ņemu darbā cilvēku, tad ņemu tikai gados jaunu, lai varu apmācīt. Zināšanas zooveikala pārdevējam ir ļoti svarīgas!»

Kādas tieši? Spektrs ļoti plašs. Sniegt pareizas rekomendācijas katras sugas un šķirnes dzīvnieku kopšanā, sākot ar spēļmantiņu, mazgāšanas līdzekļu, ķemmju un beidzot ar veselības radīto problēmu likvidēšanai paredzēto preču izvēli. Pārzināt un ieteikt visatbilstošāko pārtiku dzīvniekam, gan kad viņš ir jauns, spēkpilns un vesels, gan kad slimības saķēris, alerģijā iedzīvojies, gan kad vecums, kurš nenāk viens, ir atsteidzis.

Tā kā daudzos Rīgas zooveikalos ir nopērkami arī dzīvnieki, pārdevējam ne tikai pircēja noskatītais kustonītis «jāiepako» līdznešanai, bet vispirms ar klientu jāizrunājas, lai saprastu, ka cilvēks apzinās: viņš var un spēj uzņemties to atbildības un rūpju nastu, kas neizbēgami guls uz pleciem, iegādājoties dzīvo «preci». Tad jāizskaidro viss par pircēja izvēlētā dzīvnieka kopšanu, barošanu, uzvedības un veselības īpatnībām, kustonim nepieciešamajiem sadzīves apstākļiem un, kas ne mazāk būtiski, jāliek saprast, ar kādiem izdevumiem radībiņas uzturēšanai turpmāk nāksies rēķinieties. Un tas vēl nav viss. Ja zooveikalā starp precēm ir arī pārdošanā esoši dzīvnieki, jāmāk pašam tos kopt, novērtēt veselības stāvokli.

«Turklāt ne vienmēr cilvēks ar kādu sava mīluļa veselības problēmu nekavējoties dodas pie ārsta. Bieži nāk uz veikalu, stāsta, kas noticis. Tad jāspēj noorientēties: varbūt tikai barība jāpamaina, vitamīni jādod vai jāatbluso, bet varbūt nekavējoties jādodas pie ārsta,» uzsver G. Karpenoka. «Ne reizi piedzīvotas situācijas, kad steidzami esmu likusi doties pie veterināra un vēlāk izrādījies — kavēšanās dzīvniekam būtu maksājusi dzīvību…"

Tev būs darīt

Protams, gan teorētiski, gan praktiski bez visām minētajām un vēl citām detalizētāk neuzskaitītajām zināšanām un iemaņām zooveikalā par pārdevēju varat līkopu slēgt, bet… Iedomājieties sevi pircēja lomā: esat nolēmis ierīkot akvāriju; zivju «māja» un tās aprīkojums jau ir, vajag tikai pašas spuraines. Iegājis zooveikalā, lūdzat: man šo sarkano, zilo, raibo un zeltaino. Vēl īsti nepaguvis savu pirkumu līdz mājām nogādāt, izdzīvojat apstulbumu: bet kāpēc man tikai viena zivtele piecu vietā?! Tāpēc, ka pārdevēja nezināja: vienā akvārijā ar zeltaino sugasbrāļu rijēju pārējās nav liekamas….

Lūk, vēl viens pastāsts. Pircēja, nevērīgi norādot ar roku, palūdz: «To tur sarkano kaķu barības iepakojumu.» Darījums noticis, bet nākamajā dienā pircēja klāt: «Kaķis neēd!?" — «Pamēģiniet graudiņus pamērcēt krējumā,» tā tirgotāja. Pircēja atkal klāt: «Neēd!?» Izrādās, pārdevēja kā barību notirgojusi kaķa smilšu iepakojumu… Zooveikalnieku aprindās komiski traģiskie pastāsti iz dzīves ir neskaitāmi, vien: būs veikali, kuros neko tādu nepiedzīvosiet, un būs, kuros vēl citi brīnumi nāks priekšā. Nu smieklīgi taču, ka, zooveikalā ierodoties nopirkt akvārija ūdens testus, pārdevēja jūs sūta uz veļasmašīnu veikalu…

Latvijā neatrast specializētu skolu vai kursus ar apmācību zooveikalu pārdevējiem. Šīs darbavietas pretendentiem noteicošā ir pašizglītošanās. Tā G. Karpenoka uzskata, ka pārdevējam nepieciešama specializēta izglītība bioloģijā, zooloģijā vai veterinārijā, kamēr Latvijā lielākā zooveikalu tīkla «Dino Zoo» potenciālajām pārdevējām personāldaļas vadītāja Olga Zabočaja prasa pieredzi vienkārši tirdzniecībā.

Pateikt, ka viena no šīm divām izvirzītajām prasībām ir nepareiza — nevar. G. Karpenoka savulaik pati kā prečzine iesaistījās draugu biologu «avantūrā» atvērt zooveikalu, un, daloties atšķirīgajās zināšanās, kopīgais bizness veiksmīgi aizgājis. Savukārt «Dino Zoo» darbinieces, pirms tiek ielaistas veikalos, iziet specializētu apmācību. Taču atšķirībā no apģērbu vai pārtikas veikalu pārdevējām zooveikalu darbiniekiem apmācība nebeidzas nekad!

Dzīvnieku pārtikas un citu preču ražotāji pārdevējiem regulāri rīko seminārus, kuros skaidro savu esošo un jauno preču īpatnības, atšķirības, priekšrocības, lietošanu u. c. aspektus. Bet, zinot, ka katra ražotājfirma šādos semināros «spiež» uz savas produkcijas ģenialitāti, pārdevējām jāspēj saglabāt objektivitāti, kas iegūstama, tikai labi pārzinot arī citu ražotāju piedāvājumus. Piemēram, G. Karpenoka zināšanas regulāri papildina ar dažādu publikāciju, pētījumu u. c. materiālu lasīšanu internetā, sarunās ar veterināriem un citiem speciālistiem.

Tev būs saņemt

Prasības augstas, un tām atbilstošs speciālists var gribēt arī augstu darba algu. Diemžēl tā nav līdzvērtīga darba pienākumiem. Zooveikalu niša Rīgas tirdzniecības sfērā ir noslāņojusies divos grupējumos: mazajos veikaliņos, kur īpašnieks apsaimnieko vienu, divus, trīs objektus, un veikalu tīklos pa visu Latviju. Pēdējos pārdevēju vakances diezgan regulāri tiek izsludinātas, mazajos — atkal divas grupas: nav vakanču, jo pašu izglītotie speciālisti tiek sargāti, materiāli stimulēti, un bodītēs, kurās ik pēc mēneša, diviem tiek meklēta jauna pārdevēja. Neapmierinoša alga.

Cik — interesējaties? «Dino Zoo» veikalu tīklā pārdevējas var rēķināties ar 80 latu darba algu plus prēmijām vai ārzemju ceļojumiem. Veikaliņā, kur zinošs pārdevējs ir zelta vērtē, viņa algas apmērs ir aptuveni Ls 120-150 ar perspektīvi uz algas palielinājumu. Bet tajos, kur pārdevēji ilgi neturas — Ls 50-60 (visticamāk, bez sociālajām garantijām).