Eiropieši kaktusus iepazina tikai tad, kad Kolumbs atklāja Ameriku.
Uzpotēto kaktusu krāsas un formas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pašus pirmos šos adatainos brīnumus atveda uz Spāniju.
Ne tikai tuksnešos
Kā parasti ir ar neredzētiem augiem, vispirms eksotiskie kaktusi tika audzēti botāniskajos dārzos, bet ar laiku tie pārcēlās ne tikai uz mājām — siltākajos apgabalos ap Melno jūru un Vidusjūru kaktusus stādīja arī ārā.
Arī pie mums Latvijā audzē nelielu skaitu opunciju (Opuntia) sugu, kuras ziemo ārā (ļoti aukstās ziemās kaktusi jāpiesedz). Citur pasaulē, nebūdami šīs zemes iemītnieki, cilvēku stādītie kaktusi pat izplatījušies savvaļā, piemēram, Austrālijā.
Ir iesakņojies tradicionāls uzskats, ka kaktusi ir tuksneša augi, kurus tikpat kā nevajag laistīt. Daži tiešām aug tuksnesī, bet ūdeni tie patērē kā jebkurš cits augs, vienīgi šie kaktusi ir pielāgojušies apkārtējiem dabas apstākļiem un ilgstošajos bezlietus periodos spēj uzkrāt ūdeni skanēs, stumbros un izdzīvot līdz nākamajai lietus sezonai. Kaktusi atrodami arī pustuksnešos un savannās. Ir epifītkaktusi, tautā saukti par lapu kaktusiem, kuri aug lietusmežos un nemaz nelīdzinās saviem adatainajiem brāļiem.
Gaiļa sekstes
Kaktusi ir pielāgojušies dažādām vietām un gaisa temperatūrām. Tie aug gan augstu kalnos, gan okeāna piekrastē, bet temperatūras amplitūda, ko kaktusi spēj paciest, ir no –10°C līdz +48°C.
Telpās lielākoties tiek audzētas kaktusu sugas, bet mazāko daļu veido interesanti hibrīdi, starpsugu formas un arī šķirnes. Vēl ir īpatnēji veidojumi, kurus sauc gan par monstrozām (Monstrosus), gan par kristāta (Cristata) formām, kas vizuāli atgādina gaiļa sekstes, smadzenes vai tamlīdzīgi, cik nu katram ir attīstīta tēlainā domāšana.
Šīs formas izskaldās no parastiem kaktusiem, kuriem ir viena galotne. Kaut kas un kaut kādā veidā galotnes šūnās tiek bojāts, un izveidojas šīs interesantās formas. Tas ir dabas veidojums, ko, ar nazi griežot vai kā citādi, nevar iegūt, cilvēka spēkos ir tikai šādu kaktusa veidojumu pavairot. To dara, augu speciāli sadalot — sagriežot un kaktusa gabaliņus uzpotējot uz cita kaktusa. Kad uzpotētais kaktuss labi pieaudzis un paaudzies, to var atdalīt no potcelma un apsakņot. Līdzko ir izveidojušās saknes, kaktuss sāk patstāvīgi augt atsevišķā podiņā. Augsne šīm monstrozām vai kristāta augu formām vajadzīga tāda pati kā kaktusu sugām, no kurām tās veidojušās — pasmaga, vidēji bagāta trūdvielām, mēreni skāba. Arī ziedēšana, tās laiks un ilgums neatšķiras no pamatsugas, dažkārt ziedu daudzums skaita ziņā ir pat lielāks.
Vairākgalvu pūķi
Monstrozās un kristāta formas labi izskatās, uzpotētas gan uz nelieliem kaktusiem, gan uz milzīgiem stabveida īpatņiem, veidojot to galā savdabīgas cepures. Atkarībā no adatu, ērkšķu, glohīdiju (tikai kaktusiem raksturīgi) krāsas uzpotētajiem kaktusiem ir katram savs krāsu tonis. Monstrozās un kristāta formas vislabāk pieaug uz trihocerejiem (Trichocereus), rozeocerejiem (Roseocereus) un eriocerejiem (Eriocereus) — tie ir ilgi augoši potcelmi, kuru mūžs ir desmit un pat vairāk gadu. Ja, piemēram, lielam trihocerejam ir vairākas galotnes, šīs formas var uzpotēt uz katras no tām, tādējādi iegūstot vairākgalvu pūķi. Dažkārt, šīm ķeburainajām formām augot, no tām izskaldās — izaug — pa normālam kaktusam. Tad tas noteikti ar ļoti asu nazi jāizgriež un griezuma vieta jāappūderē ar kokogli, lai saglabātu monstrozo vai kristāta formu.
Apbrīnojot daudzveidīgos kaktusus, nevar nepamanīt to spilgto krāsu. No dzelteniem, sarkaniem, oranžiem, rozā un piesātināti sarkaniem līdz tumši violeti brūniem un pat melniem kaktusiem, kuri ir uzpotēti uz sulīgi zaļiem, izteikti trīsribainiem kaktusiem — potcelmiem. Šie krāsainie kaktusi, salīdzinot ar monstrozām vai kristāta formām, kuras spēj augt gan potētas, gan pašas uz savām saknēm, aug tikai un vienīgi uzpotēti. Izskaidrojums tam gaužām vienkāršs — krāsainajos kaktusos nav hlorofila, bez kura augi paši nevar eksistēt, jo tiem vajadzīgs barotājs, un tā funkcijas pilda potcelms.
Visātrāk un visvieglāk krāsainie kaktusi pieaug uz zaļajiem hilocerejiem (Hyleocereus), bet tikpat viegli un ātri tie iztukšojas, sažūst un nobeidzas. Vislabāk pirms tam (bet parasti iznāk tad, kad potcelms jau nobeidzies) krāsaino kaktusu pārpotēt uz kāda no iepriekš minētajiem cerejiem. Tad krāsainie kaktusi turpinās augt, veidos jaunus dzinumus (mazus kaktusiņus, kuriem, ļaujot izaugt dzērveņogas lielumā, var uzpotēt) un ziedēs. Vienīgi krāsaino kaktusu — visbiežāk tie ir gimnokalīciji (Gymnocalycium) — izmēri būs nelieli, tie neizaugs tik varena apjoma, kā ir monstrozie un kristāta formas kaktusi.
Visbūtiskākais un visnepieciešamākais nosacījums, lai šīs kaktusu formas augtu un attīstītos, ir gaisma, jo kaktusi nāk no saules zemes, kur tā bagātīgi spīd visu gadu.