Televīzijā un presē manītas rietumvalstu slavenību bildes, kurās objektīvā bezmaz vai ar varu ticis bīdīts mazs, žiperīgs šunelis — čivava.
Kabatas formāta prieciņš
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan šāds kabatas formāta četrkājainais prieciņš visur pasaulē ir dārgs, tas kļūst aizvien populārāks un iekaro ļaužu sirdis. Arī Latvijā.
Kosmiskie pērtiķi?
Mazulīšu dzimtene ir Meksika. Un, kā jau maza auguma dižuļiem pieklājas, viņi nosaukti dižā vārdā — tāpat kā Meksikas lielākā province. Sensenos laikos čivavas brīvi klīduši savā vaļā, līdz tolteku civilizācijas laikā laipni piekrituši kļūt par cilvēku kompanjoniem. Tulē mitušo dekoratīvo šuneļu tečiči attēli rotājuši vietējās arhitektūras brīnumus (zīmējumi atrasti uz kāda franciskāņu klostera sienām, kura būvē izmantoti tolteku piramīdas materiāli), un šie sīkaļas stipri vien atgādina mūsdienu čivavas. Maiju rakstos par tečiči teikts, ka tie bijuši mēmi sunīši.
Protams, ar mazo dīvainīšu izcelsmi saistītas vairākas leģendas. Saskaņā ar vienu čivavas ir kosmosa sūtņi un vēl aizvien saistīti ar kosmiskās enerģijas avotiem. Cita versija gan ir krietni piezemētāka. Tepat vien uz Zemes šuneļi radušies. Viņu senči kā mazi pērtiķēni rāpaļājuši pa kokiem. Šīs versijas patiesumu pierādot labi attīstītie čivavu kāju pirksti un vēl līdz pat mūsdienām saglabātā prasme tos visvisādi likt lietā, kā arī izliektā aste, kas sensenos laikos šiem četrkājiem ļāvusi turēties pie koku zariem…
Suns ziedu pušķī
Rietumu pasaules populārļaudis ļoti lepojas ar saviem mazajiem draudziņiem. Nesen TV demonstrētajā bagātnieču ākstību šovā viesnīcu impērijas mantiniece Parisa Hiltone savu čivavu staipīja līdzi pa lielceļiem. Savukārt popdīva Britnija Spīrsa suņa dēļ pat kašķējusies ar kādu savu puisi — mazajam astainim viņš neesot diez ko paticis…
Taču neba nu mūsdienu naudasmuķu īpašnieki ieviesuši mazsunīšu modi. Tas noticis jau senajos laikos, kad toltekus pakļāvuši acteki. Tolaik bagātnieki vazājuši līdzi mazos šuneļus kā talismanus. Turklāt, saimniekam nomirstot, pie tēviem nācās doties arī dzīvniekam. Viņu apglabāja kopā ar cilvēku un ticēja, ka atmaksu par divkājaiņa ļaunajiem darbiem uzņemsies četrkājainis…
Līdz ar eiropiešu invāziju un seno Amerikas civilizāciju panīkumu uz ilgiem gadsimtiem norietēja arī čivavu zvaigzne. No XVI gs. saglabājušies vien pieraksti par miniatūriem sunīšiem, kuri izmantoti… gaļas ēdienu pagatavošanai. Vēlāk ziņas par čivavām ir skopas un fragmentāras. XVIII gs. beigās šādi dzīvnieki mitinājušies pie zemniekiem netālu no acteku pēdējā karaļa Montesumas pils. Vēlāk mazulīši atrasti arī citviet Meksikā.
Protams, īpatnējie radījumi ieinteresējuši arī Eiropas ļaudis, taču nez kādēļ savu uzvarošo tipināšanu pa pasauli čivavas sāka vien XX gadu simtenī. Par to lielā mērā jāpateicas dziedātājai Adelīnai Petijai, kura 1890. gadā izpelnījās Meksikas prezidenta atzinību — viņai, ziedu pušķī ietupināts, tika iedāvināts čivava. Protams, mīļumiņu viņa visur vadāja līdzi un visiem rādīja. Šāda demonstrācija vainagojās ar to, ka 1904. gadā čivavas vārds parādījās ASV suņu ciltsgrāmatā un jau trīs gadus vēlāk šķirne reģistrēta arī Anglijā.
Saules karalīši
Interesanti, ka šķirnes standartā nav noteiktas šo sunīšu skausta augstuma robežas. Noteicošais ir tikai un vienīgi svars — līdz 3 kg. Un, lai gan standartā teikts, ka minimālais šo radījumu svars ir 500 g, vismaz pašlaik par pasaulē mazāko suni atzīta Slovākijā mītošā Danka, kura sver 765 gramus.
Mūsdienās pastāv divas čivavu varietātes — īsspalvainā un garspalvainā (radīta pirms gadiem 70 ASV). Par patstāvīgām tās atzītas pagājušā gadsimta vidū. Īsspalvaiņus mēdz dēvēt par karaliskajām miniatūrām, bet garspalvjus — par saules sunīšiem.
Čivavas ir īsteni mazi karaļi, kuri, neņemot vērā mazo augumu, gatavi drosmīgi stāties pretī jebkuram, ar mazajām, taču muskuļotajām kājelēm cieši iecirtušies savā zemes (grīdas) pleķītī. Un tikpat drosmīgi viņi gatavi aizstāvēt savu pavalstnieku, t.i., saimnieku. Turklāt mazulīši to dara ar apbrīnojamu pašsavaldību un pašcieņu. Karalīši gatavi uzņemties gādību arī par mazākiem un nespēcīgākiem radījumiem. Piemēram, Ķīnā kāds čivava rūpīgi audzinājis bez mātes palikušu cālēnu…
No čivavas mutes nedzirdēsiet ne sīkāko rējieniņu par niekiem — ne velti viņi dēvēti par mēmajiem suņiem. Patiesībā jau mēmi viņi nebūt nav. Vienkārši ar nosvērto temperamentu apveltītie radījumi ir nesatricināmi kā klints, un nekas viņus nespēj izsist no garīgā līdzsvara. Viņi nav agresīvi, parasti ir patiešām mīļi, taču pret svešiniekiem piesardzīgi. Viņiem netīk nievājoša ne cilvēku, ne citu dzīvnieku attieksme.
Čivavas ir greizsirdīgi uzticīgi saviem saimniekiem. Mazuļi smalki jūt cilvēka noskaņojumu. Ja suņuks spriež, ka cilvēkam jāpavada kāds laiciņš vienam, gudrais radījums ieritināsies kādā kaktiņā un gaidīs, līdz tiks aicināts. Un, aicināts uz pastaigu, mazulis nevilcināsies. Turklāt zinātāji apgalvo, ka pastaigas laikā pirmais drīzāk nogurs cilvēks, nevis ņiprais, muskuļotais suņukiņš.
Jā, nebūtu mazulīši tik dārgi… Bet neba nu tāpēc pārapdzīvotajā Tokijā biznesmeņi pērn sadomājuši interesantu peļņas veidu. Japāņiem ļoti patīk mājdzīvnieki, taču reti kurš var atļauties kādu radībiņu turēt savā dzīvoklī. Tā nu Tokijas iedzīvotāji bariem vien piesakās izvest pastaigā kādu suni, maksājot par šo stundu ilgo prieku 1575 jenas (gandrīz Ls 8). Un vieni no populārākajiem vadājamajiem esot tieši čivavas.