Kā sodīt dzīvnieku mocītājus

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Rīgā cietsirdīga izturēšanās vai nolaidīga attieksme visbiežāk ir vērojama pret mājas un istabas dzīvniekiem — suņiem un kaķiem, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dati.

Neviena krimināllieta par to galvaspilsētā gan nav ierosināta, taču vairākiem cilvēkiem ir piespriesti naudas sodi.

Kā norādīja PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītājas vietniece Mārīte Līne, dienests saņem aizvien vairāk sūdzību par sliktu izturēšanos pret dzīvniekiem. Tas izskaidrojams ar cilvēku informētību dzīvnieku aizsardzības jautājumos.

Kā gribam, tā turam

PVD pārstāve uzsver, ka viena no problēmām dzīvnieku aizsardzībā ir nepilnības likumos. Likumdošanā nav noteikts, kā būtu jātur mājas un istabas dzīvnieki, tāpēc ir grūti pierādīt dzīvnieku tiesību pārkāpumu. Vienīgi tad, ja konstatēta cietsirdīga izturēšanās vai labturības pārkāpumi, ir iespējams sodīt vainīgo.

Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem vainīgo var sodīt gan administratīvi, gan saukt pie kriminālatbildības. Fiziskām personām par dzīvnieku tiesību pārkāpumu var piespriest naudas sodu līdz 250 latiem, par atkārtotu pārkāpumu — 500 latu, juridiskām personām attiecīgi divreiz dārgāk. Lielākoties dzīvnieku mocītāji esot vai nu ļaudis, kuriem ir problēmas ar alkoholu, vai pārspīlēti dzīvniekmīļi, kas nodara pāri gan dzīvniekiem, gan kaimiņiem.

Dzīvnieku atņemt nevar

Kā paskaidroja Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa, dzīvnieku konfiskācija netiek praktizēta bieži gan tāpēc, ka Rīgā trūkst dzīvnieku patversmju, gan tāpēc, ka Civillikums sargā dzīvnieku īpašniekus. Sista un badā mērdēta suņa saimnieku var sodīt, bet viņam nedrīkst dzīvnieku atņemt. «Bruņinieku ielā vēl šobrīd kāda pensionāre komunālajā dzīvoklī mitinās kopā ar vairāk nekā trīsdesmit kaķiem.

Cieš gan dzīvnieki, gan kaimiņi. Vecā sieviete lielāko daļu pensijas tērē reņģēs un uzskata, ka veic glābšanas misiju. Atdot kaķus viņa negrib, un atņemt mēs nevaram,» raksturo A. Kārkliņa. Lielākoties gan īpašnieki paši piekrītot atdot bezpalīdzīgās radības, jo cietsirdīgās attieksmes cēlonis bieži esot vēlēšanās atbrīvoties no dzīvnieka.

Dodiet suņiem mikročipus!

Dzīvnieku tiesības drīzumā varētu uzlaboties, jo Ministru kabinetā apstiprināšanai ir iesniegti mājas un istabas dzīvnieku turēšanas noteikumi. «Būs daudz panākts, ja likumu pieņems, taču sarežģījumus rada tas, ka nav ieviesta mājdzīvnieku identifikācija un reģistrācija. Uzskaites trūkums rada situācijas, ka cilvēki vienkārši pamet mājdzīvniekus,» skaidro PVD pārstāve Mārīte Līne.

Pašlaik, ja kāds četrkājainis ir cietis no saimnieka varmācīgas izturēšanās un atstāts uz ielas, esot gandrīz neiespējami identificēt dzīvnieka pāridarītāju. Eiropas Savienība nenosaka vienotu likumdošanu mājas un istabas dzīvnieku turēšanā, taču ir nepieciešama dzīvnieka identifikācija, ja saimniekam ir vēlēšanās ar savu mīluli izceļot ārpus valsts robežām. Viļņā un Kauņā, kur suņiem ir ievietoti mikročipi un izveidota speciāla datu bāze, esot viegli noteikt pazudušā vai pamestā dzīvnieka saimnieku un tā adresi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu