Svešzemju puķes – eņģeļtaures

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Arvien populārākas kļūst ziedu zvaniem piebērtās svešzemju puķes – eņģeļtaures, zinātniski sauktas par daturām, bet tautā arī par velnāboliem.

Eņģeļtauru īpašnieki vareno ziedētāju – trīsgadīgam augam var vienlaikus raisīties pat vairāki simti ziedu – pašlaik gatavo ziemas atpūtai. Ja ir plašas un ne pārāk siltas telpas, puķi var pārziemināt arī istabā. Latvijā no Holandes tās pirmo reizi ieveda 1994. gadā tieši kā ziemas dārzu augus un neviens pat nezināja, cik pateicīgi eņģeļtaures var iekļauties dārza interjerā un augt brīvā dabā gan zemē, gan podos. Vien no pārmērīga vēja tās vajadzētu pasargāt un tiešas, spilgtas saules augu dienu.

Smilteniete Gunta Dzērve, kurai puķes iepatikušās, labu laiku nav pat varējusi atrast informāciju par to kopšanu. Līdz ar «eņģeli» augusi pieredzē arī pati. Pašlaik Guntas dārzā vietu atradušas dzeltenā, baltā, oranžā, baltā pildītā un svītroto lapu datura. Visas ir daudzgadīgas, jo ar viengadīgajām saimniece tā īsti neesot aizrāvusies. Tām gan ir iespējama plašāka krāsu gamma un ieaudzēšana no sēklām, bet reizē arī nepatīkamais – specifiska, asa lapu un stublāju smaka. Toties daudzgadīgie «eņģeļi», vakara krēslai tuvojoties, izplata apburošu, neaprakstāmu smaržu – kaut ko varbūt savienojumā ar liliju, jasmīnu un matiolu aromātu. Ja puķe zied ar četrsimt zvaniem, nav grūti iedomāties dārza gaisu siltā un melnā augusta naktī.

Mēslumīle

Lai augs būtu spēcīgs un zvanu garums sasniegtu teju pusmetru, eņģeļtaure pamatīgi jāmēslo. Gunta universālo «Kemir» 10-10-20 ik pa brīdim paņemot ar sauju un vienkārši izsējot ap puķēm, kas aug zemē. Podos iestādītajām der šķidrā «Kemir», kas speciāli domāta ziedaugiem. Skaistais «eņģelis» apmierināti pieņems arī pavisam svaigus kūtsmēslus – ideāli, ja bez salmu vai citu pakaišu piejaukuma. Toties populārais «Vito» tam ir par «plānu».

Arī ūdens patēriņš šīm puķēm ir lielāks nekā citiem augiem. Šā iemesla dēļ Gunta izvēlējusies savējās stādīt zemē, nevis izlikt dārzā ar visu podu. Karstā laikā pods sasilst un, augsni salejot, saknes bez elpošanas iespējām jūtas iesprostotas kā purvā. Savukārt brīvā vaļā augošās saņem gan lietus, gan nakts rasas valgmi.

Gulēšana – pagrabā

Visieteicamāk eņģeļtaures pārziemināt ir pagrabā. Augs atpūtīsies arī pēc čaklās ziedēšanas. Ja puķe bijusi dārzā zemē, to iepodo. Gunta rīkojas diezgan barbariski, jo sakņu sistēma pa vasaru tā izpletusies, ka pat milzīgā toverī nelien iekšā. Tad ar cirvīti daļa sakņu vienkārši tiek noīsināta. Tāpat jāapgriež arī pāris metru garie zari. Vien būtiski atcerēties, jo vairāk puķi nošķibīs, jo nākamajā vasarā tā vēlāk sāks ziedēt. Tāda nu ir eņģeļtaures lielā īpatnība – kamēr nebūs pieaugts iepriekšējais garums, tikmēr ziedpumpuri neraisīsies. Bieži vien pārmērīgās apgriešanas dēļ – dažos avotos tiek ieteikts to izdarīt pat par trešdaļu –, «eņģelis» ar pirmajiem ziediem iepriecina tikai uz rudens pusi.

Gunta pārliecinājusies, ka arī jaunstāda iegūšana nav nekāda sarežģītā skola. Atliek vien izvēlēties spraudeni no veselīga, nebojāta zara un iestādīt rudenī vai nu podiņā vai pavasarī – turpat dārzā. Ja vēlas, jaunās puķes aizmetni var apsakņot arī ūdenī. Rudenī izveidotos stādiņus gan uz pagrabu nest nevajadzētu. Lai telpās ziemā tie neciestu no tīklērcēm, kam sevišķi garšo eņģeļtaures, augu ik pa laikam aprasina. Ja insektu savairojies pārmēru daudz, uzmiglo deci. Vēl šīs puķes iecienījušas arī baltblusiņas. Vasarā Gunta kaut kur netālu atstāj neizravētu nezāli – virzu, kas arī ir iecienīts šo kukaiņu augs, bet ziemā baltblusiņas iznīkst pašas. Sevišķi, ja augs ir atlapots un nonests pagrabā. Protams, jāatceras, ka pagrabā to dažreiz vajadzētu apliet.

Kad «eņģeli» modināt, Guntai gatava datuma nav. Tas atkarīgs no saimnieka paša dzīvesvietas plašuma un iespējām. Viņa, piemēram, puķes jau februāra sākumā sanesot apkurināmā siltumnīcā un dārzā tās vietu ieņem pēc pavasara salnām. Ja šādas iespējas nav, modināšana var sākties arī krietni vēlāk, vien salnas naktīs augiem pārklājot agrotīklu.

***

GUNTA DZĒRVE IESAKA

* Eņģeļtaures var pārziemināt arī istabā, ja telpas ir plašas un nav pārāk siltas.

* Eņģeļtaures vasarā dārzā var augt gan zemē, gan podos. Labāk stādīt augsnē, kur auga saknes var saņemt gan lietus, gan rasas valgmi. Tā kā augs bagātīgi jālaista, podos to saknes jūtas kā purvā.

* Eņģeļtaure pamatīgi jāmēslo. Var lietot arī pavisam svaigus kūtsmēslus.

* Visieteicamāk eņģeļtaures pārziemināt ir pagrabā. Jāsaīsina gan saknes, gan zari, taču atceroties, ka, jo vairāk puķi nošķibīs, jo nākamajā vasarā tā vēlāk sāks ziedēt.

***

UZZIŅA

- Eņģeļtaures ir Dienvidamerikas subtropu koki, kas tur sasniedz 3 – 5 m augstumu.

- Eņģeļtaures tāpat kā citi nakteņu dzimtas augi ir indīgas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu