Dienliliju un astilbju dzimtene ir Austrumāzija un Tālie Austrumi. Jau varāk nekā gadsimtu šie augi tiek kultivēti un selekcionēti Eiropā un ASV, portālu «Apollo» informēja Dace Miezīte, Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Vides izglītības un informācijas nodaļas pārstāve.
Astilbes (Astilbe) ir vienas no visvairāk audzētajām daudzgadīgajām puķēm. To lapojums ir dekoratīvs no pavasara līdz vēlam rudenim. Pašlaik, ziedēšanas laikā, astilbju dobe izskatās patiešām krāšņa. Katrs atsevišķais astilbju ziediņš nav liels (vidēji 5–8 mm diametrā), bet tie sakārtoti daudzziedainās sazarotās ziedkopās. Parasti tās ir piramidālas vai rombveida. Ziedi ir baltos, sārtos un violetos toņos. NBD kolekcijā ir ap 130 sugu un šķirņu, sākot ar 10 cm gariem pundurīšiem un beidzot ar pusotru metru augstiem ceriem.
Dienlilijas jeb dienziedes (Hemerocallis) šādu nosaukumu ieguvušas tāpēc, ka katrs izplaukušais zieds zied tikai vienu dienu, bet nākamajā uzzied atkal cits. Taču katram augam ir vairāki ziedneši, uz katra no tiem ir 20–40 pumpuri, tāpēc ziedēšana ilgst vismaz mēnesi. Savvaļā sastopamas apmēram 30 dienliliju sugas, bet šķirņu skaitu pasaulē mēra tūkstošos. NBD dienziežu kolekcijā ir 11 savvaļas sugas un 128 šķirnes. Atšķirīgs ir ziedu lielums, forma, pildījums un krāsa (visas varavīksnes krāsas, izņemot zilu). Dienlilijas iecienītas pieticīguma un vienkāršās kopšanas dēļ. Vācieši tās pamatoti dēvē par «inteliģento sliņķu kultūru».
Atgādinām, ka 18. un 19. jūlijā NBD notiek Rožu dienas. Visi, kam vārdā vai uzvārdā ir rozes vārds, šajās dienās, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, var apmeklēt NBD par brīvu!
P. S. NBD lūdz apmeklētājus atvainot, ka vietām ekspozīcijas nav tik labi koptas, kā gribētos. Kopš pagājušā gada decembra atbrīvoti 35 darbinieki, un darbaroku trūkums liek sevi just.
