Trešdien, 31.martā Saeima balsos par 13 deputātu priekšlikumu izslēgt no Dzīvnieku aizsardzības likuma normu, kas atļauj lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar musulmaņu reliģiskajām tradīcijām. Šīs cietsirdīgās kaušanas metodes legalizēšana Latvijā 2009.gada septembrī izraisīja lielu rezonansi sabiedrībā. Gatavojoties atkārtotam balsojumam par šo normu, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (turpmāk - Padome) vēlas uzsvērt:
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes paziņojums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmkārt, Padome nemaina savu viedokli un uzskata, ka Saeimā pagājušā gada 17.septembrī steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz cietsirdīgu dzīvnieku nogalināšanas veidu.
Šāda arhaiska un cietsirdīga nogalināšanas metode ir pretrunā ar Latvijas valsts vēsturiski apdzīvojošo nāciju tradicionālajām vērtībām, morāles un ētikas izpratni. Latvijas valstī nav nekāda pamata atļaut šādu nežēlīgu rīcību, kura tiek amorāli dēvēta par uzņēmēju atbalstīšanas un ekonomikas atdzīvināšanas plāna sastāvdaļu.
Padomes un Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji SIA «Viesuļi» kautuvē, kur šobrīd tiek veikta dzīvnieku nogalināšana tikai pēc musulmaņu reliģiskajām tradīcijām, pārliecinājās, ka dzīvniekam pēc miega artēriju, jugulāro vēnu, barības vada un trahejas pārgriešanas gārdzot ir jāmokās šausmīgās sāpēs. Dzīvnieks uzreiz pēc grieziena nezaudē samaņu. Sāpju signālu kakla nervi sūta smadzenēm līdz brīdim, kad dzīvnieks tiek apdullināts. Tā bija šaušalīga, bet acīmredzama patiesība.
Otrkārt, likuma normas virzītāji Latvijā, pretēji ES tiesību normām, kas pieļauj šādu kaušanas veidu atļaut tikai un vienīgi dalībvalsts reliģisko kopienu vajadzībām, pamatoja to ar ekonomisko ieguvumu, solot «mest cimdu» lielajai halal gaļas tirgus pasaulei un dot uzņēmumiem iespēju eksportēt simtiem tūkstošu tonnas halal gaļas no Latvijas mēnesī un tādējādi simtiem nodrošināt darbavietas. Savukārt likuma steidzamība septembrī tika pamatota ar SIA «Viesuļi» jau noslēgto tirdzniecības līgumu ar musulmaņu pārstāvjiem Zviedrijā.
Tomēr uz musulmaņu kaušanas metodi kopš strīdīgās normas pieņemšanas ir pieteicies tikai viens uzņēmums - SIA «Viesuļi» (īpašnieks - N.Teicāns, Tautas partijas Jēkabpils nodaļas valdes loceklis), un tas nesniedz statistisko informāciju par ekonomiskajiem ieguvumiem četru mēnešu laikā, Padome vērtē faktus no medijos sniegtajām ziņām un secina, ka reāla ekonomiskā ieguvuma nav:
- uzņēmuma solītā gaļas piegāde Zviedrijai nenotiek;
- nav iespējams izpildīt pasūtījumus, jo trūkst lopu;
- desmit buļļus SIA «Viesuļi» pārdevis Dignājas pagasta «Auziņu» saimnieks,
- aitas SIA «Viesuļi» ir pārdevis tagadējais aitkopis A.Pauls Pāvuls (bij. «Latvijas pasta» padomes loceklis, «VITA» padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA «Rīgas pilsētbūvnieks» padomes loceklis),
- kaušanu veic viens musulmanis, kurš dzīvo Rīgā un uz SIA «Viesuļi» strādāt dodas reizi nedēļā,
- kāvēja darbu un pašu kautuvi ir «sertificējuši» imami, reliģiskas islāma autoritātes no dažādām valstīm, nevis īpaši tam pilnvarota valsts iestāde, kā to prasa ES normas.
Patiesībai neatbilst N.Teicāna teiktais par gaļas noieta tirgu Latvijā - 10 tūkstošiem musulmaņu. Laika posmā no 2005.-2009.gadam musulmaņu draudžu locekļu skaits Latvijā svārstījies no 369 līdz 400 draudžu locekļiem. Tapat pretēji N.Teicāna paustajam lielveikals «Stockman» ir atteicis piedāvāt SIA «Viesuļi» halal gaļu pircējiem.
Treškārt, neskatoties uz solījumiem, ka tiks sagatavoti MK noteikumi un detalizēti reglamentēts gan dzīvnieku labturības prasības, gan kaušanas norise, nepieciešamais aprīkojums, kāvēju un kautuvju sertifikācijas nosacījumi tieši šim specifiskajam kaušanas veidam, kā arī tiks īpaši apmācīti kāvēji, veterinārārsti un Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pieņemtie MK noteikumi sastāv no vispārīgām frāzēm, pēc būtības nereglamentējot specifisko dzīvnieku kaušanas veidu. Līdz šim valstī nav notikušas apmācības, jo valstī nav attiecīgi sertificēta institūcija, kas to varētu veikt. SIA «Viesuļi» vienīgā kāvēja «kvalifikāciju» šai kaušanas metodei apliecina musulmaņu reliģiskās draudzes imama izziņa.
Ceturtkārt, Latvijas augstākās amatpersonas publiski ir paudušas kritiku iepriekšminētā likuma pieņemšanas procesam. Neskatoties uz plašo rezonansi medijos un aso sabiedrības kritiku, Latvijas sabiedrības, nevalstisko organizāciju un kompetento institūciju (Padomes, Latvijas veterinārārstu biedrības, dzīvnieku aizsardzības organizāciju) viedoklis netika ņemts vērā, kā tam būtu jānotiek demokrātiskā valstī.
Padome apzinās, ka joprojām daļa Saeimas deputātu un ekspertu šajā konkrētajā normā un disputā kopumā saskata tikai «pavisam vienkāršu tehnoloģisku procesu» (cit. deputāte B.Rivža) ar mērķi «atņemt lopam dzīvību un ātrāk atbrīvoties no asinīm» (cit. Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asoc. izpilddirektors J.Zutis) un «palaist vienu biznesa nišiņu» (cit. deputāts A.Kāposts), taču Padome cer, ka šoreiz šādā pozīcijā nav Saeimas vairākums.
Līdz 17.septembra likuma grozījumiem Latvija līdzās Šveicei, Zviedrijai, Norvēģijai un Īslandei bija viena no piecām Eiropas valstīm, kurā pastāv aizliegums kaut lauksaimniecības dzīvniekus saskaņā ar reliģiskajiem rituāliem.
Fr.Kafka ir teicis: «Reizumis ļaunums ir rokā kā darbarīks. Pazīts vai nepazīts, tas ļauj sevi bez ierunām nolikt malā, ja pietiek gribas.» Deputātiem, balsojot 31.martā, ir iespēja nolikt ļaunumu malā!