Ak, šis salīdzinoši jaunais dārzenis kartupelis! Mūsu pusē kartupelim dārzeņu vidū it kā vajadzētu būt vēl bērna autiņos, tomēr tas ļoti pārliecinoši ir iekarojis savas pozīcijas, lai arī sākums nemaz nebija tik viegls.
Ko tu nezināji par kartupeļiem! (27)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzturvērtība
Tagad padomā ‒ kādus ēdienus parasti liek neveselīgo ēdienu topa virsotnē? Čipsus, frī kartupeļus... Lai nu kurš dārzenis tā spētu mainīt uzturvērtību kā kartupelis!
Protams, kartupelis ir vērtīgs, lai arī ne tuvu nevar sacensties ar citiem dārzeņiem. Tas satur daudz kālija (ieteicams sirdsslimniekiem), B grupas vitamīnus un C vitamīnu (spāņu jūrnieki, pateicoties kartupeļiem, ko atklāja Amerikā, vairs tik bieži neslimoja ar cingu; lai arī, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, C vitamīna kartupeļos ir mazāk, tomēr kartupeļu biežā patēriņa dēļ to uzņemam samērā daudz), arī nedaudz šķiedrvielu (tieši kartupeļa mizā). Kopumā kartupelis sastāv no 80% ūdens un daudz cietes, t.i., ogļhidrātu, kas nodrošina mūsu organismam enerģiju. Bieži dzirdēts par kartupeļa neveselīgumu, bet jāpiekrīt tiem, kuri saka –
labāk uzņemt ogļhidrātus ar kartupeļiem, nekā ar cukuru.
Kartupeļu šķirņu ir neskaitāmi daudz, kopumā ap 4 tūkstošiem, katrā reģionā atšķiras populārākās šķirnes, kas labāk aug konkrētajā klimatā, to vidū par vērtīgākajiem tiek saukti rozā kartupeļi. Taču neviens kartupelis nesatur ne A, ne D vitamīnu. Tas jāņem vērā, ja kartupeļi aizņem lielāko daļu ēdienkartes.
Kartupeļu īstā uzturvērtība parādās pēc to pagatavošanas, tikai svarīgi, kā to dara. Un visveselīgākais veids, kā pagatavot – ar visu mizu tvaicēt, bet neveselīgākais – vārīt eļļā, kad bojā iet gandrīz visi vitamīni.
Īpašie jaunie kartupelīši
Uzglabāšanas un gatavošanas knifi
- Kartupeļi ir jāuzglabā vēsā, sausā un tumšā vietā. Gaismā kartupeļi paliek zaļi, jo tajos veidojas hlorofils, kas pats par sevi nav kaitīgs, bet līdz ar to veidojas arī cita viela ‒ solanīns (tā pati viela, ko satur kartupeļu laksti) – glikoalkaloīds, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas, gremošanas traucējumus un pat elpceļu traucējumus. Protams, vārot solanīns mazinās, bet tik un tā vajadzētu izvairīties ēst kartupeļus, kuri kļūst zaļi, tie vairs der tikai stādīšanai, jo kas cilvēkam kaitīgs, pašam kartupelim nāk par labu – solanīns pasargās kartupeli pret puvēm un slimībām zemē.
- Kartupeļus nedrīkst uzglabāt kopā ar sīpoliem, tad kā vieni, tā otri ātri bojājas.
- Kartupeļus pirms vārīšanas vai cepšanas nevajadzētu mērcēt ūdenī, jo tādā veidā bojā iet daļa vitamīnu un minerālvielu, kuras šķīst ūdenī. Vislabāk kartupeļus sagriezt gabaliņos tikai pēdējā mirklī pirms gatavošanas.
- Kartupeļus ieteicams lietot ar visu mizu līdz Ziemassvētkiem, pirms pagatavošanas rūpīgi nomazgājot. Pēc tam, uz pavasara pusi, vēlams kartupeļus mizot. Ja kartupeļus mizo, jācenšas, lai miziņa būtu pēc iespējas plānāka, jo visvērtīgākā kartupeļa daļa ir tieši zem mizas.
- Kartupeļus parasti lieto uzturā pagatavotus, nevis svaigā veidā. Izņēmums ir kartupeļu sula, bet to parasti izmanto medicīniskos nolūkos (vai arī skaistumkopšanā sejas maskām) un ļoti nelielos daudzumos. Kartupeļu sula noderot organisma attīrīšanai, kuņģa problēmu risināšanai, kā arī vispārējai organismu sistēmu darbības stimulēšanai.
- Akrilamīds ir viela, kas rodas, cepot produktus, kas satur daudz cietes, un tiek uzskatīta par kancerogēnu. Tāpēc ieteicams kartupeļus pēc iespējas retāk cept un vārīt eļļā, bet biežāk tvaicēt, vārīt vai cept cepeškrāsnī.