Bērns virtuvē – traucēklis vai palīgs?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērns maltītes gatavošanā būtu jāiesaista, sākot no 3 - 4 gadu vecuma, savukārt trešdaļa – jau no pašas mazotnes, pat līdz 2 gadu vecumam. Pirmie pienākumi, ko esam gatavi uzticēt mazuļiem, ir produktu mazgāšana, maisīšana un cepumu formu veidošana. Latvijā mīt gana drosmīgi vecāki: gandrīz puse jau no 5 - 6 gadu vecuma bērnus iesaista arī karstu ēdienu pagatavošanā – vārīšanā un cepšanā.

«Mazo pavāru skoliņas» dibinātāja un ģimenes bloga «Viens + Viens» autore Lauru Grēviņa uzskata: «Virtuvē darboties var jau pavisam mazi bērni. Labākais vecums ir tad, kad bērns par to sāk izrādīt interesi, un tas parasti notiek ļoti ātri - pat pirms gada vecuma. Mūsu ģimenē četrgadnieks jau pats labprāt seko līdzi visam pagatavošanas procesam, ir iegaumējis, kas jāliek pie pankūku mīklas, un to atgādina. Viņam ļoti patīk griezt ar nazi un rīvēt. Mazākais - gandrīz 2 gadu vecumā - labprāt saber nepieciešamās sastāvdaļas katliņā vai kaut ko samaisa, piemēram sakuļ omleti ar dakšiņu.»

«Vecāki ir ļoti dažādi. Vieni ļauj bērniem būt patstāvīgiem un aicina palīdzēt virtuvē, citiem tas asociējas ar pārāk lielu nekārtību, tādēļ labāk visu izdara bērna vietā, kas varbūt ir ērtāk īstermiņā, bet ne nākotnē!» saka L. Grēviņa.

«Nebaidieties un ļaujiet bērniem piedalīties virtuves darbos ja ne katru dienu, tad vismaz brīvdienu rītos, kad arī pašiem ir vairāk laika!

Lai samazinātu nekārtību, mazākiem bērniem var visu iepriekš jau sasvērt, lai nenotiek tā, ka kūkai ir daudz par daudz miltu. Protams, neaizmirstiet par drošību un neturiet mazu bērnu tuvumā karstus un asus priekšmetus!»

«Bērni parasti ar prieku un atbildību vēlas piedalīties ģimenes maltītes sagatavošanā, taču, baidoties par nekārtību vai spēju tikt galā ar uzdevumu, mēs mēdzam liegt viņiem iesaisti šajās aktivitātēs. Neapšaubāmi vienmēr jāizvērtē bērna vecums un fiziskās spējas, dodot drošus uzdevumus un darba instrumentus. Lai aizsargātu, ne vienmēr ir jāaizliedz, bieži vien daudz svarīgāka ir iegūtā pieredze, prasmes un izpratne par to, kā lietas darāmas,» saka psiholoģe Zane Avotiņa: «Bērnu dalība ēdiena sagatavošanā veicina ne tikai fizisko prasmju attīstību, bet ir arī pozitīvs ieguldījums pašvērtējuma formēšanās procesā. Turklāt bērna iesaistīšana ēst gatavošanā veicina veselīgu ēšanas paradumu attīstību.»

Gandrīz visi aptaujātie respondenti piekrīt, ka mazuļa iesaiste maltītes gatavošanā pozitīvi ietekmē gan viņa fizisko, gan garīgo attīstību, veicina patstāvību un ir svarīga ne vien bērnam, bet visas ģimenes attiecībām. Tajā pašā laikā domas dalās par to, vai bērna iesaiste atvieglo maltītes gatavošanu.

Tikai trešdaļa uzskata, ka kopā ar bērniem ēst pagatavot var ātrāk un ērtāk, vairums redz procesa sarežģīšanos.

Aptauja liecina, ka pirmās darbības, ko liela daļa vecāku ļauj mazuļiem veikt, vēl nesasniegušiem 2 gadu vecumu, ir augļu un dārzeņu mazgāšana, produktu izņemšana no skapīšiem, maisīšana un cepumu formu veidošana. 3 - 4 gadu vecumā tiek uzticēta ēdiena sastāvdaļu piebēršana, mīklas mīcīšana, galda klāšana un gatavas maltītes dekorēšana. Katrs otrais uzskata, ka šajā vecumā bērns jau var sākt arī servēt maltīti sev un citiem.

Lai arī Latvijas vecāki šķiet gana droši un teju puse ir gatavi iesaistīt 5 - 6 gadus vecus bērnus arī karstu ēdienu pagatavošanā, tomēr katrs piektais uzskata, ka vārīt, cept un patstāvīgi gatavot bērns var sākt vien 9 - 10 gadu vecumā. Viedokļi atšķiras arī par produktu griešanu: trešdaļa to bērnam uzticētu jau 3 - 4 gadu vecumā, 40% - 5 - 6 gados, bet 17% ne ātrāk kā 7 - 8 gados un neliela daļa vēl vēlāk.

«Piedaloties ēst gatavošanā, bērns apgūst daudz praktisku iemaņu - roku mazgāšanu, darba vietas sagatavošanu, galda klāšanu, dažādu virtuves piederumu izmantošanu. Varat uzticēt bērnam piemeklēt īsto katlu, bļodu, mērtrauku vai rīvi, mācīties izmantot mizošanas vai griešanas nazi. Svarīgi arī ar bērnu pārrunāt gan to, kā sagatavot produktus (mazgāt, mizot), gan dažādus gatavošanas paņēmienus - griešanu, rīvēšanu, maisīšanu. Ne mazāk svarīgas prasmes ir arī darba vietas satīrīšana pēc gatavošanas, trauku novākšana, mazgāšana,» saka Z. Avotiņa.

Psiholoģe arī norāda:

«Sākumā bērnam ārkārtīgi nozīmīgs ir vecāku atbalsts un iedrošinājums, īpaši brīžos, kad viņš piedzīvo kādu neveiksmi – saplīst ola, izbirst milti vai piedeg pankūka.

Taču galvenais – atcerēties, ka šis var būt jautri un vērtīgi kopā pavadīts laiks, kas veicina savstarpējo uzticēšanos un sirsnīgas attiecības.»

Aptauju realizēja AS «Dobeles dzirnavnieks».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu