Tuvojoties «Oskara» ceremonijai - atskats uz dažiem vēsturiskiem faktiem

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX/REUTERS

Svētdien, 7.martā, Losandželosas kinoteātrī «Kodak» norisināsies 82. ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tiks izcelti pagājušā gada lielākie sasniegumi kino. Sniedzam interesantākos faktus par «Oskara» balvām, to ieguvējiem un iepriekšējām apbalvošanas ceremonijām.

  • Visvairāk nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvām saņēmušas divas filmas - 1950.gada drāma «All About Eve» («Viss par Ievu») un 1997.gada romantiskais grāvējs «Titanic» («Titāniks»). Abas bija nominētas 14 kategorijās.
  • Lielākais iegūto «Oskara» balvu skaits ir 11. Tik daudz balvu ieguvušas tikai trīs filmas - 1959.gada kinolente «Ben-Hur», 1997.gada filma «Titanic» («Titāniks») un 2003.gada filma «The Lord of the Rings: Return of the King» («Gredzenu pavēlnieks. Karaļa atgriešanās»).
  • Kopumā visvairāk nomināciju un «Oskara» balvu saņēmis Volts Disnejs. Leģendārais producents un animators bijis nominēts 64 reizes un saņēmis 26 ASV Kinoakadēmijas balvas.
  • «Oskara» balvu iedibināšanas sākumā laikraksti uzzināja rezultātus vēl pirms ceremonijas, lai jau nākamās dienas rītā varētu tos publicēt. No šīs tradīcijas ASV Kinoakadēmijas atteicās 1941.gadā, jo nominanti pārāk bieži sāka iegriezties laikrakstu redakcijās pirms svinīgā pasākuma, lai uzzinātu, vai viņi ir uzvarējuši.
  • Vienīgais Oskars, kas ieguvis «Oskara» balvu, ir Oskars Hammerstains II - par dziesmu «The Last Time I Saw Paris» 1941.gada filmā «Lady Be Good» un dziesmu «It Might as Well Be Spring» 1945.gada filmā «State Fair».
  • Lielākie zaudētāji ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas vēsturē ir 1977.gada filma «The Turning Point» un 1985.gada kinolente «The Colour Purple» - abas bija nominētas 11 kategorijās, taču neieguva nevienu no balvām.
  • Tikai četras sievietes bijušas nominētas «Oskara» balvai kategorijā «labākais režisors» - Līna Vertmillere par 1976.gada filmu «Seven Beauties», Džeina Kempione par 1993.gada filmu «The Piano» («Klavieres»), Sofija Kopola par 2003.gada filmu «Lost in Translation» («Pazudis tulkojumā») un šā gada ASV Kinoakadēmijas balvas pretendente Ketrīna Bigelova par 2009.gada filmu «The Hurt Locker» («Sapieris»). Izņemot Bigelovu, kuras liktenis vēl tikai izšķirsies svētdien, neviena no režisorēm balvu neieguva.
  • Visas galvenās balvas (par labāko filmu, labāko režiju, scenāriju, labāko aktrisi un aktieri) ieguvušas trīs filmas - 1934.gada lente «It Happened One Night» («Tas notika kādā naktī»), 1975.gada filma «One Flew over the Cuckoo’s Nest» («Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu») un 1991.gada filma «The Silence of the Lambs» («Jēru klusēšana»).
  • Ilgāko pateicības runu visā «Oskara» balvu pasniegšanas vēsturē teikusi Lielbritānijā dzimusī aktrise Grīra Gārsona, kas 1943.gadā saņēma balvu kā labākā atrise. Viņa pateicās piecas minūtes un 15 sekundes. Šogad uzvarētāju pateicības runu garums ierobežots līdz 45 sekundēm.
  • Vislielāko vilšanos ASV Kinoakadēmijas apbalvošanas ceremonijā piedzīvojis Frenks Kapra, kas 1934.gadā aizsteidzās uz skatuvi saņemt balvu par labāko filmu, atsaucoties uz ceremonijas vadītāja vārdiem «Nāc un paņem to, Frenk», lai gan tie bija adresēti filmas «Cavalcade» režisoram Frenkam Loidam.
  • Tikai divi aktieri atteikušies saņemt savas «Oskara» balvas - 1971.gadā Džords K. Skots un 1973.gadā Marlons Brando, kas bija aizsūtījis saņemt savu godalgu par aktierspēli filmā «The Godfather» («Krusttēvs») Sašīnu Mazo Spalviņu, īstajā vārdā Mēriju Krusu, protestējot pret Amerikas pamatiedzīvotāju attēlojumu kino industrijā. Tajā pašā gadā viņa pozēja vīriešu žurnālam «Playboy».
  • Vissavdabīgāko «pateicības runu» teica Džeks Pelanss, 1992.gadā saņemot balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā. 73 gadus vecais aktieris nometās uz grīdas un sāka atspiesties uz vienas rokas.
KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu